Tur aiz loga zvaigznes krīt
nevienam neko nevajag
"Nekas" 
4th-Jul-2022 04:33 pm - Haijams pie spoguļa
گرچند که روی و موی زیباست مرا
چون لآله رخ و چو سرو بالاست مرا
معالوم نشد که در طربخانهٔ خاکً
نقاش ازل بهر چه آراست مرا

Parindenis:

Kaut seja un mati man daiļi,
Tulpes vaigs un cipreses stāvs,
Nav skaidrs, šajā zemes prieku namā
Kālabad Mūžības Mākslinieks radījis mani.
4th-Jul-2022 04:21 pm - Pilnasinīga dzīve
Šorīt darbiņā biju tā paagrāk, tas vienmēr uz kaut ko nelāgu, vajadzēja jau zināt. Ietriecu šķēres sev pirkstā, jo, kad nu viens sievišķis prāta gados var būt leims un neldzīgs, tad es nu tāda esmu kā īstenākais paraugs. Tā pa krietnam ietriecu, kamēr skrēju līdz pieliekamajam, kur aptieciņa, piešļācu vannas istabu un gaiteni asinīm. Uztinu sev visu marles rulli; pirms brīža pārnācu mājās, nolēmu nomainīt apsēju, izrādījās piekaltis, kad noplēsu, piešļācu arī mājās virtuvi, gaiteni un vannasistabu asinīm. Tagad sērīgi sēžu ar paceltu kreiso roku, ar labo rakstu Cibā, pēc kāda laika, cerams, būs droši pārsieties tā, lai nepielīp, jo, nu, ziniet, cik tad nu var!
4th-Jul-2022 02:18 pm - rati
kāds varbūt var aizdot pastaigu ratus 7.-11. julijs 4gadigam zviedru viesim?
4th-Jul-2022 01:40 pm
Šis ir mazliet bailīgs periods, kurā netrūkst skumju, bet tās (pagaidām) nav tumšas, un šī ir ļoti interesanta pieredze. Drošvien daudz ko no šī vajadzēja pieredzēt agrāk, but it is what it is. Mazliet bail no atkritiena, bet mazliet girbās arī to atgriešanās sajūtu pēc ļoti intensīvām divām nedēļām. Atkal satikt cilvēkus, kas palika "tur". Ja skaitām gatavošanās periodu, kas noritēja Rīgā, tad ilgāk. Šis tas ir nodedzināts, bet vakar, vērojot liesmas, radās sajūta, ka ir laiks nodedzināt daudz vairāk, lai būtu vieglāk iet uz priekšu. Ir jāsāk vākt nost teltis, un vākt mantas, bet ir mazliet atbrīvojoši tas, ka nav skaidrs, vai tas tiks darīts šodien, vai rītā. Dzīves praktiskā daļa rit savu gaitu neatkarīgi no tā, vai tu sēdi Rīgas kafejnīcā, mājās, teltī, vai mašīnā, lādējot datoru.
4th-Jul-2022 04:02 am
Arlabunakti, templi. I learned a lot.

3rd-Jul-2022 09:01 pm
noskatījos Lampas Politiķu cepienu, Anita Muižniece izrādījās tik nūģīgi kjūt, ka sagribējās viņu pasludināt par savu inner animal.
3rd-Jul-2022 08:56 pm - Krogus pļāpu jaukākā frāze no kādas jaunkundzes
- Ja vīrietis domā, ka Akropole un Olimpija atrodas Grieķijā, viņš man ir par vecu.
3rd-Jul-2022 01:11 pm - Lai jums arī saulaini!
Haijams šodien raksta scenāriju bērītēm, gandrīz kā īstens latvietis

چون در گذرم به باده شوید مرا
تالقین از شراب ناب گوید مرا
خواهید به روز حشر یابید مرا
از خاکً در میکده جوید مرا

Parindenis:

Kad aiziešu, vīnā mazgājiet mani;
Atvadu lūgsnā par vistīrāko vīnu pieminiet mani.
Ja pēc Pastarās tiesas gribēsiet satikt mani,
Putekļos pie krogus durvīm meklējiet mani!
3rd-Jul-2022 11:20 am - pedagoģija ir prakse, un ar zinātni tai nekāda sakara
"(..) lai saglabātu kaut formālus akadēmiskas izglītības kritērijus, ir spiesta ģenerēt virkni zinātnes simulāciju un izlikties, ka grupu apmācības organizācijā vai pubertātes perioda izturēšanās īpatnību koriģēšanā runa ir par zinātni. Daudzviet veiktā terminoloģiskā pāreja no pedagoģijas pie "izglītības zinātnēm" ir tam liecība.

