hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2009-12-07 16:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Beethoven - Moonlight Sonata

Noskatījos Исаев un raudāju. Sen nebiju raudājusi pie filmas, varbūt vispār sen nebiju raudājusi. Manas dienas tikmēr ir kā putni, viegli, ar ātru vielmaiņu, ar tukšiem vēderiņiem, ēnas pāri krēslainām debesīm. Pa dienām es mīlu salt, un tā aukstuma kārtiņa pār ādu liekas piedodam citādāk izplūdušajai realitātei nedaudz asuma, nedaudz īstenības. Tikai nedaudz.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2009-12-07 16:54 (saite)
Esmu, protams, dzirdējusi par Seven Pounds, es vienkārši nespēju saņemties tam, mani atbaida Vils Smits, man viņš nekad nav paticis. Un tas, ka neiet vairs iekšā, vienkārši neiet. It kā es vispār jau būtu noskatījusies savu filmu devu, vairāk neuzsūcas. Un nav tam nekāda sakara ar laba kono trūkumu, nekad neesmu sevi uzskatījusi par laba kino cienītāju. Bet man patīk, kad filma mani pārsteidz, un tā var būt pavisam lēta un viduvēja, tomēr, ja kaut kādā brīdī uzrunā, es to cienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?