04:12 pm
Noskatījos
Исаев un raudāju. Sen nebiju raudājusi pie filmas, varbūt vispār sen nebiju raudājusi. Manas dienas tikmēr ir kā putni, viegli, ar ātru vielmaiņu, ar tukšiem vēderiņiem, ēnas pāri krēslainām debesīm. Pa dienām es mīlu salt, un tā aukstuma kārtiņa pār ādu liekas piedodam citādāk izplūdušajai realitātei nedaudz asuma, nedaudz īstenības. Tikai nedaudz.