nothing but the sky

sapņotāji

12/21/14 09:46 pm - [info]mufs

Un es biju aizmirsusi, kā man riebjas cept gaļu. Jātīra visa plīts.
Tags:

12/21/14 09:22 pm - [info]pelnufeja

Es vienmēr esmu zinājusi, ka lifts nav drošs - tagad tas ir sabojājies. Interesanti, ja es to atklāju, man vajadzēja mēģināt noskaidrot, vai tur iekšā ir cilvēki, vai arī es varu paļauties, ka viņi paši par sevi spēs parūpēties?

12/21/14 07:05 pm - [info]klusais_okeans - 2014

šis tiešām bija viens riebīgs gads, pilns ar tumšām, cilvēka cieņu un saprātu pazemojošām kaislībām un manu bezspēcību viņu priekšā, emocionāliem sabrukumiem un dažādu pakāpju depresijām. Pozitīvais atlikums no tā visa ir daudzās pašatklāsmes - pagaidām tās nepalīdz dzīvot labāk, bet gan jau pienāks arī tāds brīdis, kad spēšu jauniepazīto sevi izmantot skaistākas dzīves būvēšanā. (Būvniecības metafora nebija nejauša)

12/21/14 05:25 pm - [info]klusais_okeans

ai, Fredijs Merkūrijs taču jau sen dziedāja, ka too much love will kill you
 

12/21/14 03:06 pm - [info]spisok_korablei

nācu mājās, padusē pasitusi kroplīgāko no eglītēm, kādu varēju atrast.
kaijas, visa šī gaisma kā dienas audumā iegludināta vīle un domas, kas pamazām noskaidrojas, it kā no meža biezokņa iznākot klajumā.
es gribētu, kaut šo dziedātu es:

https://www.youtube.com/watch?v=TclD5QacHm8

12/21/14 02:44 pm - [info]chimera

tiecoties pēc jēgpilnām dzīves norisēm, pierakstu ideju apdrošināt dzīvību (nb - noskaidrot visu!), lai palicēji varētu sērot karību salās, piemēram. utilizēt sevi līdz maksimumam.

12/21/14 02:06 pm - [info]ripp

atbraucu darīt lietas, tīrīt, pakot, kārtot utt. bet atnākot un uzēdot tāds nespēks, ka joprojām neesmu saņēmusies neko sākt darīt. bet laiks iet...
 

12/21/14 01:37 pm - [info]spisok_korablei

 

12/21/14 11:47 am - [info]spisok_korablei

G. runā un runā tik ilgi, kamēr viss iegūst sapnim līdzīgas aprises - viņas balss un smieklīgā, Alvim Hermanim līdzīgā runas maniere ar garajām klusuma pauzēm, piparmētru tējas svaigums, viņas mazās koju istabiņas skaistais paklājs, kura ornamentos var apmaldīties, ja pārāk ilgi esi uz tiem skatījies, vīraks. viņas garie, skaistie mati, aiz kuriem, šķiet, slēpjas miniatūri meža gariņi. viņai pie sienas ir viņas pašas glezna - divi cilvēki, biezos mēteļos un kažokādās satinušies, brien pa sniega klajumu, kuram, šķiet, nav ne sākuma, ne gala, un viens no viņiem - vīrietis, uz nāvi notiesātais - velk aiz sevis ragavas ar malkas pagalēm. es zinu, no kurienes ir šī aina. tā ir no filmas "Senpjēras atraitne". "es bieži redzu šo kadru savos sapņos," viņa saka kā attaisnodamās. viņa stāsta par to, ko viņai nozīmē šī filma. es domāju par to, cik bagāta ir viņa, salīdzinot ar mani. es jūtos tik labi viņas mājās. kā augstu kalnos, kur gaiss ir tik retināts, ka trūkst skābekļa, un tas pamazām tevi iemidzina. es gribu viņai palūgt, lai viņa mani apsedz un apsprauda segas malas ap mani tā, kā S. to dara, lai man tik ļoti nesaltu naktīs, kad nekas mani nesasilda.
 

