nothing but the sky

sapņotāji

6/25/16 03:13 pm - [info]saldumi

Man gan apkārt īpaši neviens par britu lēmumu izstāsties nepriecājas, bet tad, kad es nejauši uzduros kaut kam tādam kā prieka rīmes, kas ietver vēstījumu, ka Dievs palīdzējis britiem atgūt valsti, un vēl piebildi, ka Brisele tagad kaut ko mācīsies, un Lavijā varbūt mazināsies birokrātija, tad man tas sāk atgādināt to janvāri pēc eiro ieviešanas, kad es regulāri dzirdēju cilvēkus veikalos izsakāmies par to, cik eiro neglīti un pretīgi salīdizmājumā ar latiem, t.i. ir tik skaidrs, ka cilvēki ir ļoti dusmīgi par daudzām citām savā valstī notiekošām lietām, un jau sen viņi ir dusmīgi, tik dusmīgi, ka varbūt nemaz paši līdz galam nespēj sev noformulēt, par ko un uz ko ir dusmīgi. Un tad šis ļauj sajusties tā, ka mēs pastarpināti esam iespēruši ļaunajai ES, kas neko labu mums nav darījusi, bet tikai apdraud mūsu nacionālās vērtības, aizver cukurfabrikas (kuras gan aizvērām mēs paši, bet tas jau nav svarīgi), mēģina mums uzspiest kaut kādu cilvēktiesību ievērošanu utt.

Es galīgi neuzskatu, ka viss, ko dara ES ir brīnišķīgi, un ka par būšanu tajā vajadzētu nekritiski priecāties, bet sajūsma par šo man liekas ļoti bērnišķīga.

6/25/16 11:07 am - [info]chimera

brexita sakarā man ļ. patīk, ka visi ir priecīgi. priecīgs ir sikbojs, kas svin iluminātu sakāvi. priecīgi ir vecmīlgrāvieši un viņiem līdzīgie, kas posto ģifkas ar misteru bīnu, kas visiem rāda fakus, un "nu tik būs (pizģec eu)". priecīgi ir tie, kas reposto ziņas par britiem, kas wtf'kā gūglo, kur tagad iekūlušies, un par krītošu mārciņu, un "nu tik būs (pizģec uk)". priecīgi ir sprīdīšu nīdēji/skauģi (mazāk priecīgi ir sprīdīši paši, bet nu kamōn, konclāģeri viņiem nedraud).

brīžiem tas prieks atgādina ballīti, kurā kāds no viesiem pievēma lustru un sasita vāzi, un uzreiz ir inčīgi, visiem ir par ko runāt, turklāt pats galvenais - šis viesis nebiji tu!

(viss, protams, var būt pavisam, pavisam slikti (visiem vai dažiem), betē, kuru tas uztrauc, karstā saulītē sēžot)

6/25/16 10:07 am - [info]neraate

un vispār te ir forši, brauciet ciemos (bet būs kaut kas jāpalīdz. darbi gan dažādi, ne visi nogurdinoši, ne visi garlaicīgi)
un es domāju moš šogad ērkšķus ķiršu lapās izvārīt jau tagad pirmo porciju, varbūt beidzot būs zaļš un stingrs tas ievārījums, nevis sārts un kā sīrups

6/25/16 10:02 am - [info]neraate - rīta idille

gulēt ar savu uzticamo Sančo Pansu (Susuru), dzirdēt kā ģimene brokasto un kaut kur dipinās mazas veiklas pēdiņas un aiz loga zālājā kaut ko klaigā kovārņu bērns
šogad mums mājās četras bērnistabas. t.i. vismaz četras. viena iekšā, viena skurstenī un divas diametrāli pretējos jumta pakšos

un vakar krēsliņā stirna atkal nāca ēst mūsu dārzu. pāri žogam gan vēl nebija pārlēkusi. nu ja, vecmamma saka, kabači nemaz lielāki neaug, tik lieli ir kā pirksts. un es nodomāju, ka pagājušā gada sūdīgās ražas mistērija ir atrisināta. tikai jocīgi, ka kāpostus pagaidām nav aiztikusi. laikam eiroskeptiķe un galīgi nav hipstere

6/25/16 07:21 am - [info]krii

Mazliet satrūkties no klusā pakšķa, ar kādu uz parketa nokrīt plaukstošo magoņu kauslapiņas.