Filozofs Juliāns Nida-Rumelīns asi kritizējis šo "pedagoģijas pseidozinātniskošanu" un vērsies pret skolotāju profesionālās apmācības augstākajās mācību iestādēs un BA/MA studentu pielīdzināšanu, jo tādējādi tiek nodarīts kaitējums pedagoģijai kā uz praksi orientētai nozarei. Šai kritikai vajadzētu būt vēl asākai, ja sociālās kompetences vēl vairāk izvirzītos vairs tikai pro forma ar kādu nozari saistītu pedagoģisko studiju centrā. Protams, var iebilst, ka šīm sociālajām kompetencēm jātiek nodotām tālāk arī universitātē, taču tam traucē ne tikai to orientācija uz praksi, bet arī spēcīgā ideoloģiskā kontaminācija, kas padara šīs izglītības zinātnisku pamatojumu par ļoti apšaubāmu. (..) Galvenā problēma tomēr ir šāda: šis koncepts predz, ka "būšanu par skolotāju" var studēt tāpat kā matemātiku vai bioloģiju. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 48.-49. lpp.
2nd-Jul-2022 06:47 pm
Skudru dziesma.

https://youtu.be/E90_aL870ao
2nd-Jul-2022 02:14 pm
Mani parasti neuzrunā solo improvizācijas vai izteikti garas solopartijas (ja vien tās nav nekonvencionālākas notis, no kā veidots apjoms). Taču šis ir grūvīgākais un muzikālākais basa "solo" vispār - fragments no bezladu basģitāras virtuoza Jaco Pastorius solo skaņdarba Third Stone from the Sun. 
1st-Jul-2022 03:29 pm
Ja es esmu kaut ko sapratis šinīs divās nedēļās (un nedēļas nogale vēl ir priekšā), tad to, ka es esmu labs cilvēks, un ne tikai "on the inside". Tas gan nenozīmē, ka es te sākšu staigāt pa ūdens virsmu, tāpēc es neesmu gatavs tolerēt visu, kā jau jebkurš normāls cilvēks. Un patiesi atnest tumsu man šobrīd var tikai viena lieta, un nedomāju, ka tas ir par kaut kādu aizvainojumu, bet gan distanci, un spēju paskatīties uz to no malas.
1st-Jul-2022 11:39 am - Atkal, no jauna mazliet publiskas Haijamterapijas
بر خیز بتا بیار بهر دل ما
حل کن به جمال خویشتن مشکل ما
یکً کوزه ی می بیار تا نوش کنیم
زان پیش کر کوزه ها کنند از گل ما

Parindenis:

Jel celies, dievīgais, nes mūsu sirdij tīksmi,
Ar savu daili mūsu nastas atvieglo.
Nes vīna [pilnu] kausu, lai to tukšojam,
Pirms mūs kā mālu vīna kausos pārvērtīs.
1st-Jul-2022 08:58 am - šīs dienas prieks
Grietiņas draugi izvēlējušies lieliskāko veidu dabas aizsardzībai - piedāvā CO2 aizvietot ar metāna izmešiem (vismaz no bildes tā izskatās) un, šķiet, aizvietot galvu ar to otru. Nu un pati paralēle ar folkloras strausu arīdzan ir pat ļoti simboliska. ;)

