hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2011-03-18 11:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Ecstasy of Saint Theresa - Exit

Pamostoties es kādu laiku guļu gultā un vēroju saules pleķus uz tumšsarkaniem aizkariem. Tobrīd es zinu, ka viss atkal ir noskrāpēts tīrs. Dezinfekcijas līdzekļi ir izlaizījuši manu dvēseli, un diena man skatās pretī ar tukšu izteiksmi. Tai nekas vairs nav aiz ādas, tikai gaismēnu rotaļas. Un reassuring sameness of everything.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2011-03-18 12:57 (saite)
Jā, savāds, rītiem izkrāpts laimīgums :) Vai varbūt pie vainas tas, ka pirmajos pamošanās mirkļos vēl pietiekošu skaidri neapzinies, kas esi. Dzīve pa nakti ir nedaudz piemirsusies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelnufeja
2011-03-18 13:00 (saite)
Es domāju, ka tā neapzināšanās rada laimīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2011-03-18 13:02 (saite)
Jā, tā ir. Tas ir viens no izteiktākajiem un patīkamākajiem laimīgumiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?