nothing but the sky

sapņotāji

8/22/14 11:40 am - [info]augsne

Plikbildes jeb kas lācītim vēderā. )

2012. un 2014. )

8/22/14 10:44 am - [info]ripp

pie izvēles "apakšbikses vai pampers" ģērbjoties pirms ārā iešanas, mans bērns izvēlas īdēt un bļaut, jo, redzies, negribās ne vienu ne otru. vakar vakarā mēs ārā tā arī neizgājām. redzēs kā būs šodien.

nevaru saprast, vai tik tiešām ir tik svarīgi iet ārā ar pamperu vai apakšbiksēm, bet nu labi. pagaidām pieņemsim, ka ir.

upd: tā ap 12:50, pēc agrām pusdienām, viņa izdomāja, ka tagad jāiet ārā. un kādu laiku atteicās pieņemt, ka tagad ja nu jāiet, tad tikai uz gultu.
nu un izskatās, ka pirmsmiega dziesmiņa izpalika, viņai bija jāvelk lellei cepure. tad atkal. tad bija jāmazgā dibens (nezinu, kādēļ, bet nomazgāju) un atkal jāliek cepure. tad es aizgāju novēlot pasaukt mani, kad būs gatava dziesmiņai. jau kādu laiku ir klusums.

upd: 13:35 atradu guļošu uz grīdas pie gultas, lol.

8/21/14 10:01 pm - [info]pelnufeja

Šodien aizgāju uztaisīt e-talonu. Acīmredzot, viņiem sarakste ar mani sistēmā neparādās - darbiniece bija ļoti laipna un korekta. Tagad man ir divi e-taloni - viens pašai, otrs pavadonim, kas nozīmē, ka tajās reizēs, kad es transportā braucu ar kādu kopā, vairs nebūs jāčakarējas ar vadītājiem un biļetēm, ja nu vienīgi nakts transportā, kur e-taloni vispār nedarbojas. Šo sistēmu viņi ir izdomājuši tiešām ērtu un funkcionālu, cits jautājums, cik viņu transports cilvēkiem, kam tas ir par brīvu, reāli ir pieejams. Bet būtu tik forši, ja visi darbinieki visādās iestādēs būtu tik prātīgi un saprastu, ka es tikai neredzu, nevis esmu kukū, un ar mani ir iespējams normāli komunicēt un nav jājūtas nekā "ārprāts, ko lai tagad dara?", jo, kad cilvēki tā jūtas, lai cik viņi nebūti "pieklājīgi", to principā nav iespējams noslēpt. Vēl ļoti veiksmīgi izrādījās, ka tajā klientu apkalpošanas centrā, kurā es biju, bija dzīvā rinda, nevis nr. sistēma.
Toties zvaigznes grāmatnīcā, kur es Leldei pirku kulturuloģijas mācību grāmatu, gan es biju šokā par komentāru "vai tiešām jūs nevarat atrast pati, kāpēc man ir jūsu vietā jāmeklē?", un te pat nav runa par to, ka "ja jau tu neredzi, nafig tev to grāmatu vajag", jo es tiešām nejutos tā, ka, lai lūgtu palīdzību ar grāmatas atrašanu grāmatnīcas darbiniecei, man būtu jāspecifizē "es pati to nevarēšu lasīt, bet mana draudzene palūdza nopirkt", lai gan, kad viņa tikai norādīja virzienu un sāka pukoties, es, protams, teicu, ka es neredzu un nevarēšu atrast, bet principā vienk. wtf, viņiem tak jābūt ieinteresētiem man kaut ko pārdot, es esmu grāmatnīcās regulāri lūgusi palīdzēt atrast lietas arī agrāk, jo es principā sūdīgi orientējos un pamanu, kur kas atrodas.
Un skaidrs, ka, visticamāk, es būtu atradusi un identificējusi to grāmatu arī pati, bet tas man paņemtu nenormāli daudz laika (jo tā nebija maza grāmatnīca), plus, viņi vēl man, ļoti iespējams, pagūtu piesieties, ka es fotogrāfēju, murmuļi tādi.

