es apbrīnoju tos, kas apgalvo, ka, lai dara, ko vēlas, bet, lai tikai paši neuzzina. ja mani krāptu, tas būtu sūds. ja mani krāptu un MAN PAR TO MELOTU, vot, tad būtu līķi.

(Reply to this) (Thread)

Kālab melotu? Nav visu laiku jātur vaļā mute kā maizes kastei, kuru kāds aizmirsis aizvērt no vienas puses un nav jāspēlē gestapo, mēģinot izzināt katru sekundi cita dienas no otras puses. Katrs stāsta tik, cik grib un otrs nemēģina par katru cenu iztincināt to, iekš kā otrs iedziļināties negrib.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apzināta noklusēšana ir melošanas forma. mazliet mīkstāka kā aukstasinīga diršana gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pohu iedvesmots, lingvistisks pažars sanāca. a bet doma skaidra.

(Reply to this) (Parent)

Lai kāda forma tā nebūtu, šī forma diviem(un arī vairākiem) cilvēkiem palīdz ilgāku laikaposmu cieņpilni sadzīvot, nevis mētāties no histērijas līdz histērijai.

Ja jau tik ļoti esi par patiesību bez noklusēšanas, iesaku tomēr šo vērst vispirms pret pārējiem - draugiiem, kolēģiem un radiniekiem un tikai tad, kad pārliecināsies, kā visi par šo tavu patiesību priecājas un cik ļoti tā visiem ir vajadzīga, mesties ar to virsū dzīvesbiedram, attiecīgi, prasot šāda paša izmēra pļaukas pretim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nespēju iztēloties, ka es kādu uzskatītu par draugu un viņam sistemātiski kaut ko slēptu. un kolēģi par mani vēl nesen rakstīja smalkus cibas ierakstus, tieši par šo pašu pretīgo paradumu, so - tīras rokas.

(Reply to this) (Parent)

protams, niķis allaž ir jaukt "patiesību" ar MANU NEKĻŪDĪGO & PATIESO VIEDOKLI.

bet ja par kniebšanos. ja ir vienošanās vai atzīšanās, lūdzu, faktus tikai. šitie slimnieki ar "vai viņš bija labāks par mani? kas tieši notika?" ir mazdrusciņ pa melodramatisku. bet tēlot muļķi vai būt muļķim un gaidīt debilas laumiņas, kas tagad tev pienesīs stāstus... fui! tās laumiņas nenovēršami uzrodas, un laumiņām parasti laba fantāzija un skumja dzīve. bet kā? nezināt? izvēlēties nezināt, tas taču ir tik... pretdabiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā tā dīvaini sanācis, ka lielākā daļa mūsu dzīves civilizētākās daļas sastāv no viena vienīga pretdabiskuma, sākot ar to, ka nesitam pa purnu pirmajam, kas neiepatīkas vai gluži otrādi - nevelkam aiz matiem alā pirmo, kas kaut kur pa ceļam pagadījussies un škiet tīri tā neko un beidzot ar viādām figņām kā matu mazgāšana vai vīna liešana speciālā glāzē.

Bet neko, drusku piespiežas un sanāk nečurāt tieši tad un tajā vietā, kur sagribējies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet nafig? mīļā miera labad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tas otrs principā šķiet derīgs kopīgai novecošanai, tad šāda pieeja tomēr veicina kaut kādu ilgtermiņu, neteikšu gan, ka pašam būtu dikti sanācis, taču kaut kādi ilgkopādzīvošanas rezultāti ir. Nekādā ziņā neapgalvoju, ka tā ir pareizākā vai savādāk izcilākā metode, bet šitā vismaz esmu izmēģinājis un strādā:))

(Reply to this) (Parent)

Nu, plašāk ņemot, labākai dzīves kvalitātei™.

Reāli mani uztrauc tas, ko otrā puse domā un taisās darīt manā sakarā. Tas, ko viņa dara citu sakarā mani uztrauc tikai tiktāl, ciktāl tas ietekmē attiecības ar mani. Ja man ir drošības sajūta par to, ka cilvēks dzīvo, grib un plāno dzīvot kopā ar mani, mani mīl un velta man savu laiku tāpat kā es viņam. Tad tas, ko viņš dara brīžos, kad mēs neesam kopā (un katram vajag tādus brīžus), es nejūtu, ka tā būtu pa lielam mana darīšana. Tā, manuprāt, ir būtiska daļa uzticēšanās.

(Reply to this) (Parent)

nuuuuu
ja vienkārši taisa actiņas un Iztēlojas, bet neko nedara, tad, protams, var arī noklusēt (attiecīgi jautājums ir par to, kurā brīdī otrs tiek sāpināts vairāk)
bet nu tā, ka bučojas un pārguļ un viskautko, tur, IMO, ir apzināti jāiespringst, lai partneris neuzzinātu (pasaule ir faking maza), bet apzināta slēpšana, tas jau droši vien ir pants, ja.

(no trešās puses, ir jau, protams, kaut kāds politkorektais "nebāzt otram acīs to, ko mēs abi zinām", bet tas nav tieši tas pats, kas "neuzzināt vispār")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Apzināti jāiespringst, lai partneris neuzzinātu" ir tikai un vienīgi tad, kad draugu lokā ir dedzīgie nerealizējušies patiesības cīnītāji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nunez

Bet then again, es pati droši vien esmu vairāk pļurkstētājs nekā jebkurš no maniem draugiem, nu tb prasība "darīt, ko gribu, bet tā, lai vīrs par to neko neuzzina" man šķistu otra neizpildāmākā no šī sarakstiņa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/noplātu rokas/
Protams, katra individuālās īpašības arī ir ļoti no svara kaut vai tīri psiholoģiski, nupat tikai padomāju, ka, jā, droši vien, tas, kas man būtu vienkārša nepateikšana, jo esmu radis turēt muti par kaut ko, par ko, manuprāt, nav jēgas šo virināt(nu, nezinu, ko ēdu pusdienās piemēram, vai ko kāds kolēģis kā), tev vai penija, iespējams, tik tiešām būtu slēpšana, tālab, ka tiešām šo ar piepūli vajadzētu nelaist no sevis ārā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebiju domājis, ka ir atsevišķs lietotājs penija, tas nebija speciāli :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*histēriskā balsī* TĀ! kas tā par peniju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āaaa! zog id!!

(Reply to this) (Parent)

Tas ir kaut kāds ilgi perināts un tamdēļ vēl jo aizdomīgāks pasākums:

Izveidots: 2006-05-25 19:48:02
Pēdējais ieraksts: Nekad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ieva pļavniece at inboks
aukstākminēto peniju, cik atceros, sauca savādāk, vārds toč bija cits

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aukstākminētā un karstākminētā penija.

(Reply to this) (Parent)

aktrise ieva pļavniece? a viņa bija ieva?

(Reply to this) (Parent)