nothing but the sky

sapņotāji

12/2/16 06:29 pm - [info]methodrone

atgriezhoties no celjojuma tik saasinaati var just, ka visa mana dziive ir necieniiga, leeta pastkartiite, kuraa es atkal iekaapju, mazliet cieshu no pretiiguma viljnjiem, un gaidu kad tie norims, kad es ar tiem sapludinaashos vienaa, un es neglaabjami piesuukshos ar taas paziistamo, nolemtiibas smaardu, un kljuushu atkal par organisku ainavas dalju, atkal ieslodziita, un citiem par (ne)esteetisku baudiijumu izpildot savu limiteeto lomu. 

lai nu kaa, vjetnama! 

kopsh viens random sarkanvaidziigs chehu viirietis pirms vairaakiem gadiem man aizrautiigi staastiijaa, kaa ik pa laikam brauc dziivot uz vjetnamu, tur noiiree skuuteri, dzer alinjus un dziivo savu cepuri totaali kuldams, jo taa ir vinja visumiiljaakaa vieta psaulee, man par vjetnamu ir bijis magical thinking un gribeejies ja ne tur braukt ar skuuteri un dzert alinjus, tad vismaz apskatiities kaapeec vinjsh par turieni taa fangirloja, pastaigaat pa ielaam, skatiities plataam aciim, apeest nuudeles, pasmarzhot gaisu. 

taa nu peec 16 + 4 stundu lidojumiem es tur nonaacu, iekaapu taksii un pa celjam veerojot gandriiz neizturami saartu saulrietu, ljoti daudz zemu, tumshi zalju palmu, ljoti daudz samudzhinaatu elektriibas vadu, un ljoti daudz koniskaas cepurees teerptu cilveeku uz mociishiem, devos uz viesniicu. pirmaas paaris dienas tur atrodoties man bija meerens besis un es jutos sasodiiti vientulja, staigaaju apkaart ar tadu vienaldziigu, lai ar mani notiek jebkas vaibu, kas iisteniibaa ir pateiciigs jaunu vietu apskatiishanai, un hanojas dziiveliigums un cilveek-mashiin-pilseet-mudzheklis diezgan saatiigi aizpildiija manu badiigo, vacuum-like sirsninju. 

pati galvenaa lieta, ko shkjiet visi piemin par hanoju, kas ir pilniigi wacky, bet, manupraat, filozofiski attaino gan politiskaas idejas gan cilveeku savstarpeejaas attieciibas, ir satiksme. hanojaa ir aptuveni miljons reiz bezgaliiba skuuteri un mopeedi, un tad veel kaudze mashiinu. pilseetas vecajaa daljaa nav neviena luksafora, un tur kur vinji ir tie ir lieki, simboliski, jebshu totaala naudas izmeshana. jo cilveeki brauc kaa un kur grib. teiksim tu esi autobusa vaditaajs, un tev peekshnji sagribas nuudeles, ko paardod uz ielas kurai tikko pabrauci garaam, un autobuss ir tukshs un vispaar nemaz nav tava mainja, un tevi nekur negaida iznjemot nuudeles, kas tevi gaida jo ir gardas, aromaatiskas un kuup aicinoshi. tad tu vienkaarshi njem un griez autobusu ielas viduu apkaart, kameer paareejaa satiksme kopaa ar bezruupiigiem gaajeejiem tev izliikumo apkaart. kopaa juus veidojat iipatneeju viitenjaugu stiigu kopumu kas vijaas un griezhas dazhaados virzienos viens otram apkaart un pretii un blakus roku rokaa, organiski, nepiespiesti, pat maigi un laipni. turpretii, ja tu esi gaajeejs, un atrodi sevi milziiga, samudzhinaata, skalja krustojuma malinjaa ar kautriigu veelmi to shkjeersot, tad vispareizaakais solis ir to spert un tad naakamo, taa mieriigi shkjersojot ielu, uzticoties ka simts mopeedi un mashiinas kas tev sinhroni vijaas apkaart tevi nenobrauks liidz naavei. visu proceduuru pavada skalja un neatlaidiiga piipinaashana un taureeshana, kas nav dusmiiga, bet gan iedroshinosha, un peec maza laika paarveershas meditatiivaa melodijaa. peec dienas pavadiitas shaadi staigaajot pa pilseetu shkjeersojot ielas, tu juuties kaa varonis, un simts reizes piedzimis no jauna. veel arii nekad vairs neuztvershu klusumu par pashsaprotamu. vienu dienu es devos braukaat ar riteni pa pilseetu, taadeejaadi iejuutoties brauceeja lomaa un tas pat bija diezgan exhilirating, sajutos kaa the king of te road, fuk da police, breaking the law breaking the law, ace of spades. kopumaa man shii vinju sisteema shjiet saldseeriigi ideaala, tik kontrasteejosha ar jebko ko rietumi pieljautu, ljaut cilveekiem pashiem reguleet satiksmi nevis luksaforiem? kaadas shausmas, stulbajiem aitaam cilveekiem? what a disaster that would be. then gain, vjetnamieshi nemuuzham nav tik neirotiski kaa rietumnieki. hanojaa es pirmo reizi muuzhaa atrodoties pilseetaa jutos taa, ka es varu droshi un neierobezhoti iet jebkur, ka brauceeji un gaajeeji un ritenjotaaji visi ir vienaldziigi un viens otru respektee. veel arii amizanti un miiliigi man shkjita tas ka ar skuuteriem brauc visdazhaadakie cilveeki, gan muzhiki un zeeni, gan madaamas augstpapeedenees un vecas tantiites un pusagu meitenes, gan veselas gjimeniites kopaa ieskaitot ziidainjus. 