6/25/16 12:31 am - [info]saldumi

Kaut arī es pēdējās nedēļās ļoti daudz domāju par nākotnes perspektīvām, kuras nemaz tik daudzsološas nerādās, meklēju to dzīvokli T un vispār esmu aktīvā dialogā ar savas dzīves daudzajām problēmām, ir viena sajūta, kuras šeit gandrīz pilnīgi iztrūkst, un tā ir patstāvīgi fonā mītošā trauksme par to, ka notiks kaut kas slikts, ka man noteikti ir kaut kādas nepatikšanas, par kurām es vēl nezinu, bet drīz es saņemšu zvanu vai e-pastu, un kāds man paziņos, ka ir noticis tas un tas, un es nevarēšu radušos apstākļus atrisināt, un tad es atkal būšu panikā un izmisumā. Es zinu, ka šī sajūta ir diezgan izplatīta, jo nesen par to šeit rakstīja vairāki cibiņi un ko līdzīgu arī vakar pieminēja draudzene telefonsarunā.
Es zinu arī, ka šī sajūta nāk no nedrošības par dažādiem apstākļiem un tā, ka viss ir tāds "mazliet mata galā plīvojošs", arī no tā, ka es vairākkārt ilgstoši esmu bijusi situācijās, kurās virs galvas karājas kaut kas neatrisināts un biedējošs, kas kuru katru mirkli draud uzgāzties un iznīcināt to, ko tu no visa spēka tā mēģini būvēt un nosargāt. Un, acīmredzot, es neesmu no šiem brīžiem līdz galam atkopusies.
Tā ir tiešām briesmīga sajūta, kas ļoti, ļoti traucē. It kā tu darītu lietas kaut kādā vidē, par kuru būtu skaidrs, ka te kuru katru mirkli var izcelties ugunsgrēks vai sākties karadarbība, un tad vajadzēs steidzami evakuēties, bet, kamēr tas nav noticis, tev jādzīvo tā, it kā tādas briesmas nepastāvētu, pavisam mierīgi jāveic visus savus pienākumus, draudzīgi jāsmaida un jāpļāpā ar cilvēkiem tā, it kā viss būtu droši un pūkaini. Bet fonā visu laiku ir tā sajūta, ka tūīt, tūlīt kaut kas atgadīsies, tas noteikti jau ir atgadījies, tikai tu vēl netiec konfrontēts ar šī notikuma sekām tāvā dzīvē.
Es ļoti gribētu, lai kādreiz tā sajūta kaut mazliet ir pārgājusi.

Un šī ir tāda vieta, kurā tu tiec saudzēts, it kā kāds visam tam gaudojošam baiļu vējam būtu aizlicis priekšā plaukstu. Es saprotu, ka šie ir specifiski apstākli, kuri ir veidoti ar nolūku ļaut cilvēkiem patverties no ikdienas, un es negribētu tā dzīvot visu laiku, nu, jo man patīk dzīve, notikumi, pilsēta, plūdums, visādi pavērsieni utt. Bet es gribētu kaut ko no šī miera un drošības sajūtas - no kā arī izriet tāds iekšējais stāvoklis, kurā iespējams rakstīt - un vispār normāli darīt lietas, bez tās absurdās, absolūti nemotivējošās un produktivitāti neveicinošās sajūtas, ka tu tūlīt kaut ko nokavēsi, ka kāds tev kaut ko pārmetīs, ka nekad nevar izdarīt pietiekami daudz un pietiekami ātri utt.

