nothing but the sky

sapņotāji

7/6/15 01:18 am - [info]saldumi - dubultie standarti

Tas varētu būt tāds kā moto, kas attiecas gan uz cibu, gan uz dzīvi - tas, ka kāds savus sīkos, netīros noslēpumus ir paslēpis zem atslēgas, nepadara tos ne par kripatiņu mazāk netīrus.

7/5/15 11:37 pm - [info]saldumi

I didn't bring very much clothing with me. I don't like to check things, I like to jam it all under the airplane seat. At the back of my mind is the idea that if something goes wrong, up there in the air, I'll be able to grab my bag out from under the seat and jump out the window, gracefully, without leaving my possessions behind.

(Margaret Atwood "Cat's Eye")
Tags:

7/5/15 09:10 pm - [info]krii

Arī šovakar strādāju, uzslējusi traumēto kāju uz datorgalda. Izskatās diezgan smieklīgi.

7/5/15 08:59 pm - [info]sirena

ja grib visu iekavēto vasaras brūnumu noķert vienā nedēļas nogalē, tad var tikt pie apdegušiem pleciem

7/5/15 08:56 pm - [info]art_sua

7/5/15 07:26 pm - [info]ripp

pēdējās dienās ļoti daudz jauku brīžu. dažādi ciemiņi, braukšanas, mājās būšana un līdzīgi. šorīt pamodos izmisusi un nelaimīga, bet brauciens pie jūras to izārstēja. braucām ar māsu un viņas bērniem, kas ļāva nopeldēties divatā, atstājot bērnu krastā <3
jāsaka gan, ka šogad arī peldēšanās ar bērnu ir prieks, nevis smags darbs, kā iepriekš. ļoti ceru, ka mums ies jauki mājiņā pie jūras, uz kuru braucam jau rīt no rīta.

7/5/15 02:29 pm - [info]saldumi

Varbūt problēma ir tieši faktā, ka es sagaidu no pasaules, ka es par to būšu sajūsmā, un īsti neesmu gatava samierināties ar kaut ko mazāk. Es, piemēram, nekad neesmu dzirdējusi, ka mani kursabiedri par kaut kādiem kursiem, kas viņiem šķiet interesanti, sacītu, ka viņi par tiem ir sajūsmā. Un es par cilvēku sajūsmas trūkumu mēdzu brīnīties to lietu, kas tiešām ir absolūti lieliskas, kontekstā, tāpat kā mēdzu brīnīties par to, ka cilvēki neizprot kaut kādu lietu "slikto" pusi un šī sliktuma patieso nopietnību, t.i. man reizēm liekas, ka cilvēki uzvedas tā, it kā viņiem būtu vienalga. Bet varbūt tā arī ir visa atslēga, un tāpēc citiem cilvēkiem ir enerģijas resursi, kad man to vairs nav, jo es esmu bijusi sajūsmā un izmisumā.

No otras puses, nav jau gluži tā, ka es vienmēr esmu tikai sajūsmā vai izmisumā: piemēram, vakar vakarā braucu mājās un domāju par to, ka sen neatceros piedzīvojusi tik jauku noguruma sajūtu - tādu nogurumu, kas ir staigāšanas un būšanas ārā, nevis sēdēšanas pie datora vai raizēšanās par kaut ko rezultāts. Un vēl es domāju par to, ka dzīve šajā mirklī ir tik klusināta un neuzbāzīga, bet reizē visaptveroiši skaista kā Diane Cluck mūzika, prātoju par to, kāpēc es tā nejūtos biežāk, ka dzīve te vienkārši ir - ne pārāk viegla, nedz arī pārlieku sarežģīta.

