nothing but the sky

sapņotāji

11/23/14 12:40 am - [info]pelnufeja

Pēc trim balzamiem ar upeņu sulu es esmu iesākusi divus dzejoļus un pabeigusi selfreflekšenu, kurā viss ir ierakstīts daudz maz tā, kā tam ir jabūt, proti, Lorena ir brīnišķīga un viņas lekcijas lieliski organziētas, bet tas, ka viņa aizvēra diskusiju forumu, pirms es tajā paguvu ierakstīt savas idejas eksāmena darba tēmai, bija ļoti nepareizi. Vēl es šodien esmu bijusi pastaigā, aizgājusi uz veikalu un noskatījusies vienu interviju, es zinu, ka varēju piecelties ātrāk un izdarīt vairāk, jo man ir tik daudz neizdarītu lietu, kuras es nezinu, kā lai paspēj, but I really think, I am making some progress there.

Dažas lietas ir skaidras - jāatsāk rakstīt un vairāk jāsatiek cilvēki. Tad var atgūt sajūtu, ka es zinu, kāpēc es dzīvoju. Un jābeidz sevi vainot par lietām, ko es nedaru tik ātri un labi kā citi (joprojām nezinu, kā to izdarīt, bet tas ietilpst manos plānos).

11/22/14 10:05 pm - [info]krii

Šodien saņēmu mazliet sāpīgu nepieķeršanās mācību, kad PMLP darbiniece atņēma manu veco pasi. Ar manu skaisto, krāsaino trīsdesmitgadnieces fotogrāfiju, ar Irānas un Armēnijas vīzu. Ar nobružātiem vāciņiem, ar Saeimas vēlēšanu un referendumu spiedogu nospiedumiem, ar zīmodziņiem, ko atstājuši Gruzijas, Turcijas, Kolumbijas un vēl visādu zemju robežsargi. Pasi, ko Austrumanatolijas žandarms šķirstīja un lasīja aizrautīgi kā romānu, jo tajā nostūrī eiropieši ieklīst reti kā komētas. Pasi, kuras valstspiederību kolumbiešu lidotas darbinieks skrēja pārbaudīt pie globusa (viņš nebija dzirdējis, ka Eiropā ir arī tāda zeme). Pase, kura bija mirkusi lietū, kritusi no mugursomas kabatas ceļa putekļos, vairākkārt kaut kur iejukusi, bet pirms robežkontrolēm vienmēr laimīgi atradusies, radot mieru un drošību.
Manas dzīves pagaidām lieliskākie desmit gadi.
Redzēsim, kā veiksies ar jauno.

11/22/14 09:35 pm - [info]tikko_pamodos - teātris mājās

Alvis Hermanis nav mazliet apresnējis? Vai arī viņš uzpolsterējies "Revidenta" noskaņās. Un Ojārs Rubenis ir slikts žurnālists, Hermanis runā, lēnām stāsta un brīdī, kad viņš dziļi un gari ievelk elpu, lai turpinātu domu, Rubenis nepagaida un bliež nākamo stulbo jautājumu, fui, fui.

11/22/14 08:20 pm - [info]chimera

tas džeks, kurš bīda vēdiskos attiecību noslēpumus (sievietēm - saldumi un gari svārki, vīriešiem - putra un cienījams stāvoklis sabiedrībā), tagad ņem 7 eiro no cilvēka par tematiskām lekcijām.

11/22/14 08:10 pm - [info]planeeta

Darba diena, kurai bija plānots pabeigties 14:00, joprojām turpinās.
Un ilgs vēl vismaz stundu

11/22/14 07:38 pm - [info]tikko_pamodos - darīt to iekštelpās vai tomēr iet ārā?

