hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2011-03-18 11:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Ecstasy of Saint Theresa - Exit

Pamostoties es kādu laiku guļu gultā un vēroju saules pleķus uz tumšsarkaniem aizkariem. Tobrīd es zinu, ka viss atkal ir noskrāpēts tīrs. Dezinfekcijas līdzekļi ir izlaizījuši manu dvēseli, un diena man skatās pretī ar tukšu izteiksmi. Tai nekas vairs nav aiz ādas, tikai gaismēnu rotaļas. Un reassuring sameness of everything.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2011-03-18 12:39 (saite)
Mana pamošanās parasti (tajās dienās, kad neapmeklēju skolu) ir ļoti līdzīga. Man arī ir tumši sarkani aizkari un es arī vēroju sauli, ja tāda ir. Un jocīgi, jo man principā rīti nepatīk, bet pirmajos pamošanās mirkļos es, tā gulēdam un vērodama sauli un putekļus, īsu brīdi esmu pa īstam laimīga.

P.S. Ļoti skaista dziesma.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2011-03-18 12:57 (saite)
Jā, savāds, rītiem izkrāpts laimīgums :) Vai varbūt pie vainas tas, ka pirmajos pamošanās mirkļos vēl pietiekošu skaidri neapzinies, kas esi. Dzīve pa nakti ir nedaudz piemirsusies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelnufeja
2011-03-18 13:00 (saite)
Es domāju, ka tā neapzināšanās rada laimīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2011-03-18 13:02 (saite)
Jā, tā ir. Tas ir viens no izteiktākajiem un patīkamākajiem laimīgumiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?