Vēlāk es gāju diezgan pagarā pastaigā ar dž un, šķiet, ka būšu tuvējā apkārtnē atradusi tādu pastaigu maršrutu, kas man ļoti patīk (un nav mežs). jo es dubļainā rudenī pa mežu bradāt netaisos. Tagad gan maz nogriezos no lielajām ielām, darīju to tikai tad, kad biju droša, ka te ir orientieri, kurus es noteikti atcerēšos un atradīšu ceļu atpkaļ, bet būs forši pamazām visu izpētīt arvien vairāk, un es arī ceru, ka ar laiku es sapratīšu, kurā virzienā tas ir, kur es eju staigāties ar suni, jo, cik saprotu, no šejienes varētu būt relatīvi tuvu visādas vietas, uz kurām es varētu gribēt kādreiz aizet.

Vēl es, diemžēl nevarēju palīdzēt angļu valodā runājošai sievietei atrast viņas viesnīcu, bet vismaz esmu pārlauzusi sevī nespēju runāt vispār, un varēju pateikt, ka man ir ļoti žēl, bet es nezinu, kur tas atrodas. Man tiešām bija ļoti žēl, ka nevaru palīdzēt, jo es, protams, ļoti spēju empatizēt nezināšnu, kur tu atrodies un kur tev jāiet.

Dž nebija nekādi iebildumi, kad es apstājos runāties ar svešu cilvēku, bet ar ņūtonu gan viņš nepavisam negribēja draudzēties.

8/21/14 10:43 pm - [info]neraate

varu ielikt ķeksīti kultūras sadaļā. bijām uz baletu "Trīs tikšanās" vislabāk patika Pelēča "Godinot". mūzika ļ. skaista un no horeogrāfijas brīžiem skrēja skudriņas. Vasks man vēl joprojām patīk mazās devās, ārpus mājām labi pasniegts
un Dubra, nu Dubra ir mana vājība

8/21/14 09:56 pm - [info]neraate - draugiem kulināriem

šie ir tik episki feili, ka es par to ķiķināšu ļoti ilgi /un bažīšos pirms katras jaunas receptes/
http://hotpenguin.net/50-people-who-should-never-be-allowed-near-food-again/
Tags:

8/21/14 08:19 pm - [info]augsne

[info]orissa manī neklausās, jo lasa manu cibu, lai uzzinātu, kā man iet. Izdomāju, ka man arī jāpalasa - nez, kā man iet.

8/21/14 05:10 pm - [info]ripp

vēl par priecīgo runājot. šodien nopakoju vasaras drēbes (vēl gan neesmu izvilkusi ziemas krājumus) un nupat ir piezvanījuši no dārzina - meitai kaut kāds rota vīrusa paveids. jipījeij. visi plāni kaķim zem astes, rītdien sēžu mājās viena ar slimu bērnu. es jau teicu "jipījeij"?

8/21/14 02:47 pm - [info]klusais_okeans

ā, un gatavoju ēst es arī kādu reizi nedēļā, jo "nav laika". Ceru, ka atradīsies kāds, kas man uz Tvaika ielu nesīs sojas pienu. Labi, ka ir laiks cibā ierakstīt.

8/21/14 02:46 pm - [info]chimera

rajons turpina mākslinieciski izpausties.

Tags:

8/21/14 02:22 pm - [info]klusais_okeans

Šī vasara izvērtās tik aizņemta, ka noskatītās filmas nepārspīlējot var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Pēdējā bija Vesa Andersona Budapešta, njā, nepiedodami plakans sižets, bet Broudijs, Broudijs! Kā viņš tur izskatās! To filmu nedrīkst skatīties pirms gulētiešanas, visu nakti mani "mocīja" erotiski sapņi un pie tā vainojams melnais Dmitrijs, neviens cits.