30th-Jun-2022 12:48 pm
"А блогерам не понять, что это культурное наступление. Что выставка Щукина и Морозова в Париже это российский флаг над Булонским лесом." Ermitāžas direktors Mihails Pjotrovskis pats nejauši un precīzi argumentē nepieciešamību boikotēt krievu kultūru. Pēdējās dienās rediģēju viena ukraiņu mākslas vēsturnieka eseju par [arī "labo un liberālo"] krievu kultūrā, domāšanā, leksikā dziļi iekodēto imperiālismu, Pjotrovskis, protams, nav ne labs, ne liberāls, un neslēptais kultūras totalitārisms viņa izteikumos nepārsteidz, ukraiņu autora argumentāciju tie tikai spēcina un padara acīmredzamāku. Dusmas uz sevi, jo savā politiskajā naivumā aizgāju uz to Morozova kolekcijas izstādi un manu estētisko pieredzi tagad cenšas iekrāsot teroristiskas lielvalsts karoga krāsās.
30th-Jun-2022 09:16 am - par skolotāja darba satura izmaiņām
"(..) nevienā [skolotāju] profesionalizācijas diskursā netiek runāts par jomu, par zinātni, par kaut kā mācīšanu, par priekšmetu. Runa ir par skolotāju un skolēnu noskaņu reflektēšanu un par procesu un klasvadības menedžmentu. (..) Tādējādi izglītības iestādes pārtop par sociālpedagoģiskām institūcijām, bet skolotāji - par pastāvīgās atgriezeniskās saitēs notvertiem, tukšai, ilgstošai refleksijai pakļautiem mācību mentoriem un sociālajiem darbiniekiem, kurus pašus jāuzrauga profesionāliem profesionalizācijas padomdevējiem un komunikācijas treneriem. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.
30th-Jun-2022 08:07 am
esmu pamanījis, ka alkoholiķiem patīk strādāt par skolotājiem (vai skolotāji ir predisponēti uz dzeršanu). es ar', kad atmetu, aizgāju strādāt par skolotāju.
tā kā, ja tu draudziņ nezini, kur ir laime tava - bee cool, go back to school.
30th-Jun-2022 08:05 am - Termins "lūzeris"
"(..) Termins "lūzeris" atvasināts no angļu "loser" - zaudētājs jeb neveiksminieks, kurš nav pratis realizēt sevi, izmantot dzīves piedāvātās iespējas. Pie vainas šeit ir ne tik daudz viņa viduvējās spējas un talanti, cik viņa nespēja saprast sociālo kontekstu jeb vidi un tajā valdošos noteikumus. Kā vēsta tēzaurs, literatūrā lūzeris "cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim."
Par lūzeri nekļūst tas, kurš piedzīvo zaudējumu vai neveiksmi - to piedzīvo jebkurš, tā ir eksistenciāla konstante, proti, dzīves sastāvdaļa. Par lūzeri kļūst tas, kurš:
1) atsakās uzņemties savu daļu atbildības par notikušo, tā vietā vainojot citus;
2) atsakās mācīties no situācijas, tā vietā spītīgi atkārtojot uzvedību, kura noveda pie negatīvām sekām, un papildina to ar narciskām aizsardzībām: neapzinātu izstumšanu, apzinātu noliegumu, pārspīlējumiem.
Lai zaudējuma gadījumā nekļūtu par lūzeri, ir jāatzīst pats zaudējuma fakts, jānovērtē tā objektīvie un subjektīvie iemesli. Balstoties uz šiem secinājumiem, jāizdara nepieciešamās korekcijas uztverē un uzvedībā, lai turpmāk izvairītos no situācijas atkārtošanās. Taču lūzeriem šādas paškritikas nav. Lai nekļūtu par lūzeri, ir jāsaglabā psiholoģiska elastība, cenšoties nevis pakārtot pasauli savam (kā izrādās!) kļūdainajam priekšstatam, bet gan mainīt priekšstatu uz adekvātāku un rīkoties saskaņā ar to. Bez šādas elastības nav iespējama personības attīstība. (..)"