12/21/14 11:01 am - [info]spisok_korablei

kad pamostos, ir tāda sajūta, ka ir uzsnidzis, jo istaba liekas gaiša, gaišāka kā citus rītus ap šo pašu laiku. bet no sapņa pāri palicis tikai vārds "fjella", kura nozīmi pat nenojaušu. tas vienkārši pēkšņi no kaut kurienes šorīt uzradies un atsakās izgaist. man jāņem talkā gūgle. izrādās, norvēģiski tas nozīmējot kalnus. "fjellafjellafjellaaaaa," es viļāju šo vārdu pa muti kā karstu kartupeli. es saņemu ziņu no Mari. "mana sirds ir salūzusi. pat sienas atbalso viņa vārdu," viņa raksta. es nokāpju lejā pie upes, tā man šķiet izžuvusi pavisam sausa, bet, kad es tur tā stāvu, man šķiet, ka to atkal piepilda ūdens tikai tāpēc vien, ka stāvu tās krastos un domāju par upju pretējiem krastiem, sienām un atbalsīm. mana sirds ir salūzusi. skumji, jā. skumji, nē.

12/21/14 10:08 am - [info]krii

Pēdējās nedēļas laikā mans visbiežāk lietotais vārds ir "nomierinies".

12/21/14 12:06 am - [info]deloveja_kundze

nu tātad, sestdiena. diena sākās ar to, ka deviņos no rīta zvanīja māmiņa un teica, ka man ir jāiet uz kino pēc divām stundām, jo vecāki ir pieteikušies uz Idas papildseansu, bet tētis ir saslimis, tāpēc nekur neies un man ir jāiet viņu vietā. tā kā man pēdējā laikā (vai arī vienmēr, nevaru atcerēties, jo man ir zelta zivtiņas atmiņa) vispār nepatīk darīt lietas, kādu laiku domāju par to, kā varētu neiet, bet tad, par laimi, atcerējos, ka Idu jau kādu laiku ļoti gribēju redzēt, tāpēc izvilku sevi no gultas un aizsūtījos uz kinoteātri. to, ka filma mani ļoti uzrunās, es jau zināju iepriekš - kaut kā arvien nekļūdīgāk nojaušu pēc filmas promo materiāliem, nosaukumiem un cita veida virspusējas informācijas, vai man ar filmu būs pa ceļam vai nē. bet es nebūtu iedomājusies, cik ļoti Ida paķers. to 80 minūšu laikā es ne reizi nevarēju atraut acis no ekrāna, lai paskatītos telefonā, kaut arī supertūtiņš man zvanīja un rakstīja vienā laidā, un pēc filmas visa zāle sēdēja teju līdz titru beigām, apmēram tāds tas fiziskais iespaids no filmas. 
bet vispār, tātad, pāris lietas. pirmkārt, attēls un uzbūve kā kustīgas gleznas, un kā daudzi apskatnieki norāda, šis melnbaltums nav parasts melnbaltums for the sake of it, bet attēlam šeit ir tāds dziļums, tāda intensitāte, un tas, cik viss ir pārdomāts, ir jūtams katrā kadrā. abas galvenās aktrises arī ir lieliskas, tik ļoti elpuaizraujoši skaistas, skumjas un dzīvas. un tās tumšās acis abām. es līdz šim neesmu daudz domājusi par to, kā es definētu skaistumu, bet tas būtu kaut kas uz šo pusi. mūzika, skaņa, un pats stāsts, es beidzot saprotu, kāpēc ida dabū teju visas balvas, kam ir nominēta. bet tas tā, atmetot tehnisko pusi, arī emocionāli filma vienkārši satricināja. kādu laiku par to mēģināju prātot, līdz pieleca, ka tas vienkārši tāpēc, ka pati dažādos periodos esmu bijusi līdzīga gan vienai, gan otrai. gan tāda vispārīga un vispārēja paļaušanās uz Dievu un spēku smelšanās ticībā, gan arī tādi fuck the pain away un drink the pain away periodi, kas vienkārši nāk viļņiem. un man ļoti, ļoti patika filmas beigas, es jau mazliet sāku satraukties, ka filma ieņems tādu anti-katolisku pozīciju, kas ir vieglāk par vieglu un pagalam garlaicīgi, bet nē, un tas likās tik loģiski un pamatoti, ka nevienā brīdī neradās šaubas par iekšējām motivācijām un nodomiem. laikam tas arī ir tas, kāpēc Ida ir lieliska filma: man kā skatītājam nevienā brīdī neliekas, ka tas, kas notiek uz ekrāna, ir nepamatoti vai nevajadzīgi, un, ņemot vērā to, ka varoņi savstarpēji diez ko daudz nerunā, tas ir diezgan iespaidīgi. 
vārdsakot, ja vien kaut kas ļoti nemainās, šīgada lieliskākās pilnmetrāžas, ko esmu jau redzējusi, ir A Pigeon Sat on the Branch Reflecting on Existence un Ida. abas filmas vienkārši satricināja, sapurināja, lika smieties/raudāt un paskatīties uz citiem/sevi no savādāka skatpunkta. īsfilmas vēl laikam gan ir jāapkopo, to vēl redzēs, jo vēl tik daudz kas ir jānoskatās. 

