nothing but the sky

sapņotāji

2/28/15 11:12 pm - [info]ripp

bērnudārzā pagājšnedēļ bija ikgadējā zobu higienista vizīte. ta-dā. bērnam vairāki caurumi. jāved pie zobārsta ar steigu. kas to lai zina, vai galvas sāpes patiesībā nav zobu sāpes. tagad domāju, kur lai ved. ĻOTI negribas uztaisīt bērnam traumu jau ar pirmo vizīti. īpaši ņemot vērā, ka ir jālabo.

2/28/15 05:49 pm - [info]chimera

jo kas var būt labāks par vampīriem hidžabā (feministēm!):

https://www.youtube.com/watch?v=_YGmTdo3vuY

2/28/15 10:09 am - [info]neraate

un tagad viņiem tur ir fotosesija, jaunietis tētim visu ko stāsta, es sēžu pie kompja un klusi ķiķinu dūrītē
Tags:

2/28/15 09:40 am - [info]neraate

jaunietim patīk gulēt 'teltī'. tas laikam aizsākās tad, kad viņu tādu pavisam maziņu un pavisam glumu uzlika man uz vēdera un piesedza ar vienreizējo paladziņu, ko viņš pievilka pie ģīmīša un piekārtoja tā, lai gaisma acīs nespīd. šorīt tas izskatās tā, ka no segas apakšas nekas nespraucas laukā un man uz pašiem pirkstu galiem jāpiezogas lai redzētu, ka sedziņa tomēr rāmi kustas. ja pacilās, pamodīsies un tāpat pārvilks pāri galvai, es jau vairs nekaroju, gan jau viņam pašam labāk zināms kā un kādēļ to vajag
Tags:

2/28/15 03:20 am - [info]saldumi

Tur tumsā, tajā svešajā istabā, kur es kliedzu uz viņu, bija noticis kaut kas necerēts. Tā balss. Tā bija mana. Tā bija neiedomājami ļauna un nikna, izmisusi un apjukusi, bet tā bija mana balss, iesprostota kaut kur dziļi iekšā aiz septiņām atslēgām, apklusināta, lai tikai man pašai nebūtu tā jādzird.
Un man likās, ka tajā mirklī. Tur tumsā. Tajā istabā, kad es kliedzu uz viņu. Ja viņš būtu kaut ko pateicis. Ja viņš būtu man pajautājis, ar ko es tur runāju. Kas tā bija par sarunu, kurā es nepateicu to visu - vismaz ne pietiekami skaļi, ne pietiekami daudzas reizes, lai to sadzirdētu. Kas tā ir par istabu, no kuras es jau gadu netieku laukā. Kas tas ir par cilvēku, uz kuru es esmu tik dusmīga. No kura man ir tik ļoti bail.

Jo, braucot tajā mašīnā, kur bija tā skaļā mūzika, es zināju skaidrāk par skaidru, ka viņš to varētu saprast, ka viņš pazīst to tikpat labi kā es; ka viņš arī ir ieslodzīts kādā savas pagātnes istabā, no kuras nespēj izlauzties.
Un, ja viņš būtu sācis runāt. Vismaz kaut ko pajautājis, jebko. Tad varbūt, varbūt. Tam visam nebūtu tā jābeidzas.

(Daina Tabūna "Pirmā reize")
Tags:

2/28/15 01:16 am - [info]ripp

medūzas teksta tiešraide sakarā ar Ņemcova nošaušanu. šajā ziņā es neesmu pārāk naiva un diemžēl par to nav jābrīnās, bet nu bāc, kādēļ tādi sūdi nebeidzas.

2/28/15 12:40 am - [info]krii

Nevarētu teikt, ka es ļoti aktīvi interesējos par Krievijas politiku, jo īpaši iekšpolitiku, taču ziņa par Ņemcova nāvi mani satrieca. Uzvēdīja drusku preapokaliptisku noskaņu.

2/27/15 11:39 pm - [info]deloveja_kundze

man liekas, ļoti daudz ko manā dzīvē izskaidro tas, ka dienā, kad piedzimu, Rīgā notika Vispasaules Latviešu kinematogrāfistu kongress.

2/27/15 11:08 pm - [info]manannan - Esmu zoofīls

Es līdz šim nebiju iedomājusies, ka esmu zoofīls.
Pirmo reizi to sajutu, kad bērnībā skatījos tādu šovu "Baiļu faktors". Nevecākiem nepatika, ka es to skatos, bet atļāva, man ļoti patika. Toreiz es skatījos kādu trešo, ceturto sēriju, ko biju redzējusi, un tur skaistu sievieti ieguldīja zārkam līdzīgā kastē un apbēra visu ar tārpiem.
Es ieelsos tik skaļi, ka vajadzēja mēģināt tēlot klepu, bet vecāki neticēja, viņi smējās, ka neesmu gan tik stipriem nerviem, kā pati saku, taču tas, protams, nebija baiļu vai nepatikas elsiens. Pavisam nesen biju apguvis masturbāciju līdz līmenim, ka kaut kas tiešām notika, un šis skats man palīdzēja ar sevi iedraudzēties pavisam labi.
Es tiešām nebiju iedomājusies, ka esmu zoofīls.
Ko lai es tagad daru?

