nothing but the sky

sapņotāji

6/28/17 10:00 pm - [info]miegamaasa

Yolo. Suddenly my life has shattered in two to the tenth tiny fragments jo manā darbā beidzot paziņoja more redundancies, and since I'm very 'sp' (vs 'sx' vs 'so') in terms of instinctual variants / instinctual stacking, 'sp' being 'self preservation' jo es esmu lowly hungry ghost who just wants to exist in this physical realm despite anything and conduct my part in evolution and play the matrix mechanics (and on the side do my secret research).. all this new uncertainty is distressing. Usually I can be the toughest human when I have my wee modest spot secured under the sun and I don't need much just my wee spot but now my spot has been selected for annihilation with a massive laser gun death star and I don't know if I'll win the lucky lottery ticket for a ship to take me away from this place to find and inhabit a different spot. Drama aside, it's not like I wanted to stay anyway, I was already on a lookout for a new life so to speak, but somehow this forced exit or watching my friends do a forced exit is deeply upsetting. And in a way I don't want empathy for any of this. I never want empathy. Why am I so anti-empathy. Retorisks jautājums, jo es zinu. Surely I am going to be fine. I probably will be one of the lucky ones that aren't even actually let go. Or even if I am. I will be fine. I am always fine. I just want to note this down. For myself. Meanwhile Jupiterson has the nicest groovy remix: https://www.youtube.com/watch?v=dYMz_UArCAo The rat knows if something is terrifying it should be investigated not ran away from.

6/29/17 12:18 am - [info]krii

https://www.youtube.com/watch?v=Ogr9g-HheF8

6/28/17 09:32 pm - [info]ariadasprince




6/28/17 09:34 pm - [info]klusais_okeans

lielisks stāsts: http://skaties.lv/beztabu/nejedzibas/eda-kraca-pie-manis-lidz-arpratam-bet-iesudzeja-rujiena-sirmgalvis-iesudz-tiesa-bruti/

6/28/17 08:36 pm - [info]neraate

un vispār drīz būšu sailgojusies sabiedrības un varēs uzprasīties ciemā

6/28/17 07:54 pm - [info]neraate

es ceru, ka vecāks Nr.2 šodien būs veldzējis dvēseli, jo es šobrīd esmu tikai piekususi, pirms mirkļa vēl biju pārgurusi un nikna. šodien es cēlos pēc 7iem, izvārīju pusdienām zupu, uzblendēju dārzeņu pļuru, uztaisīju vakariņas, uzsildīju vakardienas klimpas (vīrieši ir vajadzīgi lai svinīgi apsolītos nākamreiz kad mīļotā aptrakusi, izvilktu gaļasmašīnu ar cepumu uzgaļiem lai tik vien man atliktu kā sagriezt un mest katlā, jo es vakar biju zvērs un samīcīju kādus 3L gnocci mīklas un solījos nekad vairs, bet nu zinam mēs šitos nekad un nemūžam), ar auklīti nomazgāju vienu bērnu, noorganizēju ka otru nomazgā Babas/auklītes kombo, abiem sīčiem izveicu mani-pedikīru, izmazgāju grīdu wc un vannasistabā un podu un mazo koridoru un divas porcijas veļasmašīnas un ganīju bērna pieskatītāju un pusvārīju suņiem putru

nu jā un atlaida man jo iegāju siltumnīcā pēc dillēm un drusku paplēsu tomātus kas ne vien brīnumainā kārtā aplējušies, bet arī to divu dienu laikā kurās nebiju tur bijusi, arī bumbuļus saaudzējuši. un zālīte zaļa un mīksta un smaržīga un saulīte spīd un skaisti taisās uz rietu un dilles smaržīgas un zemenes sarkanas un plēvbūdā viss tāds seksīgi mežonīgs (kaut gan kniebties tur diez vai būtu laba doma - pēc tam gan jau viss ar to tomātu šņagu zaļš un smiržīgs un knieš) un atceļā izšķīru abus kaķus, kas bija sapūtušies uzkūkuši un baisi šņāca bet bija neslēpti atviegloti ka izšķīru pirms tiešām bija jāsāk kauties (smieklīgi tie dumjie zvēri)

6/28/17 07:50 pm - [info]krii

Jāpiezīmē daži jauki mirkļi, kas krāšņojuši manu nūģisko ikdienu pēdējā pusotra mēneša laikā.... tālāk ... )
 

6/28/17 06:24 pm - [info]spisok_korablei

Pēc tam mēs pieēdāmies Maximā nopirktus hinkali un es visu laiku S. izprašņāju, vai viņš atceras, kā mēs Gruzijā vai Armēnijā piedzīvojām to vai šito.
Piemēram, es jautāju, vai viņš vēl atceras skaistās armēnietes pērlīšu gleznas ar Armēnijas skatiem tajā mājā Vanadzorā, kur pārlaidām kādu nakti. Vai tā armēņa dzīvnieku galvaskausu kolekciju, kas naktī uz grāmatplaukta spoži un baisi iezaigojās ik reizi, kad ārā spēra zibens.
"Bet taksistu, kurš mūs aizveda no Diližanas uz Vanadzoru un kurš 1989. gada zemestrīcē vienas minūtes laikā bija pazaudējis visu savu dzīvi, tu atceries?" es jautāju.
"Protams, ka es atceros," viņš visu laiku apstiprināja.
"Tad labi," es teicu. "Bet vai atceries, kā visi gruzīni, kas brauca ar mums marshrutkā, gandrīz vienlaicīgi pārmeta sev krustu ik reizi, kad atkal pašāvāmies garām kādai kārtējai kalna galā uztupinātai svētvietai? Varu derēt, ka to tu esi aizmirsis."
S. nopūtās.