Vēl, protams, arī (bet tā droši vien ir mana privāta problēma. it kā viss iepriekšminētais nebūtu :D) tas, ka es šeit īpaši nejūtu vajadzību iederēties un likumsakarīgi nenonāku kontaktā ar sāpīgo atklāsmi, ka es nespēju iederēties - gan, ja cenšos, gan, ja vienkārši esmu autentiska un nemēģinu, (kas strādā daudz labāk, bet ne pilnīgi un reizēm ir parāk biedējoši); neviena stratēģija īsti nestrādā, es labākajā gadījumā varu ar cilvēkiem uzturēt labas attiecības, bieži es nevaru arī to, jo es neprotu izlikties par kādu citu un mīļā miera labad piemiegt acis uz to, kas man nav pieņemams, un es zinu, ka es tiešām mēdzu arī uzvesties dīvaini, katrā ziņā es gandrīz vienmēr mazliet vai ļoti (atkarībā no apstākļiem) jūtos kā Black Books sarunā:
- what's wrong with me?
- you are a freak, you know that!

Un, pat ja man izdodas uzvesties kaut cik nemanāmi, un arī citi uzvedas ok, es turpinu tā justies, un es tur neko nevaru izdarīt. Un agrāk vai vēlāk es ar pasauli nonāku arī kaut kādā konfliktā, jo mēs nespējam abpusēji pieņemami sadarboties.

Arī šeit es jūtos tā, ka probably I am a freak. Bet tā nav tik liela problēma, man nav sajūtas, ka vajadzētu sevi salauzt ar mērķi labāk iekļauties, un nav arī sajūtas, ka videi vajadzētu pielāgoties man, lai es tajā justos komfortablāk, jo es jūtos pietiekami komfortabli.

Neesmu pārliecināta, cik lielā mērā šis viss vispār meiko sensu, bet tā kaut kā ir.

6/24/16 10:51 pm - [info]saldumi

Biju lieliskā pastaigā. Atnācu mājās, izkāpu pa logu, lai uzņemtu dažas neveiksmīgas bildes, jo man doma par naudas kaudzi šķita ļoti asprātīga, uzsildīju ēdienu, sagriezu meloni, paēdu, nomazgāju traukus.

Varētu, kamēr nav pavisam vēls, varbūt pamēģināt iziet pasēdēt pagalmā pie galdiņa un palasīt. Tagad jau varētu būt gana krēslains, lai atspīdumi ekrānā netraucētu.

6/24/16 10:40 pm - [info]neraate

un vēl es jau otro dienu (beidzot!) staigāju kleitās!

6/24/16 10:27 pm - [info]neraate

manī pamazām atgriežas iekšējs miers un līdzsvars. šodien bija pavisam laba diena. es gan lielākoties zvilnēju dīvānā, lasīju "Vilnu" un pārstrādāju ūdeni, bet vakarā bijām pie upes. ar bērniņu, sunīti, Gandrīz_Vīru un mammu. visi nopeldējāmies, visi izbridāmies un atpūtāmies. un bērniņš šodien divas reizes trāpīja podiņā

un vakar pie mums atnāca Rižiks. ir te tāds kaut kur kaimiņos. piekāpj regulāri, ietusē ar mūsu kaķiem un tracina mūsu suņus. vakar jau tumsiņā atnāca pie ugunskura un galda, nomaurojās, G_V paņēma uz rokām un es biju beigta un pagalam. tik! smuks! un mīļš un murcāms! un liels - masīvu ģīmi, lielām ķepām. es viņam jau teicu - ja sarunā ar visiem citiem, kas te dzīvo, es viņu ņemu jebkurā mirklī. tikai bumbām gan būs jānāk nost, lai apdomā kārtīgi. Susuram tik ļoti nāca miegs, ka viņš nepamanīja, ka Galvenais Ienaidnieks ir virs viņa galvas. un vēlāk drusku dabūja pa purnu, jo kaķis nesaprata par ko pēkšņi stress, ja viņš vismaz pusstundu mierīgi mīcījies pa rokām un ēdis no suņa trauka

6/24/16 10:19 pm - [info]saldumi - :)

Ceru, ka neviens nemēģinās iekāpt pa manu pirmā stāva logu, jo uz palodzes stāv (vārda vistiešākajā nozīmē) kaudze naudas, t.i. kārtējā neiztērētā sīknauda. Es pat izkāpu pa logu, lai uzņemtu bildi, bet nesanāca nekas pārāk jēdzīgs.