7/5/15 01:35 pm - [info]krii

Vēl, dārgie draugi, lūdzu, atcerieties, ka salikteņu daļas "vis-" un "pus-" vienmēr raksta kopā, pavisam cieši kopā ar vārdu, tā ka ūdens cauri netecēja. Turklāt raksta ar vienu "s", bet tas ir cits, tikpat dramatisks stāsts. Ticiet man, ka visi šie "pus gadu viņa jutās kā viss skaistākā" ir nenormāla, pretīga, acis plosoša kroplība. Nerakstiet tā nekad, pat mājās zem deķa nē! Lūdzu! Valkājiet zeķes zandalēs, leopardraksta legingus, bāziet džemperus biksēs, kaut vai apenēs, tie visi ir nieki, pārejošs mirkļa iespaids, ko garāmgājējs ierauga un aizmirst, taču nekad nekādos apstākļos neatdaliet vis- un pus-, kā arī nekabiniet tiem klāt lieko "s", kas tos pārvērstu patstāvīgā vārdā vai neidentificējamā mutantā. Citādi visi šie vārdiem norautie visi un pusi ellē knābās jūsu acis, plosīs jūsu aknas un lies kausētu svinu jums rīklēs. Esmu jūs brīdinājusi.

7/5/15 01:29 pm - [info]chimera

es vispār reti lasu krievu hujekspertus un vēl retāk viņus pārpublicēju, bet tas ir Tik Skasti.

Мой товарищ жил в Швейцарии. И он рассказывал о том, что в этой богатой стране они заходили к людям, которые себе обед дома нарезают в граммах, потому что 31 грамм чего-то в месяц они могут себе позволить, а 32 грамма — уже нет. Такие обеды, как у нас, — дело исключённое, это просто невозможно.

