Dienas ir lēnas, improvizēti garlaicīgas melodijas, un klavieres ir atskaņojušās. Priedes beidzot ir aizvērušās, klusi stāv savās smagajās skujās. Un nav vairs lietus, nav vairs slapja sniega. Tikai nodzeltējusi un savēlusies zeme, bezgalīga un neaizsniedzama savā distancētajā skumjumā. Atkal nāk prātā vārdi- nogulties, lai tevi ņem kāds, kam rokas ir tīras (Pienvedēja Piedzīvojumi).