6/24/16 09:15 pm - [info]ripp

Šie ir bijuši vieni no skaistākajiem jāņiem, ko esmu piedzīvojusi. Plus teju īsta burvestība. Tieši tajā gadā, kad biju nolēmusi, ka nākošos jāņus gribu pie jūras (tas bija uzreiz pēc pagājušajiem jāņiem), nelīst. Un ir labs laiks.
Desmitiem ugunskuru gar jūras krastu. Tas ir TIK skaisti. Plus laba kompānija, kas tika galā pati ar sevi tieši pareizajā manierē :)

6/24/16 08:13 pm - [info]deloveja_kundze - The weightlessness of swimming in open places

Pirmais plecu sarkanums šogad, pamazām atgūstu krāsu, kas nav viegls pelēkums sejā.
Mati viegli lokaini un visu laiku slapji no peldēšanās. Un sejā atgriežas tāds kā maigums. Vasaras maģija.
Es šorīt peldēju pilnīgi tukšā karjerā, kur apkārt bija lieli koki un mežs ar mūžības noskaņu, un kaut kādā brīdī sirds sāka ļoti dauzīties, un es pēkšņi sajutu savu stiprumu, savu spēku kaulos, vai kā lai to precīzāk apraksta. Sajutu, ka i can deal with shit, and the world doesn't overwhelm me anymore. Saulgriežu maģija.
Un tad, protams, ir arī tas, ka jāļaujas tā justies arī ikdienā, ne tikai maģiskos rītos un rituālistiskās naktīs.

6/24/16 02:49 pm - [info]chimera

kad, labi apdomājuši, atteicāmies no nakts pārgājiena uz kolka un nolēmām pampt rīgā, nespējām atrast nevienu sup'u iznomātāvu, kas strādātu pa jāņiem, un tomēr nolēmām rīgā nepampt, lēmums bija ļoooti pareizs.

also, ES TAČU TEICU! http://klab.lv/users/chimera/1514192.html
kam vēl nagi niez paspekulēt ar valūtām un/vai braukt uz londonu uzdzīvot pa_leeto?

6/24/16 12:11 pm - [info]krii

Nu re, ņem un pamosties ar vainagu uz spilvena, pasaulē pēc Brexita. Pārsteigta neesmu. Līgo!

6/24/16 05:55 am - [info]methodrone - big exit

saatans atkal uzvareejis, norobezhoshanaas, lepniiba, savtiigums, jeezus aizveries, nevienu neinteresee tavi paatari par miilestiibu un pretimnaakshanu. tagad kundzinji varees marineeties savos leknajos taukos un uzsplajut paareejai pasaulei, jo kuru gan interesee citu probleemas, varbuut kaut kaadus zaudeetaajus. let's make selfishness great again

6/23/16 10:59 pm - [info]miegamaasa

https://youtu.be/gXBZRJO5_OU Haha.
Mani tikko totāli pozitīvi ietekmēja šis video, laikam tāpēc, ka viņš pats arī ir type 4 (4w5) un tas ir tik genuine, un arī tāpēc, ka ir humors pie traģēdijas. Es gan esmu 4w3/469 tritype.