(c) Vents Sīlis
28th-Jun-2022 08:47 pm - skolotāja loma
"(..) tas, ka skolas, orientējoties tikai uz kompetencēm, nevis zināšanām, tikai uz pielietojamību, nevis saprašanu, pārvēršas par [pusaudžu] pieskatīšanas vietu, ir acīmredzami. Šai tendencei atbilst arī plaši pieprasītā skolotāja pārvērtība - no augstskolā izglītota eksperta viņš ir kļuvis par sociālpedagoģiski skolotu mentoru un pavadoni.

Ticību tam, ka individuālo talantu un dotumu attīstīšana ne tikai palīdz uzplaukt atsevišķam indivīdam, paverot iespējas darba tirgū, bet arī veicina ekonomikas konkurētspēju, aktuālo norišu gaismā parādās kā bīstama ilūzija arī cita iemesla dēļ. Digitalizācijas aizsāktais automatizācijas vilnis skar galvenokārt tieši tās profesijas, kurām šķita nepieciešama tikai augstākā kvalifikācija, un nu tās, izrādās, varēs racionalizācijas procesā likvidēt. "Viedie roboti" aizstāj nevis nekvalificētus strādniekus, mediķus, juristus, tulkus, matemātiķus, programmlīdzekļu inženierus, skolotājus, zinātniekus, žurnālistus, māksliniekus. Tāpēc cerības, ka labāka terciāra izglītība ilglaicīgi nodrošinās darba vietas, labklājību un sociālo stabilitāti, ir ja ne maldīgas, tad vismaz krietni pārspīlētas. Tikai tur, kur ir zemas akadēmiķu kvotas, - Šveicē, Austrijā un Vācijā, - arī akadēmiskā bezdarba līmenis ir zems. Visur, kur augstākās izglītības programmas pārgājušas uz īsāku studiju laiku, aug akadēmiskais prekariāts. Vienlaikus atkal pieaug pieprasījums pēc lēta darbaspēka rūpniecības un apkalpojošajā nozarē.
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.
28th-Jun-2022 09:50 am - Abi mirušie bārdaiņi apmierināti gruzina viņsaulē...
Gudrākie muļķi apspriež dumjas idejas, vidusmēra muļķi apspriež gadījumus, bet dumji muļķi apspriež cilvēkus, kuri viņus par muļķiem uzskata.
P.S.
Ienāca prātā, ka pēdējā laikā, šķiet apzināti, ir tendence nonivelēt cilvēku spriestspēju, atsakoties no kritērijiem, kas senāk ļāva klasificēt "gudrs" vai "dumjš". Abi šie vārdi pamazām zūd no valodas aprites, jo "visi līdzvērtīgi" un "visi pelnījuši cieņu".
27th-Jun-2022 09:02 pm
Poll #21558
Open to: All, results viewable to: All

Kāda īpaši neveselīga pārtikas produkta cienītājs esi tu?

27th-Jun-2022 03:44 pm - diploms
"(..) Izglītības diplomi, kas sākotnēji pavēra iespējas tiem, kuri tādus varēja uzrādīt, apliecinot ievērojamus panākumus, zaudē savu funkciju, ja tādus saņem visi vai ļoti daudzi un rodas šaubas par šādi apzīmogoto panākumu un kvalifikāciju izcilību. Universitātes un augstskolas jau sen ir pārgājušas pie tā, ka formulē savas prasības un pārbauda studētgribētājus pēc. saviem kritērijiem - tātad vidējās izglītības diploms ir zaudējis savu vērtību: tas vairs nav garants, ka tā ieguvējs ir derīgs augstskolai. Šāda attīstība rāda, ka agrīnas specializācijas dēļ cieš vispārējās izglītības ideja; vēl vairāk - reālas akadēmiskās un profesionālās karjeras iespējas paveras tikai tiem, kuri var atauties sagatavošanas kursus iestājeksāmeniem un studiju maksu elitārās universitātēs. Visi pārējie nonāk akadēmiskā prekariātā. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 43.-44. lpp.

