nothing but the sky

sapņotāji

8/21/17 05:17 pm - [info]methodrone

Es esmu sapratusi, cik patiešām vitāli svarīgi ir ieiet sevī iekšā un ieviest tur kārtību. Ja cilvēks to neizdara, tad viņa dvēsele, prāts, whatever - iekša, ir haoss, aizauguši brikšņi, izgāztuve, piekrauts pagrabs, aizkrāmēti bēniņi. Tas samilzums un nekārtība ir tik traki, ka, protams, tu negribi atrasties ar sevi vienatnē, lai uz to jāskatās, protams, pie kārtējās izdevības no tās sūdu bedres izskries kāda žurka, tieši mīļa cilvēka sejā, protams, pazūdot visam pārējam, tu jutīsies tāpat kā tie satriektie pīšļī, kas tev ir dvēselē.

Tāpēc katram cilvēkam ir ieteicams būt savas dvēseles arhitektam, pacietīgi sēdēt vienatnē un sakārtot savu iekšieni. Padarīt to plašu, skaistu un gaišu. Lai pat tad, kad viss apkārt sabrūk, ir kur iet. Un lai citiem ir kur iet pie tevis. Ja viņiem nav vietas pašiem savā dvēselē, bet ja tu savu dvēseli esi padarījis tik plašu un bagātīgu, kad tu pat tai vairs neredzi robežas, tad, protams, lūdzu nāciet visi ciemiņi, kas gribat, un šeit dzīvojiet un dzerat un ēdat un līksmojat.

Cilvēkam ir tāpēc ļoti svarīgi atrasties ar sevi klusumā, un tur rūpīgi sevi kārtot un radīt no iekšienes. Cilvēks to nevar izdarīt skrienot apkārt pa pasauli. Bet nē, es to rakstu, protams, tikai par sevi. Noteikti ir cilvēki, kas sevi veido skrienot apkārt pa pasauli. Un pat man, protams, ir svarīgi doties izlūkgājienos, lai savāktu materiālus, kas noder dvēseles iekārtošanai. Protams, cilvēka ķermenis un pasaule ir rīki dvēseles kopšanai. Cilvēkam pasaulē vajadzētu iet tikai tik daudz, lai sameklētu nepieciešamos materiālus. Un cilvēkam ķermeni ir jāuztur tik daudz, lai var spēkpilni doties šajās ekspedīcijās. Un cilvēks kopjot savu dvēseli, iekopj savu mazo dārziņu, kas uzreiz pasaules dārzu padara skaistāku, un tad varbūt kaimiņš redzējis tādu skaistu dārzu, arī savējā ienesīs vairāk rūpju.

Bet mana doma laikam ir šī - jo ilgāk laika tu pavadīsi savā dvēselē, un jo rūpīgāks būsi ar tās audzināšanu, jo mīļāka un mājīgāka tev tā kļūs. Un tad, ja pašam vairs nebūs ne māju ne mantu ne draugu, tad dvēsele būs bezgalīgs spēka avots, kas viru radīs no jauna. Tāds spēks pat vissausākajā tuksnesī uzburs brīnumu.

Vismaz es tā vēlos. Man tā jau mazliet ir. Tāpēc man šobrīd dzīvē ir tik viegli atsacīties no lietām un pieredzēm, ko es pirms vēl pieciem gadiem alku un izmisīgi gaidīju, vai vienkārši uzskatīju, ka es nevaru būt cilvēks bez tām. Tagad es noteikti domāju, ka es jau esmu cilvēks. Un es ticu, ka par cilvēku padara nevis pasaules apzināšana, bet tieši savas dvēseles apzināšana. Protams pasaulei ar dvēseli ir atgriezeniska saikne. Bet tā bija mana kļūda domāt, ka dvēsele ir vairāk atkarīga no pasaules nekā pasaule no dvēseles. Pasaulē var jebko izdarīt tikai caur dvēseli. Pasaule ir daudz vairāk atkarīga no dvēseles nekā otrādi.

