hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2009-12-11 12:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Niobe - Silicone Soul

Dienas ir lēnas, improvizēti garlaicīgas melodijas, un klavieres ir atskaņojušās. Priedes beidzot ir aizvērušās, klusi stāv savās smagajās skujās. Un nav vairs lietus, nav vairs slapja sniega. Tikai nodzeltējusi un savēlusies zeme, bezgalīga un neaizsniedzama savā distancētajā skumjumā. Atkal nāk prātā vārdi- nogulties, lai tevi ņem kāds, kam rokas ir tīras (Pienvedēja Piedzīvojumi).



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2009-12-11 19:13 (saite)
jā, tu biji atnākusi ciemos. te bija vēl visādi cilvēki un es Tevi sākumā nepazinu, bet tad pamanīju un brīnījos un priecājos, ka re, Tu arī atnāci :)

man daudzu gadu garumā ik pa brīdim sapņojas par to, ka un kā es lecu no 9 vai cita augsta stāva pa logu, piezemējos, tad rāpjos pa mājas sienu atpakaļ, atkal lecu. nesasitos un neko. pat diezgan patīkami :) sapņos man reizēm ir tā spēja, lekt no liela augstuma un rāpties pa sienām :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?