Ja diskusiju par mālu ēšanu es (veiksmīgi) palaidu garām, šodien nevarēju nepamanīt mazā cibas prožektora gaismiņā izcelto jautājumu par skriešanu un arī man kā cilvēkam ar kājām ir savs viedoklis par šo visu. Stāsts ir sens kā pasaule, jo visu civilizāciju pamatā vienmēr bijis jautājums, Darīt TO iekštelpās vai tomēr iet ārā? Skaistākais, ka šo jautājumu iespējams izmantot visām dzīves situācijām, iesaku. Bet, atgriežoties pie skriešanas, sākšu ar to, ar ko vajadzētu beigt: skriešana ārpus telpām ir sūds. Jā, labi, ideālas temperatūras, apgaismojuma, ainavas un kompānijas gadījumā to vēl varētu apsvērt kā vienu no variantiem. Nu gluži tāpat, kā dažreiz var apsvērt iespēju vakariņās ēst šokolādi vai pasūtīt kaitinošo kolēģi, laba lieta, bet ne jau katru dienu tā. Ja atceramies, ka nedzīvojam Āfrikā un arī Antarktīdā nē, kur tomēr viss ir saprotams uzreiz un vienmēr, uz ideāliem apstākļiem, ejot skriet ārā, mūs' dārgajā tēvijā var cerēt cik bieži? Divas, trīs, trīsarpus reizes gadā? Jo parasti te notiek kaut kas no sērijas, līs, nē, tomēr nelīs, uzspīdēs saule, ā, nē, tomēr līs un vējš arī būs. Ha, ha, pajokoju, še jums sniegs! Un tagad, še jums 30 grādi ēnā. Un ko tad lai velk mugurā? Es to nevaicāju kā sievete, kura, gluži kā visas sievietes, nekad nezina, ko vilkt mugurā (jo nav ko), es to vaicāju kā cilvēks, kurš neuzskata, ka ir normāli tērēt divu vai trīs mēnešu algas, lai iegādātos triko ūziņas, triko maiciņu, triko zeķītes un dzeramā ūdens pudelīti no Labi Pazīstamiem Zīmoliem. Skaidrība gan ir par divām lietām: naudu ir vērts tērēt izcilam krūšturim un izciliem apaviem, jo tur mēs nerunājam par stilīgumu, tur jau klāt pieslēdzas veselība, pārējais ir gaumes jautājums un es teikšu, ka uz trenažieru zāli mierīgi eju trennuškās pa 3 eiro un t-kreklā, kas tīrs, nekādu kompleksu. Bet ārā skrienot, tur vajag cepuri un tad vajag jaku, turklāt tādu, kas "elpo", citādi pastiprināti svīdīsi, tur vajag siltinošās bikses un kur jūs, lūdzu, bāžat ūdens pudeli? Protams, vienmēr jau var iziet ārā skolas laika kedās un pēdējo kursu sporta džemperī, lai lēnā riksītī pievārētu pāris km pēc izjūtas, tomēr tas izklausās pārāk nežēlīgi. Uz trenažiera es par sevi redzu visu, manu ātrumu, manu lēnumu, es varu kontrolēt distanci un intensitāti, bez tam pilnīgā drošībā, klausoties mūziku un nedomājot ne par ko. Ja es skrienu ārā, man ir jāsargās no auto, no cilvēkiem, klaiņojošiem suņiem, maniakiem un lielākā bieda - riteņbraucējiem, kāda tur mūzika vai aizdomāšanās. Es kam tādam esmu par vecu un pārāk mīlu sevi, lai tā uz dullo mocītu. Svaigs gaiss, jūs sakāt? Jā, paldies, pilsētā viņš jau vispār mums te tāds svaigs, it īpaši tuvāk rajonu lielajām ielām, šaubu nav. Komplektā ar svaigu gaisu nāk arī dubļi rudenī un sāls ziemā, ļoti palīdz apaviem, starp citu. Sporta klubos cilvēki pārāk blenž virsū? Ejot skriet ārā neviens neblenž, kur nu. Kad tu tāds pidriķis ziemas vakarā pieskrien pie luksofora un mīņājies, tipini uz vietas, lai pulss nesvārstās, neviens neskatās, aha. Vai kad vietējās rajona skolas stadionā izej pievārēt pāris aplīšus, muguru dedzina vietējo pensionāru skatieni, kuri atsēduši patrīt mēles. Sporta klubos katrs ir aizņemts ar sevi, ja runājam par sievietēm, tur sastopami divi tipi: "vai nu tikko dzemdējusi, vai arī vienkārši par daudz rij", par kurām prieks, ka cilvēks dara ko lietas labā un vēl ir tās "nafig šitai sliekai vispār jākustās, viņa jau tā izskatās lieliski", kuras iedvesmo, jo vizualizē to pirmo mērķi un parāda, ka labi izskatīties arī tievajam prasa darbu. Ja vien kāds nav sporta fanātiķis, kurš dienā, kad skolēni neiet uz skolu aukstuma dēļ, nosaka, he, labs laiciņš, jāizmet kāds līkums ar ričuku, sportošana ārā un vēl jo vairāk, regulāra skriešana ir absolūts neprāts. Naudu par to sanāk tērēt vēl vairāk, nekā izmaksā abonements kādā sporta klubā, kur turklāt var reizi pa reizei aiziet pakarsēties uz sauniņu un cik reižu es neesmu dzirdējusi no saviem draugiem - āra skrējējiem, ka te paslīdēts, te kāja čupā.. labi, man apnika rakstīt. Jāiet noskaidrot, kur šovakar internetā to pēdējo "Revidentu" varēs redzēt, savulaik man tā izrāde ļoti patika, divas reizes gāju skatīties, tad nu lai ir trīs lietas, labas lietas. Bet tā skriešana ārā laikā, kas nav vēls pavasaris vai agra vasara, ir sūds, pēc savas pieredzes saku.