2/27/15 10:54 pm - [info]saldumi - planšete

Kāpēc pēkšņi varētu būt noticis tā, ka nedarbojas neviena aplikācija un apakšējā stūrī ir uzraksts "safe mode", neko tādu neatceros ieslēgusi, un man, godīgi sakot, nav ne jausmas, kas tas tāds ir. Idejas - kā no tā atbrīvoties? (mēģinu viskautko atrast iestatījumos, bet man īsti nav skaidrs, kas man tieši jāmeklē.)

2/27/15 09:45 pm - [info]saldumi

Par pēdējo naudu lasam.lv nopirku Dainas Tabūnas stāstu krājumu un apmēram pusi jau esmu izlasījusi.

Tā ir pelēka un smeldzīgi skumja grāmata it kā par neko, es teiktu, ka šis "nekas" varētu būt "mūsu visu" bērnība un pusaudžu gadi. Manā dzīvē vairāk vai mazāk pat ļoti tiešā veidā ir bijis daudz kas no tā, kas tur aprakstīts. Slepeni darījumi ar Dievu, apšaubāmas bērnības fanztāzijas, kuras labāk nevienam nestāstīt, neiešana uz skolu, viltotas zīmes, kaut kāda miglaina, murgaina nonstop ballīte, uzturēšanās pašradītā paralēlajā realitātē, kurā "jebkurš notikum ir labāks par nekā nenotikšanu". Tā ir tāda realitāte, kurā tu izmisīgi centies tuvoties savas dzīves centram, un, likumsakarīgi, vienmēr paliec kaut kur fonā.

Brīnišķīgi, ka kāds šo stāstu ir izstāstījis.

2/27/15 07:56 pm - [info]sirena - muskuļi un prāts

es visu laiku domāju par to ka šīsdienas sāpes pārvērtīsies rītdienas spēkā.

2/27/15 05:21 pm - [info]deloveja_kundze

rubrika ''me darbiņā''
Ilonai Brūverei ir lieliski kinožurnāli ''Māksla'' no 90. gadu sākuma, es īsti nezinu, kurā brīdī kinožurnāli ieguva tādu autorisku piesitienu, un viņai ir viens tāds skaists un iedvesmojošs par Uldi Bērziņu, kur Bērziņa meita stāsta, ko, viņasprāt, dara tētis.
Savukārt Dainim Kļavam 1991. gadā tapa kinožurnāls ''Levitācija / Gravitācija'', kas ir stipri eksperimentāls, ļoti saraustīts un vispārēji savāds stāstījums par, hmm, tramvajiem, lidošanu un džekiem, kas spēlē kontrabasu uz tramvaja, ko ved demontēt.
Tapieriem pēc darba dzīves ļoti deformējas rokas, ko lielā mērā ietekmē arī tas, ka kinoteātri vienmēr bija auksti un mitri. 
Un Bila Klintona vizītes Rīgā 1994. gada kinožurnālu naratē Kārlis Streips, es ļoti gribētu viņu kādreiz par šo izprašņāt, tur tāds patoss un aizrautība tajā kinožurnālā, jā, brīvība! jā, neatkarība! jā, Amerika! cilvēki stāv lielos pūļos, vicina Amerikas karodziņus un intensīvi pārdzīvo. 

Bet visaizkustinošākie materiāli, ko šodien redzēju, bija no 1990. gada maija sākuma un 1991. gada janvāra. Cilvēkiem asaras acīs par neatkarību, Ziedonis tik skaisti runā, cilvēki klausās radio un skaita līdzi, kurš par ko nobalsojis, un mani flashback'i uz vakarnakti, kad ļoti sirsnīgi sūdzējos iebraukušajam draudziņam par šī brīža dzīvi Latvijā. algas un to visu jau it kā var pārdzīvot, vienmēr var strādāt vairāk, bļ., bet pēdējās dienās tik ļoti sāp visi parādnieki, publiskās mētras izsmiešanas, tas gara mazums, ko redzu katru dienu uz ceļiem un lielveikalos, absolūtā nespēja redzēt tālāk un vairāk par tikai sevi. vakar supertūtiņam un iebraukušajam draudziņam apgalvoju, ka šeit dzīvo ļoti bezgalīgi savtīga nācija, viņi no sākuma nesaprata, par ko es runāju, bet tad diemžēl sāka man piekrist. tikai es un man. mans būs mans. un nafig skatīties tālāk, domāt ilgtermiņā un pārstāt uzvesties kā idiotam, bet tiešām uzņemties atbildību par sevi, saviem lēmumiem un vidi, kurā dzīvojam. 
bet 1990. gada maijā ir pacilājums, ir Ziedoņa runa par skudru un ziloņa kāju, ir liepas pašā plaukumā, cilvēku rindas pie Saeimas un plakāti. skaisti nākotnes plāni, brīvība!!!1! un jauns Godmanis, kā arī vīrs, kas aizdomīgi izskatās pēc Andra Bērziņa (prezidenta kunga), vai tas tā varētu būt? Vai Andris Bērziņš (prezidenta kungs) bija klāt 4. maija zīmīgajā sēdē?

meanwhile in reality, šodien esmu tik bēdīga, ka pat nezinu, kur likties. braukšu pie Paijas un mammas, varbūt bēdīgums pāries, kad apskriešu piecus apļus pa dārzu ar suņiem. 