"Zini, man liekas, ka mēs kaut kā nepareizi ēdam tos hinkali," es beigās teicu.
"Tie hinkali jau paši ir kaut kādi nepareizi," viņš teica.

Atvesto čačas pudeli nolēmām pataupīt kādam mūsu kopīgam paziņam, kurš ir dzejnieks un kuram tā piestāvēs daudz labāk nekā mums.
 

6/28/17 05:45 pm - [info]spisok_korablei

Un vēl.

Savādi, bet no Gruzijas mirkļiem tagad, kad tie pamazām sāk nogulsnēties, visspilgtāk atceros tieši tos, par kuriem šķita, ka tie it kā paliks citu, daudz spilgtāku iespaidu ēnā.

Nopirku saldētus hinkali. Bibliotēkā paņēmu to Noras Ikstenas grāmatu, kurā viņa par Gruziju. Jau sen gribu to izlasīt, bet šķiet, ka tagad ir pienācis pēdējais brīdis, kad to izdarīt. Tas īstākais brīdis. Šķiet, šovakar kādam būs svētki, hihi. :)

Zini, ja Tu gribi no manis izspiest vēl kaut ko, tad te nu tas ir. Es jau sen vairs nedomāju par mīlestību. Pamazām tas viss ir izdomājies, aizdomājies prom. Par uzticību gan. Par to es varu domāt stundām. O, es varu sev izdomāt veselu uzticības okeānu. Visvairāk man patīk atnākt pie tā, kad nakts un kad tumšs. Tad es sviežu tā virzienā visu, kas trāpās pa rokai. Un nekad tam netrāpu tik un tā. Un viss tikai tādēļ, ka nekad neesmu pratusi laicīgi aiztīties prom.
 

6/28/17 04:00 pm - [info]spisok_korablei

Nesanāk aklimatizēties. Visi darbi bija piedeguši jau aizvakar, tāpēc arī steigties īpaši nav vērts. Neko vairs nevar nokavēt. Fantazēju par to, kā izslēdzu datoru, pieceļos no sava krēsla, izeju pa durvīm, aizveru tās aiz sevis un nekad nekad vairs neatveru.

Salstu un ilgojos, ilgojos un salstu. Skatos bildes un raudu, kā gribas atpakaļ. Atgriežos Gruzijā mazu atmiņu uzplaiksnījumu veidā.

Drīz jūlijs. Mājas pagalmā kāds iznesis puķpodu ar lauztajām sirdīm, kas tur izskatās tik lieks, ka es visu laiku cīnos ar vēlmi to paņemt un nolikt kur citur.

Gribu citu cibu, kur es rakstītu tikai par laikapstākļiem. Tajā nebūtu neviena vārda ne par mani, ne Tevi. Vai stāstīju? Tobrīd bijām Erevānā netālu no Hačaturjana kapavietas, kad uznāca negaiss. Vējš mocīja koku galotnes, kas liecās un liecās, bet kā nelūza, tā nelūza. Brīdi pastāvēju zem dubultās varavīksnes. Un vai nav vienalga, par ko es tobrīd iedomājos.

6/28/17 03:00 pm - [info]ulvs

Ak dieviņās, tik sen nebiju tā rēcis (burtiski rēcis, ne smējies), asarām līstot un dūrei pašai par sevi dauzot galdu.

Stāsts ir par mana biedra Simona pirmajām maturbēšana pieredzēm. Simons ir cilvēks, ar ko kopā spēlējam grupā MSK nu jau kādus 10 gadu (grupa pastāv ilgāk, taču viņu iepriekšējais basists aizgāja/tika izmests no grupas ideoloģisku iemeslu dēļ).

Pēc tam, kad pirms neilga laika Simons man "tā, starp citu" pastāstīja par šo savu epopeju masturbācijas dzīlēs, daudz kas, kas ilgus gadus nebija saprotams viņa neordinārajā, hiperseksuālajā, nē, drīzāk vienkārši uz jebkāda veida substanču patērēšanu un bliešanos balstītajā personībā, tapa neizsakāmi skaidrāks.

Masturbēšanu Simons atklāja ievērojami agrāk, nekā vidējais kroplis- 7 g.v. Lieki teikt, ka tā bija 1.narkotika , uz kā viņš uzsēdās.
Simons parasti masturbēja vannas istabā, kas ir droša un sanitāra vieta priekš šīs nodarbes.