6/23/16 07:27 pm - [info]methodrone

vakar naktii no vienpadsmitiem liidz vieniem zibenjoja, bija peerkons, shaushaliigi lija, izteelojos kaa ielas appluust, daarzi appluust, ar peleekbruunu uudeni, uudens shljaacas iekshaa pa ieejas durviim, iedomaajos kaa veelaizvien neesmu sakraameejusi taadu mazu zombie apocalypse mugursomu, ko vareetu pakjert, ja deelj kaadas katastrofas, piemeeram pluudiem, buutu steigaa jaapamet maaja. man tieshi virs gultas ir griestos logs un es kaadu laiku skatiijos kaa zibenjo un domaaju par to kaa beerniibaa laukos visu laiku bija vasaras negaisi, un vienu nakti bija tik speeciigs negaiss, ka vecmaaminja mums maasaam nakts viduu lika uzvilkt zaabacinjus un naktskrekliem paari pufaikas, un gaidiit, ja maajaa iesper zibens, tad mees dotos pie kaiminjiem. taa es kaadu laiku veeroju debesiis zibenjus liidz meerenaa trauksmee par to, ka zibens vareetu iesperties cauri logam manii, aizmigu

shodien visu dienu ir slapjshs, silts gaiss, ir apmaacies un pa debesiim staigaa maakonji. no riita ejot uz darbu ljoti saliju, bija appluudusi metro stacija, uz platformas no griestiem gaazaas uudens. arii es juutos diivaini un neskaidri, taa it kaa man galva buutu piesaatinaajusies ar to gaisu. veel man shodien muguraa pie laapstinjas saakaas slikta saape, kas iesaapas un tad paariet uz roku. varbuut es kaadu laiku paaraak ilgi seedeeju sastingusi. varbuut es baidoties aizejot guleet, noguleeju ne taa roku. peec darba gaaju pa lietu pirkt peldkostiimu griekjijai, izmeeriijos dazhaadus ar tropiskaam pukjeem un siltaam saartaam, medainaam un tumshi saartaam kraasaam, izshkjiiros par diviem peldkostiimiem, rozaa ar baltu un melnu, un dzhungliigi raibu un tumshi rozaa. atnaakot maajaas izstaipiijos visaas iespeejamajas asanaas, lai atkratiitos no dulnaas, mokoshaas saapes plecaa, be to no avail. noskatiijos vienu epizodi outcast, tagad kravaashos, varbuut apeediishu mazu arbuuzu un ieshu laiciigi guleet, uzsmeereeshu uz pleca tiger balm, ko mamma atveda no maldiveem, vinjsh smarzho peec eikalipta un visu padara ljoti veesu. zinu ka aizmigt nevareeshu, ir gaishs un es vienkaarhsi juutos taa ka aizmigt nevareeshu, no riita jaaceljas 4:30, tad divas stundas liidz lidostai, chetras stundas lidmashiinaa. bet tad, kad buusim galaa, es apglushos un ieritinaashos viesniicas gultaa un vareeshu uzelpot bye brexit, bye rain, bye constant, numbing heartache, bye bye bye

6/23/16 07:58 pm - [info]krii

Īsteni kristīgi būtu Jāņos iestudēt Salomes deju.

6/23/16 06:27 pm - [info]neraate

lielu daļu man pazīstamo sieviešu ir skāris trakums. man likās, ka es jau nekad, uz mani tas neattiecas. ha! tagad arī es esmu trako bataljonā. tikko izplosījos pa siltumnīcu. iznācu drīzāk nevis noguruma, bet saprāta balss dēļ. rīt jāiet paskatīties vai neesmu pārāk daudz to lapu noplēsusi. trakākais, ka man atkal ir lomkas. atkal gribas pirkstus zemē un sazemēties. roku āda un ekzēma gan par šo paldies nesaka

6/23/16 06:04 pm - [info]spisok_korablei

“iedomājies,” A. saka, no mugurpuses pielavīdamās man klāt un ar savām plaukstām aizklādama manas acis. “iedomājies, ka kaut kur ir tik plašs klajums, ka vari aizvērt acis, ievilkt dziļu elpu un skriet, kaut vai ar aizvērtām acīm skriet, ne pret ko neatdauzot kāju. nekur nekā nav. pat tālumā ne. tik plašs.”

ir jūnijs, un mana sirds ir tāds pamests koi pond, pār kuru lielām pārslām snieg.
Powered by Sviesta Ciba