8/21/14 12:19 pm - [info]deloveja_kundze - film lovers are sick people / francois truffaut

starp mūžīgo būšanu bārā līdz četriem rītā ar filmmeikeriem, kritiķiem, festivālu cilvēkiem un alekseju, aleksejs ir mans mīļākais festivālu mēbele, viņš vienkārši ir visur un vienmēr, strādāšanu viesnīcas numurā no rītiem un pēcpusdienās, un starp seansiem, starp iepazīšanos un networkingu ar tūkstošiem cilvēku un vienkāršu dabas un vides apbrīnošanu katrreiz, kad pacel acis, nu, mēs te arī skatāmies pāris filmas, ja. un pāris ir arī tādas, kuras redzēju citur, bet neesmu vēl paspējusi pierakstīt, tāpēc šis ir beidzot atskaites un apskates posts jeb filmas, kas mani nelaiž vaļā. 


klik klik, mans viedoklis ir pareizākais viedoklis )
Tags: , ,

8/21/14 01:43 pm - [info]ripp

runājot kāda izteiciena terminos, man tagad ir diezgan daudz malkas.
eh.

8/21/14 10:21 am - [info]chimera

mans vīrs par mani:

jūs esat gandrīz līdzvērtīgi*. atšķirība ir tā, ka tu proti arī paklusēt, kad vajag, neesi resna, nenēsā milzīgu pulksteni, jo tev ir laba laika izjūta, un nebāz degunu citā šķīvī. un tu nelielies.

*ar kādu viņa kolēģi, kurš arī vienmēr zina, Kā Vajag.

8/21/14 09:57 am - [info]ripp

pēdējā laikā uznācis kaut kāds grafomānisms. nekas, gan jau drīz pāries.
bēēt. ko es gribēju teikt. bez tā, ka Alise šodien cēlās 5:40, pēc vakardienas 7 minūtēm man reāli sāp muskuļi.
es nemaz neticu, ka man jebkad agrāk ir sāpējušas tik daudzas muskuļu grupas pēc 7 minūšu nodarbībām.

8/21/14 09:02 am - [info]chimera

nebeidzams hajs par sirsniņu manā feisbukā un ciur nebeidz pārsteigt. nē, es saprotu, brīvā valstī ikvienam ir tiesības cepties par jebko un neko, bet man, kurai ar simboliem ir gaužām sūdīgas attiecības, šķiet, ka, ja latvijas iedzīvotāji ieguldītu kaut vai kripatu tās enerģijas, ko viņi velta cīņai ar un par simboliem (garumzīmes, latiņš, latvijas himna... you name it), tad...

http://klab.lv/users/porcupine/114060.html (ja grib pacepties tikai par arhitektūru)

ļ. labi atceros, ka čehu tendence ņirgt 5 minūtes no vietas par kādu manu kļūdu viņu nevalodā un neko nepaskaidrot kopā ar nespēju runāt svešvalodās un, kā teiktu delfi, koju "apokaliptisko" stāvokli, vēl joprojām kādai manai smadzeņu reptiloīdai daļai liek domāt par viņiem kā par iedomīgiem ībļiem.

8/21/14 08:54 am - [info]alefs

Ir četri balti tīkliņkrekli manai vasarai. Met viņas tīklus cik gribi pret sauleskrēmā ieziestiem pusdienlaikiem, ķeksējot cukurgraudus ārā no kurpēm un pāri skudru lielceļiem mēbiusa stīpās — tik un tā beigās sanāks estētiska nepilnība, par ko satraukti būs jāziņo cibai.

Vakaros un rītos laižu es ārā no dzīvokļa apmaldījušās lapsenes. Labprātāk gan laistu ārā kamenes un iršus, bet viņi nenāk, tāpēc jālaiž brīvībā tas, kas ir. Drīz nāks resni taureņi taukainām rokām grābstīties gar manu nakšu logiem, bet tos gan es negaidīšu — naktis ir vēsas, logs pierāvies tikai mazā šķirbiņā, kur ciemiņiem nav vietas. Bet es zinu arī, ka pats galvenais taurenis beigās tāpat atnāks arī caur pašu blīvāko hermētiku un ciešāko skāvienu. Un es nekur vairs neaizbēgšu.