un pēc tam bija lieliskas pāris stundas ar supertūtiņu, kurš kaut ko dizainēja, es tikmēr skatījos bildes no filmas un lasīju lieliskus padomus par to, kā dzīvot un labi izskatīties pinterestā, nopirku zaļus auskarus, atnācu mājās, uzvārīju lēcas un sacepu pildītas sēnes un vispār beidzot uzvedos tā, it kā es zinātu, ko daru ar ēdienu, visu iztīrīju, pabeidzu vismaz daļu no darbiem, kuru pabeigšanu biju piesolījusi jau sen, un sāku klausīties klasisko mūziku. ja līdz šim vienmēr ir bijis tā, ka klasisko mūziku gribas klausīties tā mazliet, kaut kā pēc šodienas vispār gribas atmest daudz ko, ieskaitot popmūziku un trashy rap. gan jau ne uz ilgu laiku, bet interesanti, kā filmas reizēm liek iedvesmoties arī citās dzīves jomās. kaut kā tā. mazāk domāt, mazāk runāt, vairāk vienkārši būt, ja tā var teikt. 

12/20/14 11:38 pm - [info]neraate

nevaru, šī tēma ir neizsmeļams prieka avots. kādam milzīgu itāļu vecmāmiņas tamborētu sedziņu (nu tādu, apaļo) tikai par trīssimts ērikiem? lieliska dāvana jebkuram gadījumam - dz.d. J.G., kāzas, kristības - NEAIZMIRSTAMA dāvana!
https://www.ss.lv/msg/lv/home-stuff/furniture-interior/carpets/jmcoe.html

12/20/14 10:08 pm - [info]etalonfunkcija

Esmu uz spēku izsīkuma robežas. Pārāk daudz vienai nedēļai.

