Pema Bondija? Zinu tikai vienu - I'd hit that ass hard.

Fascinē mūsdienas. 

Varbūt Chat GPT spēks nav tajā, ka tā spējas ir pacēlušās līdz cilvēka intelekta imitācijas līmenim, bet gan tajā, ka mums ir cilvēki ar Chat GPT intelekta līmeni?

Man ir viens kolēģis, ar kuru komunicēt ir kā rakstīt AI promptus. Es nevaru nekur piefiksēt piezīmes, aprakstīt kontekstu, vai uzdot jautājumu kādam citam, lai viņš uz to nereaģētu, pilnīgi ignorējot kontekstu, saturu un savas informētības un zināšanu līmeni. Es nesaprotu citu kolēģu uzstājīgu vēlmi viņu iekļaut grupu čatos, un nedot sev iespēju izvairīties no nevajadzīga informatīva trokšņa. Man rodas vēlme izslēgt to kolēģi kā tādu telefonu, kas noklausās manas sarunas, un pēc tam appludina ar spamu.

Potents video no Krievijas džungļiem. Ja pareizi sapratu, pašvaldības pārstāvji cenšas izlikt no mājas vecīti ar sieviņu. Bet gan jau kļūdos- nosaukumā minēts, ka tie ir kaimiņi. Bet, nu, tas nav tik būtiski, jo seko iespaidīga uguns un vēl iespaidīgāka harpūna! Šķīstī visus nešķīstos! VIDEO

Ja kādam vēl nav skaidrs, mēs vairs neatgriezīsimies pasaulē, kas reiz bija. Cilvēce nekad nav pieredzējusi tādu ieskatu neaizskaramo pasaulē. Tu vari sev izmisīgi melot, ka nevienam šis viss nav izdevīgi, šērholderi alkst paredzamību! Jā un nē. Tikpat ļoti kā fiskālo paredzamību, viņi mīl zīdaiņu vagīnas, u.c. klaji anti-kristietiskus piedūrienus.

Pasaule, kurā mēs dzimām un augām, ir mirusi. Visas cerības - satriektas pīšļos.

Es paredzu, ka vienā brīdī cilvēki pārtrauks savu verdzības ciklu kjūbiklā un notiks grandiozākā asins izliešana pasaules vēsturē.

Atstāšu šo kodolīgo instagram video te, ja nu kāds vēlas rast nedaudz skaidrību par cionismu ASV artērijās un par plāniem caur kontrolēto opozīciju (Alex Jones, M. Tate, u.c. tēli, kuru asinsradinieki ir augsta ranga CIP dalībnieki) ievākt info par visiem disidentiem un nepareizi domājošajiem, lai tos tagad, plāna noslēgumā, savāktu ar ICE un pazudinātu birokrātijas tumšākajos tuneļos. Traģikomiski, ka par ienaidnieku tiek uzskstīts gan anti-cionists, gan arī kristietis, kurš vēlas atmaskot Sātana plānus uz šīs zemes. 

Labākais skaņdarba noslēgums, kādu spēju iztēloties. Television - The Dream's Dream.

Es izaugu ar Merlina Mensona "Holy Wood" CD. Tolaik man piederēja tikai daži kompaktdiski - Garbage "Version 2.0" albums, Type O Negative - World Coming Down, Korn - Issues, Massive Attack - Mezzazine, Orgy - Vapor Transmission (savdabīgs, ķīmisks ņūmetāls). Liekas, ka tajā gadā (2001/2002?), kad ar ģimeni bijām ievākušies Iļģuciema divistabniekā, kamēr mūsu dzīvoklī bija kapitālais remonts. Tur nebija interneta, tāpēc, pārnākot no skolas, nereti paēdu, gulēju uz grīdas ar skatu griestos un klausījos uz apli šos diskus. Klausījos arī tēvam piederošos Radiohead, Bjork, SRV, utt. Taču tieši "Holy Wood" albums mani paņēma visvairāk. Tagad klausos to un saprotu kāpēc. Vietām brutāla, taču kopumā ļoti izjusta un niansēta mūzika.

Nezināju, ka GOAT arī ir tādi skaņdarbi, kas ir absolūta 60/70s estētika. Šis skaņdarbs ir perfekcija! No minētās estētikas tas pāraug tumšākā post-roķīgākā/džojdivižonīgā eksplorācijā un beidzas ar jumta noraušanu. Vienkārši PERFEKTAIS SKAŅDARBS! 

Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.

Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?

( daži filmas spoileri )

Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu.

Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams.

I present to you The Auto Brewery syndrome.

Par šobrīd aktuāliem jaunumiem.

Kamēr mums aizmālē acis ar publiskām šaušanām, karu, institucionalizēto pedofīliju, utt., tikmēr mēs nespēsim savā starpā vienoties par visbūtiskāko - kolektīvu apziņu par visu, kas tika risināts Okupē Volstrītu protestos - to, ka korporācijas turpina raust nenormālus montetāros resursus, kamēr parastais cilvēks nepieredz nekādu materiālu izgausmi. To, ka vispirms būtu vardarbīgi jāvēršanas pret mantraušiem. Ar rīksti jāiedzīvina luterāņu pieticīgums.

Acu aizmālēšanas mērķis: lai dažādu politisko kultūru cilvēki nespētu savstarpēji vienoties par kopīgo/būtisko un nesāktu 0,5% medības - ar mērķi nogalināt personas un sadedzināt viņu īpašumus.

Pozitīvais aspekts: vismaz tagad visi tie taisnbikši, kuri apsaukāja citus par konspirāciju teoristiem, var apkakāties. Viens ir intuitīvi nojaust, ka cilvēki, kuri netiek audzināti ar morāli, kļūst par briesmoņiem, saskaroties ar nosacīti neierobežotu varu. Kāpēc tāda virzība? Jo, būdami bērni, viņi tika pakļauti uz traumām bāzētai prāta kontrolei. Sistemātisks traumatisms nenobriedušu prātu sašķels - pāri darītājs, turpinot "strādāt" ar konkrēto subjektu - var palīdzēt attīstīt viņā jebkāda veida rakstura alter ego. Kāpēc tas ir esenciāli šajā super šaurajā sabiedrībā, kas ir 1% (tie pat nav 1%, bet gan 0,1% no visiem zemes iedzīvotājiem, kuri kontrolē 60% pasaules resursu).

DELFI: Abū Dabī noslēgušās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas; turpināsies rīt