naakamaa paradiiba, kas momentaani pieveersh uzmaniibu ir, ka visdazhaadaakie vieteejie iedziivotaaji brokasto, pusdieno un vakarinjo uz ielaam, seezhot uz maziem kjebliishiem, pie maziem galdinjiem, kopaa ar gjimeni, draugiem, koleegaam, satupushi chupinjaas uz jebkuras ielas, pie katraam otrajaam durviim. eed riisus, nuudeles, vaariitu vistu, vaariitu liellopu, gliemezhus, taarpus, olas, tofu zaljumus, visam liek klaat fish sauce, chili. uz dazhaam ielaam ir tik daudz miniatuuru kjebliishu un galdinju un eedaaju, ka gaajeejam jaapaarvietojas uz braucamo dalju, kas protams, ir normaali, jo braucamaa un ejamaa daljas iipashi neatshkjiras. peec eeshanas vinji turpina seedeet aaraa un speelee dambreti, eed seemushkas, dzer kafiju ar cukuru un ledu, vai skataas uz garaamgaajeejiem, vakaros dzer alinju. nezinu kaa pierakstiit, lai uzsveertu cik wacky ir tas kaa vinji ilgi un daudz un visur seezh kopaa uz tiem mazajiem kjebiishiem un streebj nuudeles, bet tajaa ir tik daudz miiliiguma un cilveekbuushanas. tas ir veids, kaa var buut kopaa ar cilveekiem, runaat, skatiities, kopaa justies kaa sabiedrotajiem, viens otram dot eedienu un savu laiku un kopaa skatiities uz lietaam. un lai arii vinjiem ir ljoti maz naudinjas, vinjus vismaz vieno shie kjebliishi un bljodinjas un pavadiitais laiks, un neko vairaak arii nevajag, bogati. staigaajot vinjiem garaam, man protams bija pretiigi par sevi, par to kaadaa izolacijaa un cilveektruukumaa es dziivoju, mans gads ir tukshs, es knapi varu saskraapeet lai veeleetos turpinaat eksisteet naakamo. seezhu savaa eertajaa diivaanaa dienu no dienas kaa vientuliibas karaliene, kameer visi miiljie cilveeki ir dazhaadaas pasaules malaas. kameer hanojaa seezh viens otram pie saana, visa gjimene un draugi ir kopaa un taa ir totaala droshiiba lai kas pasaulee notiktu.