un par to, kā mēs visi te drīz mirsim
http://rusnovosti.ru/posts/378401

7/4/15 11:05 pm - [info]saldumi

Šodien bija divas situācijas, kad vispirms, ejot pa ielu, un vēlāk arī vilcienā mums ar draudzeni piesējās kaut kādi tipi, kas visai neforšā veidā, pārtraucot mūsu sarunas, mēģināja uzsākt kaut kādu pseidokomunikāciju. Gan abas šīs situācijas, gan tas, ko mēs pēcāk pārrunājām, man lika sākt domāt par to, ka šāda tipa vīriešu mēģinājumi pievērst sev uzmanību tomēr sabiedrībā kopumā tiek ļoti tolerēti; es laikam nevaru iedomāties nevienu sev pazīstamu sievieti, kura par šāda tipa situācijām būtu īpaši priecīga, tomēr principā valda kaut kāds uzskats, ka, nu jā, neviens jau baigi priecīgs par šo visu nav, bet nu vīrieši jau tādi ir. Bet patiesībā tā nav - sakarīgi vīrieši tā neuzvedas, un vispār, pat tik daudz neizvēršot to, ka tieši vīrieši piekopj šāda veida uzvedību, manuprāt, sakarīgi cilvēki apzināti neliek citiem justies slikti - pieņemsim, tu tiešām neesi iedomājies, ka komentēt svešu cilvēku izskatu vai pārtraukt viņu sarunas nav pati jaukākā lieta, ko darīt, bet tad, kad tu redzi, ka cilvēki, kuru virzienā šī uzmanība tiek mērķēta, jūtas slikti (un es domāju, ka šodienas gadījumnos tas bija skaidri redzams), tu taču to nenturpini. Es visai nožēloju, ka otrajā gadījumā neko nepaguvu pateikt, jo viņi sēdēja mums blakus tikai vienu pieturu, tad es jau biju sadusmojusies pietiekami, un patiesībā, šobrīd analizējot situāciju, es saprotu, ka vairāk šajā kontekstā dusmojos pati uz sevi tāpēc, ka es šādās situācijās vienmēr jūtos ļoti, ļoti slikti, bet salīdzinoši reti tiešām pasaku, ka šis nav ok. Pat tad, kad tu saproti, ka nav nekādu objektīvu apstākļu, lai nepateiktu, ka šī komunikācija ir nevēlama (nu, tur tumšs nostūris, apkārt neviena cilvēka utt., kad ir saprātīgāk neprovocēt potenciālu agresiju), tāpat ir kaut kāda muļķīga iekšēja pasivitāte, kas liek justies "bet, kā tad es te tagad teikšu, viņš taču neko tādu nedara", un pieredze arī rāda, ka šie nabaga vīrieši, kad viņiem pieklājīgi, bet skaidri pasaka, ka viņu sabiedrība nav vēlama, reaģē no sērijas "kāpēc jāizturas tik nelaipni?". Es nesaprotu, kāpēc tas, ka tu informē svešus cilvēkus par to, ka tu nevēlies ar viņiem sarunāties, skaitās nepieņemami, kamēr tas, ka tu ej un iejaucies svešu cilvēku sarunās vai komentē viņu izskatu, nerunājot nemaz par mēģinājumiem pieskarties, skaitās normāli un akceptējami.
Un man arī šķiet, ka daļēji sievietes pašas ir vainīgas, jo bieži ar visu attieksmi, ka īsti forši jau šis nav, tiek reaģēts kaut kādā "lalalā, vispār jau smieklīgi" veidā (es gan pati mēdzu šādās situācijās sasmieties, bet tāpēc, ka smiekli ir mana automātiskā coping reakcija, nonākot stresa situācijā - es esmu smējsuies arī, kad pazuda lidmašīnas biļetes - bet man patiešām smieklīga šāda piesiešanās neliekas nekad).
Un jā, es galīgi nedomāju, ka nekad nekādos apstākļos vīrieši nedrīkstētu uzsākt sarunu ar svešām sievietēm vai uz ielas kādai no viņām izteikt komplimentus par izskatu, bet, ja tiešām mērķis ir bijis komplimentēt izskatu, tad ok, forši, tu pateici to, ko gribēji pateikt, un vari iet tālāk, šāda veida situācijas, kas tiešām rada sajūtu par vienkāršu vēlešanos pateikt kaut ko foršu bez vajadzības pēc obligātas reakcijas, man arī neliek justies slikti, bet, ja reakcija tiek "pieprasīta", tad patiešibā tā ir otra cilvēka pazemošana, jo tu kļūsti par kaut kādu objektu, kuru citiem, nez kāpēc, ir tiesības komentēt vai paģērēt kaut kādu konkrētu attieksmi vai vismaz reakciju.

7/4/15 08:02 pm - [info]krii

Lai laime nebūtu pilnīga un es nesajuktu prātā, gādīgie sargeņģeļi mani šodien ievirzīja bedrainajā A.Kalniņa ielā, kur es, saules apreibināta, piemiegtām acīm, slāju, līdz vienā no daudzajām bedrēm iekāpu, sazvārojos, nogrīļojos un sastiepu potīti. Tagad esmu kliba, skriet rīt nevarēšu, jāsteberē vien uz pagalmu saplūkt ceļmallapas un dadžu lapas. Fui, Rīgas Dome, liels, liels fui!

7/4/15 07:57 pm - [info]neraate

atcerieties to basņu par balodi. šodien tas nekauņa gandrīz ielidoja istabā. kamēr dzīvesbiedrs neko ļaunu nenojauzdams blakus istabā mierīgi guļ!

7/4/15 07:46 pm - [info]spisok_korablei

ja kāds gribētu man atņemt šo dienu, es šo cilvēku saprastu. :)



7/4/15 04:34 pm - [info]neraate

nu, vakar vēl varbūt varēja ari mīlēties. šodien te (pat ar visiem aizvilktajiem aizkariem, jo citādāk saule vispār mūs izcepītu) ir 29 grādi. sekasu? kādu sekasu? gulēt kā amēbai un skatīties kā zāle aug. vai varbūt tupēt vēsā vannasistabā. diemžēl tas nav iespējams, tā nu daudz dzeru un kausēju taukus.
lai kaut drusciņ vieglāk, junioram izsniedzu ūdens pudelīti, nav man tik daudz spēka, lai vēl papildus vairāk piena ražotu