Šis brīdis ir mirklīgs un mūžīgs, es šodien nodomāju starp divām izelpām, un šī doma tobrīd šķita tik caurspīdīga un sataustāma. Bet brīdis pagāja, un trešajā izelpā domas caurspīdīgums jau bija izgaisis. Tu vari stāstīt bruņurupucim un Ahillejam par asimptotām, bet pie sevis zināt, ka tas ir tikai māņu paradokss — ne kaklasaites mezglu nepaspēsi sasiet, kā atdursies pie kalendārās aizas, kur negribīgā ūdenskritumā nogāžas laika labums.

Un, kad augusta beigas pienāks, visi tīkliņkrekli satrūkuši būs.
Vismaz kāds mierinājums.

8/21/14 04:27 am - [info]deloveja_kundze

Šovakar es biju pieņemšanā, ko rīkoja Vācijas vēstniecība un kur īpašais viesis bija snaiperis uz jumta

8/21/14 01:56 am - [info]ulvs

Atradu gan dženperi, gan bikses.

8/21/14 12:43 am - [info]pelnufeja

Un vispār šī vakara saruna man atkal ļāva sajusties tā, ka viss būs labi. Un tās lietas, no kurām man ir bail, ir reālas un ar tām var kaut ko darīt un risināt, tie nav kaut kādi briesmīgi, nesaprotami bubuļi, nē, nu kaut kāda daļa jau, protams, ir, bet tā ir mazākā daļa.
Man ir ļoti svarīgi par bailēm runāt un uzzināt, ko kāds cits par tām domā (ir muļķīgi runāt par kaut kādu baiļu objektivitāti, bet tomēr reizēm gribas saprast, cik objektīvas tās izskatās citiem), man ir svarīgi saprast, ka tās nav tās pašas bailes, kas agrāk - bailes no Visa, no tā, ka es neko nevarēšu, jo es taču nekad neko nevaru, jo es jau sen vairs tā nejūtos - kā bezpalīdzīga kūniņa, kas vienkārši slīdz tumšā un aukstā izplatījumā. Tas drīzāk ir kaut kāds "man tā ir jājūtas, jo es visu savu dzīvi tā esmu jutusies". Vispār es no šī modeļa diezgan veiksmīgi raisos vaļā, bet laikam jau ir situācijas, kas vecās iestrādnes ļoti aktualizē.
Un tad var visu tā salikt pa vietām un izdomāt kaut kādu plānu, kaut vai, es varu uzrakstīt saviem pasniedzējiem e-pastus un informēt par savu situāciju, jo man ir tik briesmīgi bail, ka viņi to nezinās un pirmajās nodarbībās pēkšņi būs jādara kaut kas tāds, ko es nevarēšu, un tas man liks justies briesmīgi, un man būs kauns. Un ir visādas citas lietas, kuras var darīt un plānot. Un tad varbūt vairs nebūs sajūta, ka bailes rāpo man virsū no visiem stūriem, tiklīdz es mierīgi apsēžos un neaizpildu savu laiku ar ēst gatavošanu, lasīšanu, runāšanu pa telefonu vai jebko citu.

8/21/14 12:47 am - [info]planeeta

Šodien neaizgāju uz semināru par to, kā izglābt pasauli vai vismaz to padarīt labāku.(ja jūs zinātu, kādas man dalītas jūtas pret cilvēkiem, kuri piesakās uz semināriem un neatnāk!!!)
Tas nozīmē, ka pasaulei uz izglābšanu vajadzēs pagaidīt, kamēr es darbojos darbu druvā un darbu dravā.
Jeb kādam kaut kas jādeleģē.
Powered by Sviesta Ciba