Varbūt šī arī ir īstā vasara. Tādas dienas kā šī. Kad pēkšņi var sākt līt negaiss un tikpat pēkšņi atkal spīdēt saule. Slapja zāle un mazliet sērīgs vējš.
Pa mani atkal rāpoja kaut kas ērcesveidīgs. Bet es jau nemaz īsti nezinu, kā izskatās nepiesūkusies ērce. Un pa mani šogad jau ir rāpojis ļoti daudz kas. Esmu noslēgusi tādu kā miera izlīgumu ar savu ērču paranoju. Es vairs pārāk neuztraucos.
Pa grīdu vazājas papīra stērbeles. Ir pienācis laiks iesiet kādu grāmatu (kārtība un tīrība gan no tā pati neradīsies).