man šķiet, ka šo terminu lieto tajā gadījumā, kad cilvēkam tiešām šajā situācijā ir īpašas vajadzības, kuras ir plānots apmierināt. Nu, tipa ja es parunājos pa telefonu ar cilvēku ratiņkrēslā, tad tā ir parasta saruna bez kādām šausmīgi īpašām vajadzībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kāpēc jāpiemin invaliditāte, ja tu ar viņu vienkārši aprunājies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu paga, nav jau aizliegts par to runāt vispār, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es sapratu, ka atrašanās ratiņkrēslā viņam netraucē runāt ar tevi, bet ja jūs runājat par pašu atrašanos ratiņkrēslā,vai tā ir kaut kā vēl jāapzīmē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nav obligāti *jāapzīmē*, bet jēz. ja es runāju ar cilvēku, kuram ir invaliditāte, tad agrāk vai vēlāk precizēju kaut kādas lietas vai uzdodu dīvainus jautājumus, attiecīgi droši vien arī ar cilvēku ratiņkrēslā par to ļerkstētu. es tak arī ar cilvēkiem bez invaliditātes par to runāju :D

(Reply to this) (Parent)

Man savulaik Labklājības ministrijā skaidroja, ka no šī termina ir nolemts atteikties vismaz normatīvajos aktos (uz to uzstājušas attiecīgās NVO), jo "īpašas vajadzības" ir ļoti izplūdis un nekonkrēts jēdziens, kuru pie labas gribas var attiecināt uz jebkuru cilvēku (man, piem., var būt īpaša vajadzība pēc klusuma darbavietā, lai varētu produktīvi strādāt), bet tas nenozīmē invaliditāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, es arī tā saprotu

fuf, atviegloti nopūtos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es pievienojos.

(Reply to this) (Parent)

>(man, piem., var būt īpaša vajadzība pēc klusuma darbavietā, lai varētu produktīvi strādāt), bet tas nenozīmē invaliditāti.

Tas jau ir atkarīgs no 'invaliditātes' definīcijas.

Ja norobežojamies no tā, ka vārds nepatīkams, bet skatamies tīri uz nozīmi, tad varbūt arī nozīmē un vērts arī uz citām invaliditātēm skatīties caur nedaudz citu prizmu?

(Reply to this) (Parent)