P.S.
Man no Somijas izglītības sistēmas tuvām aprindām stāstīja, ka pēdējos gados ne tikai strauji krītas Somijas rādītāji PISA reitingā, bet arī tikpat strauji pieaug pieprasījums pēc privātskolotājiem. Jo aizvien mazāk vidusskolu absolventu spēj bez papildus sagatavotības iestāties augstskolā. Mums gan tas nedraud, jo Latvijā augstskolās uzņem visus, kas spēj maksāt, pat tos, kurus armijā neņemtu.
27th-Jun-2022 10:51 am
Tik brīnišķīgi laikapstākļi. Ja redzat no manis birstam zvaigžņu puteklīšus, tad ziniet, ka tas no siltuma radītajiem laimes viļņiem.
27th-Jun-2022 09:56 am - sausa statistika, nekas cits
1772. gadā mežs klāja 46,7 % no Vidzemes guberņas, 1861. gadā - 40,5 %, 1887. gadā - 31,9 %. 1914. gadā ar mežu bija klāti vairs 26,8 % no Kurzemes un Vidzemes guberņu platības. 1923. gadā meži Latvijā bija 23% no valsts teritorijas. 1930. gadā - 27%, 2018. gadā - 52% no valsts teritorijas. Koksnes pieaugums šobrīd ir 16,5 milj. m3 gadā.
26th-Jun-2022 10:41 pm - No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām
"(..) Tas, ka skolu uzdevums reiz bijis radīt sociālu selekciju, ideālā gadījumā orientētu uz atsevišķa indivīda kognitīvo veikumu, tiek uzlūkots par tumšā laikmeta reliktu. Izglītības iniciatīvām piešķirtie nosaukumu "Izglītība bez robežām" vai "Katrs bērns" nav tikai programmatiski, tā ir tieša kritika sistēmai, kurā joprojām pieeja izglītībai nav neierobežota un kurā ne katram bērnam paver pienācīgas iespējas. Un šo ainu tikai paspilgtina tas, ka šajā sakarībā aizvien no jauna tiek runāts par "izglītības revolūcijas" nepieciešamību (..)

Princips, "katrs (mācās) pēc savām spējām, katram (tiek piedāvātas iespējas) pēc vajadzībām (atbilstoši konkrētām prasībām)", šķiet, darbojas šo nostādņu fonā, jā, tas apraksta tieši to, kas tagad tiek prasīts no iekļaujošās skolas. Orientācija uz skolēna individuālajām spējām, viņa īpašo talantu un dotību atklāšana un kopšana, ņemot vērā viņa ierobežojumus un antipātijas, aizvieto priekšstatu, ka mācību stundās galvenais varētu būt noteiktas zināšanu formas un saturs kā obligāti sasniedzams mērķis, uz kuru jātiecas neatkarīgi no personiskajām nosliecēm. Tāpēc mācību programmai jātiek personalizētai, zināšanu un prasmju apguve vairs neorientējas uz kādu lietu, priekšmetu, jomu, tēmu, tekstu vai problēmu, bet gan uz atsevišķa indivīda izjūtām un iespējām. Saglabājot domas konsekvenci līdz galam, tas nozīmētu, ka diploms, piemēram, vidusskolas beigšanas atestāts, apliecinās ne vairs to, ka sasniegts vispāratzīts standarts, bet gan to, ka jaunietis savu iespēju un interešu ietvaros varējis sevi nedaudz attīstīt.

No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām - šis sauklis, protams, nav parādījies tagadējās izglītības politikas diskusijās; tā autors ir Kārlis Markss (..) Šo iespēju Markss saskatīja tālā nākotnē, komunistiskās sabiedrības "augstākajā fāzē". (..) arī pēc 1989. gada vēl šis tas runā par labu komunismam, un atsevišķos reformpedagoģijas konceptos - apzināti, vai neapzināti - kreiso idejām vēl ir zināms svars, taču tas, ka šādu ideoloģiju [izglītības reformā] pārstāv arī liberālās partijas, (..), tas gan ir jaunums. Tāpēc vietā ir jautājums: kāpēc komunisma princips ir pasludināts par derīgu bērnudārzos, sākumskolās un pamatskolās un varbūt pat vēl vidusskolās, taču tad [pieaugušo dzīvē] to nomaina tirgus likumi un konkurence? (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 36.-38. lpp.
This page was loaded Jul 4th 2022, 7:00 pm GMT.