Stāsta skaistākā daļa gaida tikt pavēstīta. Simona pirmā ejakulācija bija tik reibinoši spēcīga, ka viņš uz brīdi atslēdzās un krītot atsitās ar galvu pret vannas malu. Un tā bija pirmā no vairākām sadursmēm ar vannu, līdz viņš izlēma, dodoties uz masturbēšanas sesiju, paņemt līdz lielu spilvenu, ko novietot tā, lai atkārtoti neatsistu galvu pret vannas malu.

Tā, lūk, izcēlās seksuālais deviants un hiperhedonists Simons

6/28/17 10:12 am - [info]methodrone

uzvar tie kas uzvar haosu
ciiniities pret haosu
haoss ir kaa gravitaacijas speeks, kas visu grib saraut
bet kas ir haoss?
vai haosam ir praats un noluuks, vai arii taa ir nevainiiga inerce?
anyways, negribiigi pretoties haosam
pretoties un pretoties haosam
haosa siltaas skavas vienmeer ir pieejamas
haoss kaa lipiiga darva, kas rauj tevi iekshaa un visus padara vienaadus melnus, lipiigus, beigtus
dazhreiz es seezhu istabaa, kas ir mazliet nekaartiiga, un mani panjem lipiiga haosa inerce, un es sliidu un sliidu dziljaak inertaa staavoklii un juutu kaa haoss milzt
bet tad kaa zhubiite es nopurinu spaarninjus un saaku atbriivot sevi un savu telpu no haosa. un tas ir vieglaak kaa haoss atljauj domaat, dazhi neiedomaajami viegli leecieni paari iluzorai aizai, un iestaajas kaartiiba.

6/28/17 11:17 am - [info]neraate

vecums ne ar ko nekorelē. nu, varbūt ar grumbām. šodien bērnu (lielāko) pieskata Tante un tas ir hārdkōrs. man. bērnam, ja neskaita brēcīgos mirkļus lielākoties ir ok. bet es gaidu (GAIDU) kā saulesstaru lietainā dienā kā pēcgavēņa mielastu tos vienus kad atnāks auklīte. jā, 14 pret 56, jā, nepilngadīga, bet viņa ir tik saulaina un smaidīga un pozitīva (ar zīdaini ķiķiķi kkādu burvīgu Ru-Ru-RuKšI brauc), ka tiešām varētu pakot un tirgot tālāk

6/28/17 02:00 am - [info]saldumi - rakstnieku māja

Es tikai tagad pamanīju, ka pie vaifajiem redzams NMP dienests.

Tieši pretī ir ātrās palīdzības depo. Pa logu redzu rindā stāvošas ātrās palīdzības mašīnas. Bet V par laimi laikam ir rāma un mierpilna, jo sirēnas var dzirdēt reti.

Bet, nez, varbūt arī šis neapzināti piemet artavu sajūtai, ka šī ir drošākā vieta pasaulē.

6/28/17 12:23 am - [info]deloveja_kundze

Pirmais seanss, uz ko aizgāju, bija irāņu filma no 60tajiem ar sievieti galvenajā lomā (un nekādu damsel in distress) par krāpšanu, atriebību, slepkavībām un naudas kāri. Ļoti interesants darbs, kas liek domāt, pirmkārt, par to, cik daudz gan es nezinu, un otrkārt, par to, cik tomēr 20. gs. 2. puse arī sajājās.

Bet pēc filmas atradu bāru, kur varu iedzert limončelo. Viena. Un priecājos par to, ka man ir tāda iespēja - svešā pilsētā ap pusnakti iedzert vienai glāzi liķiera.

Ceru, ka rīt beidzot sākšu atkal justies normāli. Un ceru, ka beidzot Itālijā tikšu vaļā no muzejnieka bāluma.

6/27/17 10:43 pm - [info]krii

Vai pamanijāt, ka šodien līdz saulrietam nenolija ne lāsītes? Tātad turpmāko nedēļu gluži Armagedons nav gaidāms.

6/27/17 05:38 pm - [info]methodrone

6/27/17 07:01 pm - [info]mufs

kārtējo reizi sajūtos neriktīga, jo man neko neizsaka liela daļa jūsu koncertu topa nosaukumi, esmu bijusi uz depešmodu pirms padsmit gadiem un prātavētru pirms 10, un uz pāris positivusiem, vienā es ekšelī aizmigu pie pasākuma hedlainera
Tags: ,

6/27/17 05:19 pm - [info]deloveja_kundze

Bet vispār jau izkāpjot no lidmašīnas Boloņas lidostā tas siltais, maigais gaiss, kas apņem, liekas tik gaidošs un patīkams, un apņem kā tāda liela sega.

Var jau būt, ka nav ķibeļu, ko labs kino, siltums un Itālija kopīgiem spēkiem nevarētu atrisināt.

6/27/17 05:39 pm - [info]klusais_okeans

aiz gara laika atveru kāpņu telpas pastkastīti, neko sev, mans raksts vienā un tajā pašā žurnālā, kur Īva Alana Boisa eseja, anbelīvebl, iesācēja veiksme vai kā lai tādus pārsteigumus nodēvē
Powered by Sviesta Ciba