Varbūt es īsti neticēju, ka man ir dvēsele. Protams, es vēlaizvien nezinu, ko es aprakstu, kad es aprakstu dvēseli un tās iekšieni. Bet es tikai domāju, ka, jo smalkāk es to spēšu aprakstīt izmantojot sapratni un valodu, kas man dotas, jo vairāk es to jutīšu, jo vairāk es spēšu ticēt, un jo vairāk es spēšu ticēt, jo vairāk es to jutīšu, un jo vairāk es to jutīšu, jo vairāk es to pieredzēšu, un tad es vairāk dzīvošu un būšu cilvēciskāka. Viss pārējais ir miegs vai nomoda sapņi.

8/21/17 12:37 pm - [info]klusais_okeans

Gribēju atklāt teātra biļešu šopinga sezonu ar kaut ko no "JRT pie Dzemdību nama", bet izrādās, ka jauno cenu dēļ tādi lumpeņi kā es pāris gadus šo teātri nevarēs atļauties apmeklēt, apsveicam, Alvi!

(saprotu, ka zāles ietilpība un tml. faktori, bet tāpat bēdīgi)

8/21/17 12:02 pm - [info]mufs

Kas tur bija,ja sapņos redz miroņus?
pēdējā laikā tik daudz tusēju ne tikai ar tēti un vecmammu, un viņas māsu,bet pat tētamammu,kas jau 20+ gadus,ka gribi negribi rodas jautājums
Tags:

8/21/17 11:36 am - [info]krii

Pareklamēšu šeit, jo viņu FB lapa ir diezgan nepārskatāma.
Tātad Sv. Pāvila baznīcā līdz 6. septembrim svētdienās 14:00 un trešdienās 19:00 notiek brīnišķīgi ērģeļmūzikas koncerti. Ieeja par ziedojumiem. Iesaku visiem.:)

8/21/17 09:53 am - [info]feita_kleita - Rajoniņš.

Rīta pastaigā ar suni aiziet uz Depo pēc skrūvēm un krējuma.

8/21/17 07:25 am - [info]chimera

aknīstes novada vēstis pilnas ar domes lēmumiem piešķirt dažādus pabalstus, līdzjūtības apliecinājumiem un pārdodamiem/izsolāmiem nekustamiem īpašumiem par tādu cenu, ka aš gribas kādu nopirkt tāpat vien, tik ko ar tādu darīs. bet viss nav tik slikti. ir dzimis arī kāds bērns, kuru sac imanuīls vai imanuīla, pēc akuzatīva nevar saprast.

8/21/17 12:42 am - [info]ulvs

Tātad ir tāda miss [info]nekurlande. Un viņa reiz sacīja: "Nahujam cibā jāliek bildes ar bērniem." Galnais, ka viņa nesen FB ierakstīja par to, ka ienīst faktu, ka zīdaiņi, kuri ir paņemti līdzi sabiedrībā, sāk publiski ķērkt. Tas triggeroja kaut kādas random māmiņas, un par viņas FB ierakstu parādījas raksti kaut kādos māmiņportālos. Un viņa tika uzaicināta uz LR uz diskusiju kopā ar kaut kādām māmiņām un gudrākiem ļaudīm. Intervija izvērtās pavisam normāla, un nebija tā, ka nekurlandi kāds mentāli tur pisa. Karoče, viss beidzās normāli. Taču fakts, ka bērniņi ir jāprezentē publiski, tomēr paliek neatrisināts. 

Kāds ir jūsu būtiskais viedoklis par šo sociāli derdzīgo aspektu?

8/20/17 08:54 pm - [info]feita_kleita - .

Pl. jau gandrīz 21 un es taisu aizslietni. Ā. ielā nekas tāds tik vēlu nebutu iepējams, jo es traucētu, bet es nemāku ievietot savas darbības tagad / ne tagad / rīt laika sprīžos. Iespēja Būt neatkarīgi no apkārtējo atļaujas.

Varbūt kādam ir, jo man nav ideju, kas muguras skoliozniekiem ir tik briesmīgs mājiņu uzkopšanā? Izslauki, izmazgā un ej lēnām no sāpītēm nomirt.