uzjautrinaaja arii sociaalistiskaas veesmas kas veelarvien zelj. gan ljenjina milziigais piemineklis vienaa no parkiem, gan propagandiski plakaatinji un simboli kaa ziemassveetku rotaajumi, kas atstaati mazliet par ilgu. neuzjautrinaaja basic, base rietumnieciskaas veesmas kas saviesushaas pilseetaa, un shkjita paradoksaali kaa liidzpastaav milziigi, glanceeti veikali un fastfood glorificeeshana kopaa ar komunismu plus veel budisma noskanjaam. bet cilveeki visu pienjem very matter of factly. vienu dienu braucu uz halong bay, man traapiijaas vieteejs gids, kas taa arii matter of factly pastaastiija, ka pirms 20 gadiem bija taa, tagad ir shitaa, cilveeki ir nabadziigi, taapeec tiek pienjemts jebkas, kas sniegtu vairaak naudas. un cilveeki vjetnamaa ir nabadziigi, videejaa alga ir $300 meenesii, piemeeram, tam pasham gidam taada bija. iespaids, ka tuuristi ir viens no galvenajiem ienjeemumu avotiem. kad tu kliisti pa vinju vecpilseetas ielinjaam, ir taada sajuuta ka tu esi kaarteejais gardais kumosinjsh, tev garlaikoti meegjina nokost gabalinju, bet ja neizdodas tad tevi no hard feelings dismiso jo pa ielaam pluust naakamie daudzi gardi kumosinji lielu, baltu, westerny looking lame tuuristu veidolos.  

tajaa dienaa, kad braukaajos tuuree ar riteni, gids muus aizveda uz pilseetas nomali, gar sarkano upi, kur cilveeki ir izveidojushi milziigus banaankoku un papaijkoku laukus, veel vinji tur audzee arii raacenjus un kaapostus un rediisus. pashi vinji tur dziivo buudinjaas bez elektriibas, bez telefoniem, bez nekaa, ieaugushi palmaas un raacenju laukos. citi cilveeki, dziivo maajaas, kas uzbuuveetas no kartona un plastmasas plaaksneem uz lielaam plastmasas bundzhaam un peld upee, tas ir leeti, un ja upe appluust nav jaauztraucas. pilseetaa es neredzeeju nevienu pashu bezpajumtnieku, varbuut tie cilveeki, kas nevar atljauties dziivot pilseetaa, dziivo gar upi, es nezinu. vieteejie cilveeki ir iisi, tievi, kompakti, gliiti, vienkaarshi, nav nepieklaajiigi, pieticiigi, bet shkjiet ljoti gudri un crafty, attapiigi, bet mieriigi un pieticiigi apsleepti.  

mans miiljaakais vakars, bija kad pa celjam uz viesniicu uzduuros koncertam templii. pie templja staaveeja pusis un meitene tradicionaalos teerpos un meegjinaaja pieverst tuuristu uzmaniibu smaidiigi un mazliet izmisiigi. nopirku biljeti pa £ 10 un tiku ievesta mazaa bet cozy templii ar statujaam un ziediem un viiraku. pie mazaas make-shift bet graciozaas skatuviites bija dazhi kreesli, kopaa uz koncertu ieradaas 4 cilveeki. apkaart skatuvei bija salikti kaadi 13 neredzeeti muuzikas instrumenti ar stiigaam, veidoti no bambusa un tamliidziigi. uzstaajaas aptuveni 7 kraashnjaas tradicionaalaas deerbees teerpti cilveeki, meitenes, daamas un zeeni un viirieshi. bija gan dziedaashana, gan dzejas skaitiishana, gan speeleeshana, gan bungas, gan deja. uzstaashanaas bija savaada un paarpasauliiga un speeciiga un aizkustinosha un maiga un skaniiga, jo es taadas skanjas nekad nebiju dzirdeejusi.  

gaiss, lai kur ietu, smarzho peec viiraka un biezhi peec vaariitas vistas.

