Septembris 5., 2017
| 10:43
|
Comments:
cilvēki ar īpašām vajadzībām
man šķiet, ka šo terminu lieto tajā gadījumā, kad cilvēkam tiešām šajā situācijā ir īpašas vajadzības, kuras ir plānots apmierināt. Nu, tipa ja es parunājos pa telefonu ar cilvēku ratiņkrēslā, tad tā ir parasta saruna bez kādām šausmīgi īpašām vajadzībām.
bet kāpēc jāpiemin invaliditāte, ja tu ar viņu vienkārši aprunājies?
nu paga, nav jau aizliegts par to runāt vispār, ne?
es sapratu, ka atrašanās ratiņkrēslā viņam netraucē runāt ar tevi, bet ja jūs runājat par pašu atrašanos ratiņkrēslā,vai tā ir kaut kā vēl jāapzīmē?
nu nav obligāti *jāapzīmē*, bet jēz. ja es runāju ar cilvēku, kuram ir invaliditāte, tad agrāk vai vēlāk precizēju kaut kādas lietas vai uzdodu dīvainus jautājumus, attiecīgi droši vien arī ar cilvēku ratiņkrēslā par to ļerkstētu. es tak arī ar cilvēkiem bez invaliditātes par to runāju :D
| From: | krii |
Date: | 5. Septembris 2017 - 11:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Man savulaik Labklājības ministrijā skaidroja, ka no šī termina ir nolemts atteikties vismaz normatīvajos aktos (uz to uzstājušas attiecīgās NVO), jo "īpašas vajadzības" ir ļoti izplūdis un nekonkrēts jēdziens, kuru pie labas gribas var attiecināt uz jebkuru cilvēku (man, piem., var būt īpaša vajadzība pēc klusuma darbavietā, lai varētu produktīvi strādāt), bet tas nenozīmē invaliditāti.
nu jā, es arī tā saprotu
fuf, atviegloti nopūtos :D
>(man, piem., var būt īpaša vajadzība pēc klusuma darbavietā, lai varētu produktīvi strādāt), bet tas nenozīmē invaliditāti.
Tas jau ir atkarīgs no 'invaliditātes' definīcijas.
Ja norobežojamies no tā, ka vārds nepatīkams, bet skatamies tīri uz nozīmi, tad varbūt arī nozīmē un vērts arī uz citām invaliditātēm skatīties caur nedaudz citu prizmu? |
|
|
|
Sviesta Ciba |