2/27/15 12:51 pm - [info]neraate

šonakt sapnī biju tipa ekskursijā bet patiesībā Meklēt Savu Brāli (spoiler alert - man brāļa nav). izstaigājām kaut kādu milzīgu rūpnīcu, paēdām Padomijas stila ēdnīcā, es paslēpos zem galda tjipa guļammaisā vai zem mēteļa gaidīt, kad aizies un aizslēgs lai to brāli meklētu. atnāca jūzeris [info]15 un teica, ka mēs varētu nokniebties. es tā kā nevarēju saprast ko darīt, jo man taču brālis jāmeklē. pa to laiku visi jau bija gandrīz izgājuši, bet mūsu diskusiju pārtrauca neķītrs sargs, kas pavadīja līdz logam un lika izkāpt jo turpat blakus taču tādas bleķa trepītes. es apvainojos, iecirtu pļauku (viņš man ieknieba dibinā. sargs, t.i. nevis jūzeris) un ar slaidu loku uzlecu uz tām trepītēm un visa tāda lepna nokāpu lejāk ignorējot savas paniskās bailes no augstuma un apakšā stāvošo skatienus uz manu apakšveļu (man bija kaut kādi gaisīgi svārki. ļoti smuki)


Tags:

2/27/15 12:44 pm - [info]krii - Plānojam pavasari

Starta numurs - 10 362. Ar ko arī sevi apsveicu, glīts skaitlis.

2/27/15 11:26 am - [info]kuces_kundze - kristigie mediji

Eu, kādi ir ne-traki kristiešu/ticīgo mediji vai grupas (nvo, bībeles studiju grupas, templiešu ordeņi u.t.t), kurus interesētu parunāties ar mācītāju, kura teoloģija par gejiem ir atšķirīga? Viņš pārstāv Eiropas kristiešu lgbt nevalstisko organizāciju grupu (jā, pastāv pat tāda lieta, to my great surprise).
Saknes debesīs man jau pašai ienāca prātā, bet par pārējo spēju identificēt tikai trakos, kur vienkārši ievest viņu nebūtu droši.

2/27/15 11:07 am - [info]ripp

ko dara nepilnus 3 gadus vecs bērns, ja tēvs tam brokastīs iedod aukstu putru? aiziet, uzsilda to mikroviļņu krāsnī un tad ēd.

2/27/15 08:26 am - [info]chimera

man ar parādnieku un viņa sievām ir tāpat kā ar sabrauktu kaķi ceļmalā - šķebina, ber grūti novērst skatienu. tādu pašu motīvu vadīta joprojām palasu feisbukā vienu no m. ex-koleģēm (ok, atzīšos, palasu visas viņa ex-kolēģes, jo uzskatu to darbavietu par paraugleprozoriju), lai nopriecātos, ka pēc ilggadēju attiecību pārtraukšanas ar tādu mr grey gone wrong, pazaudējot tikai kādus tūkstošus, auto tiesības, iespēju tuvākajā nākotnē dzīvot kopā ar savu bērnu un esot spiesta apmaksāt viņa kredītus vēl kādus gadus, viņa joprojām iet uz attiecīgo lubeni un priecājas par "stipriem un izlēmīgiem" vīriešiem. bet varbūt man vnk jāsāk skatīties hameleonu rotaļas.

2/27/15 12:06 am - [info]krii

Neliels manas privātās attieksmes paskaidrojums iepriekšējā ieraksta sakarā - lai izvairītos no pārpratumiem un sev adresētām apsūdzībām.
Tātad - pret parādnieka-rudzīša tipa večiem, t.i, nedaperētiem vanckarmačo un vonnabī alfa-meiļiem, kuri nav spējīgi apliecināties, kādā jomā godīgi konkurējot ar citiem tēviņiem - kaut vai kaujoties krogā - un tā vietā izvēlas glumas manipulācijas ar sievietēm un savu patriarhālo statusu, es izjūtu tikai bezgalīgu riebumu un naidu.
Savukārt, pret sievietēm, kurām nelaimīgi ir gadījies ar viņiem saistīties, es izjūtu nožēlu. Bez mazākās augstprātības.
Tam visam nav sakara ar monogāmiju-poligāmiju, vai ticību laulības institūcijas neesošajam svētumam.

2/26/15 10:47 pm - [info]mufs - viss sūds, lai dzīvo xanax

Draudzenes mamma atzvanīja brīdī,kad jau runāju ar policiju

ze fak, tikai 13 un man jau jācīnās ar laišanos no mājām pa logu?
mož es uzreiz pārvācos uz dzīvi hihenē?
Tags:
Powered by Sviesta Ciba