7/4/15 03:58 pm - [info]deloveja_kundze

atradu rakstu par to, kā vasara un karstums cilvēkiem, kas pie tā nav pieraduši, krietni apgrūtina spriestspējas. sen nebiju lasīju ko tādu, kas man lika piekrītoši māt pie katra paragrāfa - arī šodien katru reizi, kad izvelkos ārā no šī ledusskapja, kas ir mūsu Vecrīgas birojs, jūtu, kā domāšanas spējas vienkārši pazūd. bet nu tā kā pēc darba ir paredzēts lekt autobusā un braukt spēlēt futbolu un peldēt jūrā, tas drošvien ir labi.

tāda tīri fiziska eksistence. kad visas nebūšanas un sarežģījumi vienkārši izkūp no galvas.

7/4/15 01:29 pm - [info]dhonass

"Do you think about her when you masturbate? Well, you should."

7/4/15 09:34 am - [info]chimera

vakar beibe, kam taisīju taimasāžu, procesā aizmiga; tā arī nesapratu, vai masēju viņu tik labi, vai arī tik slikti.

7/4/15 01:46 am - [info]saldumi

Paklausījos mūziku, palasīju grāmatu un pirms došanās pie miera apēdu porciju aukstu griķu ar zaļo salātu, tomātu, zaļo zirnīšu un redīsu salātiem, un zefīru. Vai tad dzīve nav skaista?

7/4/15 01:28 am - [info]ripp

Brīnišķīgs vakars. Viens no tiem vasaras vakariem, kas paliks ar tevi vēl ilgu laiku. Tas maigi pārplūst naktī un tu pat nepamani. Miers, rimts prieks un neuzmācīgs, kluss "labi šeit un tagad" stāvoklis. Skaistas, rimtas rieta debesis priekšā un milzīgs uzlecošs mēness aiz muguras. Paldies. <3

7/3/15 11:48 pm - [info]saldumi

Yes, ieksrūvēju vannasistabā spuldzīti. Vairākas nedēļas nevarēju atcerēties to nopirkt, un tad nevarēju saņemties ieskrūvēt, jo man kaut kā likās, ka šis ir tāds pats kupols, kā priekšnamā, kur ir kaut kāda sarežģīta konstrukcija, bet šis izrādījās tikai pēc formas līdzīgs, bet patiesībā vienkārši noskrūvējams un tāpat pieskrūvējams atpakaļ. Kāpjot uz krēsla, ļoti apdomīgi mēģināju pieturēties pie duškabīnes durvīm, kuras sāka bīdīties, un es gandrīz nokritu. Vēl es nesen saņēmos iztīrīt ledusskapi, izmest visu pārtiku, kura bija sabojājusies un iztīrīt cepškrāsni, vēl man tikai vajadzētu nomazgāt plīti un saņemties atrast atslēdznieku, un sakārtot skapi, jo, šķiet, ka man ir kaudze ar drēbēm, kuras es vairs nevalkāju. Man patīk kārtot lietas, ja es varu katru dienu izdarīt kādu vienu mazu sīkumu un nenogurt.

Vēl man patīk, ka, kārtojot māju, var atrast gan tādas lietas, par kurām tu zini, ka tev tās ir, bet nezini, kur tās varētu būt, gan pat tādas, par kuru klātbūtni tev nav bijis ne jausmas. Beidzot atradu pārtikas plēvi, par kuru es biju diezgan droša, ka man tā ir, jo es to kaut kad jau biju redzējusi, bet tā kā es to neizmantoju, tad nebiju pievērsusi uzmanību tam, kur es to nolieku, bet bija dažas reizes, kad tā tomēr būtu noderējusi, tagad atradu un domāju, ka atcerēšos, kur tā stāv.
Powered by Sviesta Ciba