12/20/14 09:55 pm - [info]pelnufeja

Es mēģinu noslēgt dīlu ar savu sirdsapziņu, jo vienbrīd man likās, ka viss - man tiešām jāmirst līdz ar suni, jo es nevaru fiksi konvertēties par citu cilvēku un konvertēt savu vērtību sistēmu tāpēc, ka man tā ir ērti, proti, es domāju, ka iemidzināt ir noslepkavot, un, kad es vienā brīdi apstājos pie šīs domas, tad man tiešām šķita, ka tagad visam ir beigas, jo es nespēšu ar to sadzīvot, bet tad es šo nedaudz izvērtu - proti, ja runa ir par dž mācīšanu un visāda veida noņemšanos ar viņu, tur man nav ne mazāko sirdsapziņas pārmetumu, es esmu daudz darījusi, bet tas vienkārši nav strādājis, otrkārt, sākumā nekas neliecināja, ka tas viss tā izvērtīsies, proti, es nepaņēmu agresīvu suni - tas, ko es zināju, bija "slikta pieredze", nevis "nosliece uz agresīvu uzvedību", tāpat es viņam neko nedarīju, lai viņš tāds kļūtu. Un par to slepkavošanu, ja man mājās būtu kāds iespaidīgāks un potenciāli agresīvs dzīvnieks, nu, piemēram, čūska, neviens taču nemēģinātu apelēt pie manas sirdsapziņas, bet gan tikai mudinātu no tās atbrīvoties (nu, varbūt izņemot radikālus vides aktīvistus). Bet atbrīvoties no čūskas arī ir noslepkavot dzīvu un tikpat nevainīgu būtni, jo, pirmkārt, tā nav apzināti un ļaunprātīgi agresīva, otrkārt, noteikti ir cilvēki (vārdotāji), kas var ar tām tikt galā. Man un ar mani arī citiem dž ir bīstams. Pat nerunājot par košanu, man viņš ir bīstams arī tāpeč, ka tik, briesmīgi velk un plosās uz ielas, nevis tāpēc, ka es nevarētu viņu noturēt, bet tas ir bīstami acij. Es mēģināju viņu atdot visādiem dzīvnieku aktīvistiem, kas varētu ar viņu tikt galā, bet viņi izliekas, ka uz viņiem šis neattiecas. Es nemēģinu sevi attaisnot citu acīs, bet pati saprast, ka šie ir ļoti racionāli iemesli, lai es pati spētu sadzīvot ar savu lēmumu. Proti, šī ir mana ļoti apzināta izvēle, un es domāju, ka man uz tādu ir tiesības.

Un tas nemaina faktu, ka tad, kad suns guļ, ielicis galvu man klēpī, man liekas, ka es nomiršu aiz bēdām, ka pasaulei vajadzētu pārstāt griezties, lai nevienam nekad nebūtu jāizdara šādas izvēles. Jo tas taču tik ļoti sāp. Un tas tik ļoti nav godīgi.

Rīt no rīta es ceru piecelties un piezvanīt uz vetklīniku, un es ceru, ka šo varēs saorganizēt pēc iespējas ātrāk, jo, galu galā, ja es esmu izlēmusi, tad atlikt ir izveikt bezjēdzīgu pašspīdzināšanu.

12/20/14 08:51 pm - [info]pelnufeja

Un tad ir tādi brīži kā šis, kurā es slauku grīdu, ieraugu, ka suns sēž stūrī un mani vēro, un es pavisam skaidri saprotu, ka es šo sev nekad nespēšu piedot, un tāpat es skaidri zinu, ka, ja es tagad pārdomāšu, tas būs tikai stiept garumā mocīšanos, jo es pie šī nonākšu atkal un ātri vien. Es jūtos, kā kaut kādā briesmīgā testā, kurā es saprotu, ka atbilde, kuru es izvēlēšos, izšķirs kaut ko ļoti nozīmīgu, bet visas atbildes šķiet vienlīdz nepareizas.

12/20/14 08:31 pm - [info]neraate - vajag lai var šitā:

12/20/14 08:24 pm - [info]neraate - paklājs

gribu tātad dzīvesbiedram darīt labu un dāvināt skaistu un lietderīgu dāvanu. pie sienas liekamu paklāju. kur ko tādu meklēt? /tie, kam pašiem pie sienas ir, parasti nemaz tik viegli (un lēti) vaļā negrib tikt, es tā pieņemu/ kur ko tādu meklēt man nav ne jausmas. un to brīnisķīgo ekskluzīvo veikalu, kas ir uz Brīvības ielas a)baidos apmeklēt, izsmies par vajadzību, b) nevarēšu atļauties un iznākšu salauztu sirdi

12/20/14 07:14 pm - [info]deloveja_kundze

noskatījos Idu. par to vēlāk, pagaidām šis - tāda aizkarosgriešanās sajūta.
Tags:

12/20/14 06:35 pm - [info]mufs - paliec sveika,mana dzīve, man ar Tevi bija labi...

šodien bērns pārvācas atpakaļ.

fakts,ka man jau kuro dienu sāp galva, ir temperatūra un šodien tam vēl pievienojusies sapūsta , nejēgā smeldzoša spranda, nekādi nevairo cilvēkmīlestību...
Tags:
Powered by Sviesta Ciba