11/22/14 07:06 pm - [info]baltaistrusis - Виктор Пелевин

"Но люди все равно занимаются сексом — правда, в последние годы в основном через резиновый мешочек, чтобы ничего не нарушало их одиночества."

11/22/14 05:29 pm - [info]krii

Dārgie cibiņi, ko jūs domājat par Franciskas Ermleres detektīvromāniem?

11/22/14 04:39 pm - [info]neraate

tikko pamanīju, ka manā caurspīdīgajā dezodoranta pudelītē ir kaut kādas duļķes. nu, un tagad mani moka visādi eksistenciāli jautājumi - kā būt tālāk?

jo vēl ir jautājums par to, kas dzīvo tajās pudelītēs, kuras nav caurspīdīgas. nē, nu var jau būt, ka tās vnk tādas duļķes

11/22/14 02:50 pm - [info]pelnufeja

Apsveru, vai neierakstīt selfreflekšenā, ka mans rakstības stils ir haotisks, jo es par pasauli domāju līdzībās, pagaidām es tikai mēģinu pateikt, ka es minu daudz piemēru no savas dzīves, nevis tāpēc, ka esmu apsēsta ar sevi un nespēju domāt neparko citu, bet jo es par lietām kopumā nedomāju kā par atsevišķām vienībām, bet savstarpēji saistītām, tādām, kas vienmēr veido veselumu, pat ja mēs to neredzam, bet man nav ne jausmas, kā to angliski jēdzīgi uzrakstīt. Bet man tiešām tā liekas, es esmu budists *es zinu, ka rasisms un homofobija pastāvēs mūžīgi :) ).

11/22/14 02:47 pm - [info]alefs

Cibā vēl dzīvo pOkeMOni? Vai arī viņi pārcēlušies uz LaTvijAs pAStU?

11/22/14 12:49 pm - [info]alefs

Varbūt kādam ir vēl atbilžu varianti uz šo jautājumu?

11/22/14 12:40 pm - [info]neraate

jz oblica, lūdzu iekomentē man savus kontaktus, var izdzēst, komenti nāk uz e-pastu (vēlams tel.) un laiku, kad var dot ziņu, es e-pastam diez vai atlicināšu laiku. man jautājums par tavu tēmu, iespējams, būšu klients, bet šobrīd saprotamu iemeslu dēļ vēl visu kārtīgi nezinu, bet esmu apņēmīga pūķu mātīte un gribu vismaz teorētiskās opcijas noskaidrot :D

11/22/14 12:02 am - [info]fake_plastic - projekts X

Kaut kaa sho vietu biju pametis. Tikko shovakar taa kaut kaa iedomaajos, vecus video skatoties, atcereejos. Kaarteejo reizi sapratu, ka uzpiipeejot speeju paceljot laikaa, tas ir nokjert taas domas fiilingu un diezgan skaidri izjust taa mirklja izjuutu, kaada bija tad, kad tas notika. Un shovakar atklaaju, ka sho efektu var pastiprinaat skatoties piemeeram senus tusinju video vai bildes. Tad celojums laikaa ir pat spilgtaaksu un kraasainaaks. Shovakar tie bija senie kost sax video kopaa ar puikaam, taa kaa senaaca paceljot pa tiem laikiem. Ir forshi ka ir taadi video. Citaadi jau vairaak aizmirstos. (pauze bongam) Tad nu apnjeemos te tomeer veel iegriezties un sho to ieshnjaapt, tad kad sanaaks uzpiipeet. Vienmeer man ir intereseejis, kaa manas shobriid tik gudraas domas, man pasham izklausiitos no riita. Riits taads sterili tiirs, kaa dziedaaja Dzelzs Vilks, un jaa, riits vieneer ir taads kaa sterils, taads kaa tiirs. Taisniiba. (pauze bongam) Uzliku muuziku un kaut kaa vairs nerakstaas... Nu re, tagad Praata Veetra - Rudens aizveda savaa laikamashiinaa. Arii taads laiks izraadaas bija, kad daudz klausiijos sho dziesmu. Un dziesma atgaadinaajaa, aizved tur, un uzpeldeeja aizmirstas atminjas. Paldies dziesmai.