12/2/16 05:26 pm - [info]hashtreck - tests

te vēl kaut kas notiek?

12/2/16 11:03 am - [info]methodrone

"Jums ir vajadzīgs vīrietis, aiz kura muguras jūs justos kā aiz akmens sienas, tik diemžēl mūsdienās biežāk trāpās kartona šķērssienas."

12/2/16 11:19 am - [info]ulvs

Nāciet uz Židrūna konci šovakar Liepājā, "Ideju bodē" . Es gan neticu, ka šeit kāds ir no tās puses. 

12/2/16 10:25 am - [info]ulvs - good citizen

Kasieris pirmo reizi mūžā izdeva 20 centus vairāk (nevis mazāk).
Es pagriezos atpakaļ un pateicu, ka viņš ir kļūdījies. Un atdevu veikalam piederošo (jo, saprotams, viņa dzīvē šis kases iztrūkums var izraisīt lielākas problēmas, nekā man guvumu).
Tikai ārā sapratu, ka šai īpašībai arī katram ir sava cena. Ja es būtu bomžalkāns, es būtu savācis tos 20 centus uzreiz. Ja būtu es, tad es būtu savācis, ja tur būtu, nezinu, man gribas ticēt, ka vismaz vairāki eiro. Pieci.

12/2/16 08:15 am - [info]spisok_korablei - it was fun while it lasted

Šeit vairs nerakstīšu. Paldies, ka lasījāt, un visu gaišu.

12/2/16 02:10 am - [info]ulvs - PrettyLights

Iepatikās (reibuma stāvokļos uzrunājoši) muzačka. Kvalitatīvs popiņš. 1.. 2.

12/2/16 12:39 am - [info]neraate

ar pliku pakaļu uz mūrīša ir rakstura īpatnība jeb es šovakar pieņēmu lēmumu, kas kādu pusgadu vienādi vai otrādi sarežģīs manu dzīvi
hoķ krovj s nosom, bet vienu no tiem papīriem es nākamgad dabūšu

12/1/16 06:58 pm - [info]saldumi - art which doesn't exist or do exist somewhere else

Šodienas ethnographic readings diskusijā runājām par biogrāfu tendenci iekrist notikumu slazdā un aizmirst, ka "notikumu" patiesībā dzīvē ir ļoti maz (vismaz lielākajā daļā dzīvju), kā viena meitene spekulēja, kādi 10 %, un pārējais ir uneventful time, kas ir ne mazāk būtisks cilvēka personības izpratnes kontekstā.

Šis ir interesanti, jo es tieši pēdējās dienās domāju par to, ka varu iztēloties savu dzīvi kā diezgan labu materiālu filmai: tādai filmai, kur nekas īsti nenotiek, ir daudz visādu it kā nenozīmīgu ikdienas ainu tuvplānu, piemēram, kā es ilgi mazgāju rokas un skatos spogulī vai sēžu vilcienā, vai pusmiegā n reizes nospiežu "atlikt" modinātājam, tā varētu būt tāda veida filma, kura it kā ir ļoti vienmuļa un garlaicīga, bet tomēr nepamet sajūta, ka tajā tomēr notiek kaut kas ļoti būtisks - tikai ne paši varoņi, ne skatītājs īsti neapjauš, kas tas būtiskais ir un kā ar to nonākt kontaktā. Vēl interesaanti, ka es to iztēlojos, kā ļoti vizuālu darbu, kurā nozīme ir detaļām un sīkām niansēm, kuras es pati kā svešas filmas skatītājs, visticamāk, nespētu uztvert.

Es varu iztēloties, ka kādā citā multiversa realitātē es pati uzņemu šādu filmu. Jo man patiktu radīt tāda veida mākslas darbu, bet dzeja galīgi nav īstā forma, kurā kaut ko tādu realizēt.


Un, jā, es tāda veida filmā galīgi nekoncentrētos uz notikumiem, vide varētu mainīties it kā randomly, pat nedodod skatītājam pilnu ainu par to, kāpēc varone tagad ir tieši te, jo tas vienkārši nebūtu svarīgi. Svarīgi drīzāk būtu tas, kas nenotiek.