8/20/17 06:24 pm - [info]methodrone

"Šī nodaļa ir ļoti jāņem vērā, un tā kalpos par lielu mierinājumu vājajiem un grēciniekiem."

8/20/17 05:20 pm - [info]methodrone

Vakardiena bija dīvaina. Es satiku Birmingemas vīrieti un pārējos tā laika draugus, bija pagājuši trīs gadi kopš pēdējo reizi tikāmies.

I feel

like

...

I'm done with illusions. Protams, ne jau pavisam done, bet man šķiet es esmu uzšķērdusi veselu čupu ilūziju, un viņas ir nogrimušas ezera dibenā un tur pujī.

Es novēroju, ka es interakcijās ar cilvēkiem esmu palikusi mazāka narcise un lielāka sīkrunātāja. Es esmu tas cilvēks, kurš negribot uzjundīt emocijas, runā par niekiem, tātad neko. Un es negribu uzjundīt emocijas, jo es ļoti ērti esmu iekārtojusies savā vientuļnieces dzīvē. Man neko vairāk nevajaga, let's call it quits baby. I feel far removed from all my feeble attempts, and I am now actually basically very rather indeed quite not too bad.

Mēs visi kopā pavadījām astoņas stundas, klīstot pa Londonu, ejot no vietas uz vietu, runājot un vazājoties. Un sajūta ar cilvēkiem ir tāda: man viņus ir ļoti žēl, es viņus apbrīnoju, man pret viņiem ir maigs, silts mīļums, es gibu viņus iepriecināt, bet pirkstus nost no manis. Jūs nemūžam mani nepazīsiet, jūs man mēģināt uzdot jautājumu, un es bez emocijām pastāstīšu par saviem dzīves objektiem, vietām, situācijām un tamlīdzīgām laicīgām detaļām, bēt mēs tikai esam tādi 1984 pabērni. Patiesība netiks apspriesta, un ja arī tā uz mirkli aizsvilsies uz mēles, nu un tad, a ko, tas būs nožēlojami. Ja tu guli, tad guli, nav svarīgi, cik reizes tu nakts vidū pamosties, lai aizietu uz toleti. Ja tu tā domā, ka ir nakts un tu domā ka jāguļ, tad guli vesels.

Ir tik smagi, kad dzīvē ir pagājis laiks, un nekas neko nenozīmē. It kā cilvēki tiecas viens pie otra, bet nezina kā un ir remdeni. Tikai mehāniska pārvietošanās no punkta uz punktu, izlikšanās, ka kaut kādi svešinieki ir tavi cilvēki. Varbūt es neesmu spējīga uz saviem cilvēkiem, un man nevajaga. Bet, ko es muļķīte te runāju. Es tagad atceros, ka nu ja, es neesmu spējīga, un es ļoti ērti esmu iekārtojusies savā vientuļnieces dzīvē. Un patiesi, patiesi, šeit ir tik labi. Mīļie, kordiālie cilvēki, kas nezinu kādu iemeslu pēc jebkad uzmeklē manu kompāniju, es jums varu dot naudu un laiku, es būšu jūsu mamma un kalpone, bet nekā cita man nava. Ak, cik jēli, cik banāli, cik muļķīgi, cik konfliktējoši. Bet patiesi, patiesi, manā dziļākajā sirds punktā, man nav emociju, man nav nolūku, ir tikai ārpuslaika un ārpustelpas klusums. Un viss, kas notiek man apkārt, es to jau zinu un gatavojos, pirms tas notiek. Viss, kas atliek, tikai sašķirot pa kastītēm: sāpes, prieks, pieķeršanās, uzvara, izaicinājums, interesanti, neinteresanti, apātija, brīnums, monotonija, pārsteigums.

*

Dažreiz es jūtos, kā noregulēju frekvenci. Lai arī regulēšanas procesā, uzrodas visdažādākās interferences, es zinu, kas ir mana māju frekvence.

8/20/17 06:45 pm - [info]ulvs

The Fall of The Simpsons: How it Happened. Ļoti labs materiāls. Iesaku noskatīties visiem, kuri auga ar šo multenīti.