11/22/14 01:38 am - [info]pelnufeja

Es nezinu, vai tā ir visiem, vai arī tā ir mana personiska problēma, bet ļoti bieži ir tā, ka es palasu kaut ko, ko agrāk esmu rakstījusi, un nodomāju "fui, kāds es esmu augstprātīgs mūdzis", un tas parasti nav par idejām, par kurām es runāju, bet vairāk par "es gan visu saprotu" toni.

11/21/14 10:40 pm - [info]az

kas mani pārsteidz - es pilnībā iemīlējos spāņu cilvēkos, visos laikam gan,
bet visās savās itālijas reizēs ne reizi neiemīlējos nevienā itāļu cilvēkā
biju domājusi, ka viņi ir taču vienādi (jā, tā nu es domāju, tādās kategorijās)
bet es viņus pavisam savādāk jūtu

11/21/14 09:43 pm - [info]ripp

kāds zina, kādēļ gulbji varētu nedoties prom? šodien pastaigas laikā pie laipas redzējām gulbju ģimeni, 1 pieaugušo un 3 jaunuļus. izmērā tik pat brangi, kā pieaugušais, bet pelēki un maigāku spalvu.

11/21/14 07:46 pm - [info]neraate

bija nesen cibā diskusijas par Bokas jaunkundzēm un uzkopšanu. es arī grasos izsaukt mājāzi. mājāzis ļ.entuziastisks, pats uzprasījās un man pie visa vēl arī neslaucītā grīda nedaudz sāk apbēdināt. viss forši. a ko darīt, ja pierod?!

11/21/14 05:18 pm - [info]methodrone - antimateerija

mani ljoti nomaac, ja esmu uzvilkusi nesaskanoshus melnos tonjus, un tas ka taadus razho. piemeeram, seezhot metro, ja pamanu, ka man zekjubikses un zaabaki un svaarki visi ir dazhaados melnos tonjos, mani paarnjem ljoti emocionaals riebums un es juutos kaa apmaaniita zaudeetaaja, kameer kaut kaada beibe pretii seezh ar identiska tonja melnaam zekjubikseem un svaarkiem. melnu tonju atshkjiriibas arii ir daudz gruutaak pamaniit nekaa baltu tonju atshkjiriibas. baltajaam kraasaam ir tikai divi parametri - silts vai veess tonis, un visus siltos var savstarpeeji kombineet un taapat aukstos, kaut gan kursh jebkad vispaar gribeetu neesaat jebko veesi baltaa tonii. bet melnas kraasas audumiem ir tikai debiilas peleekas, zilas vai zaljas nokraasas, kas ir prastas un idiotiskas un ko nekad nevar iisti atshkjirt, nesaliidzinot ar kaut ko melnu, kas jau ir.

man shkjiet, ka mans dziives suutiijums ir uztvert, apzinaaties un izjust dziives un kosmosa kontrastus, un taa labaa neko nedariit, tikai tecinaat sirds asintinju starp tiem kaa dzirnakmenjiem.

11/21/14 07:10 pm - [info]pelnufeja

Tas, kas ļoti krīt acīs, lasot par cilvēkiem ar mentālām saslimšanām, ir, ka ļoti daudzi no viņiem aizraujas ar dažādām reliģiskām praksēm. Nu, piemēram, rakstā par psihisku slimību stigmatizēšanu, respondenti to vien saka kā "es jau daudz ar cilvēkiem netiekos, tikai ģimene, daži tuvi draugi, un tad es vēl katru nedēļu eju uz baznīcu un bībeles studijām", nevis, piemēram, un tad vēl es eju uz šaha pulciņu (ok, stereotips, bet gan jau, ka tur arī pilns ar visādiem dīvaiņiem, ko saiedrība atstūmusi). Kad es biju "mazliet jukusi", kā es to tagad mēdzu definēt, es arī cītīgi gāju uz baznīcu - konkrēti man bija bail no ļaunajiem gariem, kas man bez dievišķās aizsardzības varētu nodarīt kaut ko briesmīgu. Tb - es tagad neironizēju vai nesaku, ka tas ir slikti, es tikai konstatēju faktu.
Powered by Sviesta Ciba