hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2014-04-05 18:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Ezio Bosso: Rain, In Your Black Eyes

Ejot pa mežu, pēkšņi aptvēru, ka jūtos kaut kā tā, kā kādreiz, varbūt pat bērnībā, biju domājusi, ka nākotnē reiz jutīšos. Es it kā esmu apmetusi loku, un dzīve savā ziņā ir beigusies. Esmu gaidījusi Tevi gandrīz 30 gadu nu jau, un Tevis aizvien vēl nav. Bet es eju pa mežmalu viena, ir silta saule, un var dzirdēt putnu dziesmas. Ja sāk ieklausīties mežā, var patiesi sadzirdēt, un tā dzirdot mežu, var ieiet mežā ļoti, ļoti dziļi... vai varbūt tas ir mežs, kas ieiet tevī ļoti, ļoti dziļi. Es zinu, ka divi man pazīstami cilvēki noteikti sapratīs. Un, ja mežs tevī reiz ir ienācis, tas nekad vairs neaiziet. Jo arī tu kļūsti par mežu. Un visas jūsu ķermeņa iedobes un šūnas sader kopā, pieguļ viena otrai tik cieši, pilnībā aizpildot viena otru, ka nav vairs starp jums vietas dzīvei.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]klusais_okeans
2014-04-05 19:20 (saite)
tik skumji

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2014-04-05 19:54 (saite)
Būtībā jau šis bija diezgan bezemocionāli un racionāli no manas puses. Bet Tu turies, dejot! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusais_okeans
2014-04-05 21:22 (saite)
tas pēdejais teikums par saplūšanu tik tuvu, ka nav vietas dzīvei - tā ir tik pazīstama sajūta, pēc kuras ilgoties, bet vienlaikus pārāk sāpīgi apzinos, cik tā ir īslaicīga un, ka labāk nē...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2014-04-05 23:08 (saite)
Bija kādreiz kādā banālā seriālā tāda frāze: visas dziesmas kādreiz beidzas, bet vai tas ir iemesls, lai neklausītos mūziku? Es domāju, ka ir ļoti maz kā līdzvērtīga tādai saplūšanai (fiziski un garīgi) ar otru cilvēku, un tas ir visai brīnumaini, vismaz mūsdienās es par tādām epizodēm savā agrākajā dzīvē spēju domāt ar prieku un bez rūgtuma par to, ka tās ir pagājušas. Un, zini, skumjāk man liekas tas, ka ir cilvēki, kas ko tādu vispār nav piedzīvojuši. Jo tādi ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusais_okeans
2014-04-06 00:53 (saite)
jā, tas laikam ir jāiemācās - atmest to rūgtumu. Esmu pārāk ieciklējusies uz vēlmi visu saglabāt, iemūžināt, skumt par pagājušo. Visu gribas piegrābt sev un uz mūžiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kaitnieks
2014-04-07 00:11 (saite)
Kas tuvāks sirdij - priežu vai jaukto koku mežs?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2014-04-07 06:10 (saite)
Tuvāk jaukto koku, bet tam būtībā nav nozīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?