8/20/17 02:30 pm - [info]neraate

nē, nu kā treniņnometne dzemdībām sāpīgas mēnešreizes ir ok. bet es vienalga nejūtos pateicīga thank you very much

8/20/17 08:10 am - [info]methodrone

Sapņoju, ka man jāprecās pēdējā brīdī. Un es tieši tik neērti arī jutos. Es biju laukos un viss bija nekārtīgs. Bija galds noklāts ar nekārtību, uzkodām, puķēm, šampanieti. Māsas it kā bija kaut kur, bet es nevienu nekur neredzēju un biju viena. Kāds man iedeva šotiņu ar alkoholu, bet es nezinu kas. Man bija deadlaina sajūta, bija jātaisās un jāuzspēj, bet visur bija nekārtība. Es vēl aizgāju skriet pa smilšaino ceļu, un nākot atpakaļ uz māju, mani pārņēma absurds. Tajā brīdī es uzzināju, ka man jāprec mans universitātes laiku draugs Chris, kuru es neesmu redzējusi 5 gadus. Mani pārņēma pretīga sajūta, kāda pārņem, kad zini, ka esi parakstījies uz kļūdu, kas izbojās ne tikai tavu, bet arī citu cilvēku dzīves. Bet atgriežoties mājās, bija uzradušās māsas un mani sāka pierunāt. Viena no viņām man pārmeta, ka manā kāzu kleitā ir gaiši dzeltena krāsa, un es nezināju kā attaisnoties. Mani pārņēma aizvien lielāks izmisums un pretīgums līdz sapnis izgaisa un es pamodos.

*

Pamodusies es kādu laiku skatījos viņa bildes feisī. Atcerējos, kāds viņš bija noslēpumains, maigs, inteliģents, sarkastisks, pašpārliecināts, gudrs un aizrautīgs, un to kā es nekad nevarēju saprast viņa vecumu, to kā viņam vienmēr patika gardi lamāties un runāt par Nīči.

*

Cilvēki bieži izvairās viens ar otru runāt par tādām tēmām, kas uzjundī pārāk daudz emociju. Tā arī neviens nekad neparko svarīgu nerunā. Cilvēki domā, ka nespēs izturēt un savaldīt savas emocijas, kamēr vienīgais veids kā dzīvot īstenībā ir caur patiesību, svarīgām tēmām un emocijām.

8/19/17 08:30 pm - [info]krii

Atkal bija lieliska ebreju priekšpusdiena, starp citu.

8/19/17 07:40 pm - [info]spisok_korablei

Charles KOECHLIN - Hymne à la nuit

ja par turpmāko, tad droši vien šonakt jāņošu. sen tā nav gribējies, turklāt šovakar tieši sajūta, ka bijis par daudz kafijas. kaut gan nav jau tāda "par daudz", kad runa ir par kafiju.
ja par muzikālajām kaprīzēm, tad ļoti gribētos no RCB aizņemties un paklausīties tēta bieži pieminētās Lienes Circenes "Šūpuļdziesmas", kas jau sen manai sirdij bukmarkos.
suni, iespējams, sauks Rufuss. nezinu. vēl, protams, jāskatās, vai saaugs ar viņa būtību.

8/19/17 06:22 pm - [info]spisok_korablei

Apciemojām kucēnus. Es nebūtu varējusi izvēlēties nevienu. Tur viens par otru mīļāks. Tas, kurš tik smieklīgi gāzelēdamies pieļepatoja pie S. pats pirmais, tā arī palika pie S. sāna kā pielipis. Un nemaz tā neļāvās glāstiem – drīzāk gribēja par atbildi iekost, sak’, nepielabinies tu man te, es visu par tevi arī tāpat zinu. Ar raksturiņu. Droši vien pie tā arī paliksim.

Atpakaļceļā vējš sapūta acīs smiltis. Aizsūtīju priecīgu īsziņu A., bet viņa jau atkal pošas prom. “Tu jau zini, es esmu haizivs. Ja pārstāšu kustēties, manis vairs nebūs,” viņa raksta.

Baidos no tā, cik emocionāla esmu kļuvusi, cik ļoti laižu sev visu klāt. Viss aizkustina, pilnīgi viss. Kucēna smieklīgā gaita, cilvēki, kas pieceļas kājās un pauž savu sajūsmu ar ovācijām pēc tam, kad viņa izdejojusi tiem savu dzīvi prožektoru gaismā. Punkti, kas tieši šādi un nekā savādāk pārtop daudzpunktēs.

8/19/17 06:14 pm - [info]ulvs

Haha, [info]swimpis nokļuvis ziņās.

8/19/17 04:59 pm - [info]krii - Sīkas dzēlības

Māsa Augusts, apvainojusies par manām dzēlībām, nolēma iedzelt arī man. Pelnīti, jāatzīst. Lūk, un tā es gāju, visa tāda siltuma atslābināta un gandrīz laimīga, līdz, meklējot somā telefonu, piespiedu to (somu, nevis ko citu) sev cieši klāt un dabūju dūrienu vēderā, kreisajā pusē, mazliet virs apakšbikšu gumijas, tādu, no kura acīs satumst un pasprūk spiedziens pa visu kvartālu. Nezinu, kas bija tas plēvspārnis, kurš saspiests noripoja lejup pa maniem brunčiem, droši vien lapsene, Augusts bieži pārvēršas lapsenē, lai paustu savu Viedokli, bet tagad man ir svaigi uzpampis vēders un, protams, vermuts ar toniku un citroniem, ko nopirku sev mazam mierinājumam un anestēzijai.

8/19/17 02:09 pm - [info]neraate

ja vēl par šo tēmu, tad manā gandrīz trīs gadus lielajā 'māmiņas' stāžā ir daudz kuriozu par veļu, kad garāmejot salaužu veikala pārdevēju pajautājot vai māmiņveļa nav citā krāsā, tu tādā košākā, ziniet KRĀSĀ. un vienai kura tā rupji pavaicāja 'priekš kam man smuku?' nu, jēga bija tāda vārdi drusku savādāki es nedomājot atcirtu 'uz mani tak vīrs skatās, es gribu justies skaista' un viņa tā paskatoties uz krūtežu teica 'ziniet jums ir lielas krūtis'
:D

bet nu mēs dzīvojam kultūrā, kurā sekss vajadzīgs lai būtu bērni. un veļa lai dabūtu seksu. nu, ja spriež pēc veļas piedāvājuma jo nu viena lieta ir funkcionalitāte (es esmu par to, ka lietām jābūt funkcionālām, ērtām un skaistām) bet tie dizaini visbiežāk ir labākajā gadījumā garlaicīgi, sliktākajā - nu apmēram tikpat seksīgi kā baltas frotē zeķes vīriešu sandalēs. un ja tev paveicas un tu dabū smuku un ērtu un finansiāli pieejamu, nu tad jāgrābj ciet kamēr var.lol

8/19/17 01:34 pm - [info]neraate

ROSME!!! Mammamia! totāls monamūrs! aizgāju, ieraudzīju, uzlaikoju un mājās atnesu trīs (3!!) ļifonus. un tikai viens garlaicīgi balts un bez špicēm. un visi 'māmiņu' rātni salikti vienā plauktiņā un no visiem 6? pakaramo štruntiem tikai viena maziņa sekkcija bija balts/melns/bēšs-bez rotājumiem visi citu bija grezni! un tas viss kādā pusstundā? 40 minūtēs?

viss, ar šo ierakstu es svinīgi solos pie nākošās vajadzības uzreiz iet uz ROSMI. jo nu es gan nosvīdu laikojoties, bet raudāt vai plēst matus negribējās ne mirkli. un tā jocīgi palika tikai tad, kad uz pašām beigām, kad meklēju to trešo un Īpaši Smuko un pārdevēja iedeva mežģīņotu pelēku, jo 'ļoti praktiska krāsa'. un jocīgi, jo pirmais ko teicu ieejot veikalā, ka man vajag lielus un smukus un greznus un galīgi nepraktiskus :D
Powered by Sviesta Ciba