Un, jā, varētu jau kādreiz taisīt autoetnogrāfiju, bet vizuālās metodes nav manas, diemžēl.

(es jau kaut kad biju izdomājusi vēl vienu projektu, ko nespētu realizēt, proti, karti, kas attēlo, kur lietas "neatrodas".

12/1/16 05:16 pm - [info]deloveja_kundze

vakardienas akcija ar svecīšu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa bija viens no tiem ļoti skaistajiem un pārdomātajiem notikumiem, darbībām, akcijām, kas atgriež ticību mums kā kopienai.

dīvaini tā teikt par pieminēšanas pasākumu, bet palika ļoti gaiša sajūta iekšā. sajūta, kas ļoti nepieciešama pēc pēdējo laiku ārprātiem un pieaugušas neticības cilvēku spējai atcerēties, ka pasaulē ir arī kas cits, ne tikai paša pārspīlētās vajadzības.

12/1/16 03:39 pm - [info]dhonass

Jānotievē galvenokārt tāpēc, lai sēnes efektīvāk darbotos, lol.
Vēl man bija dzimšanas diena, es nodauzīju zilas ribas ceļu satiksmes negadījumā un sestdien braukšu pie leišiem klausīties The xx (jo brīdī, kad viņi bija Positivusā, es teltī dzēru, protams).

When love comes, honey, take it
Only one in a hundred make it

12/1/16 02:14 pm - [info]neraate

pirmo jubileju pavadījām krāšņi: no rīta pabaroju bērnu (kā izrādījās: nepareizo, jo tas, kurš bija jāņem līdzi, pirms ārā iešanas, protams, gribēja ēst un vienalga nebija izgulējies par spīti ilgajai gulēšanai), poliklīnikā bijām pierakstīti uz nepareizo procedūru, toties tikām par kvotām, jo tai, kuru vajadzēja vēl bija vietas.
ienācu pa durvīm, novilku zābakus un džinsas, nomazgāju rokas un ķēros pie barošanas maratona, tad bija vienai dušiņa, tad puikam, tad otrai. un, lai gan tā nekad nedaru, tā arī dzīvojos pa māju kreklā un zeķbiksēs (!). un, lai gan viņa tā parasti nedara, māte dzīvojās pa māju sporta (darba) biksēs un ļifonā (!). un, lai arī es nekad tā nedaru, pēc zvana ārdurvis atvēru ar bērnu pie krūts (burtiski) (!). a tur: viss tāds jauns, smuks un drusku samulsis Pašvaldības Policists (!!!). un, ziniet, tajā mirklī manī iestājās tāds! miers! jo es no tā, ka atbrauks PP /bububu/ baidījos kopš mums te sākās kaimiņu radiatoru ēra. a šeit viss civilizēti, laipni un mierīgi, novilka apavus, nomazgāja rokas, iztaujāja, uzrakstīja un es tikai parakstījos nu jau ar otru bērnu pie krūts. drusku žēl viņa izniekotā laika (un pašvaldības līdzekļu, ir tomēr viņiem arī nopietni pienākumi, nevis ar jaunām ģimenēm jākaro par normālu ģimenes sadzīvi). un sadzīve tiešām krāšņa: divas pusģērbtas bābas uz trīs maziem bērniem, lielākais skraida pamperā (redziet, viņš ir pliks, ja mēs viņu klapētu, to nevarētu noslēpt, es viņam teicu, sakot, ka rīkle skaļa un bērns vienkārši dažreiz kliedz), sīkie visu laiku pie krūts, lielā istaba aizdzīvota ar mantām, vannas istabā uz izlietnes netīras drēbes (ar ļifonu godpilnā vietā), cits ļifons godpilni karājas uz dvieļu trubas, netīras drēbes gan vienā no vannā ieliktajām bļodām gan čupā uz grīdas, fonā divas nesaklātas gultas
šis izskaidro to, kādēļ vakar nedauzīja radiatorus, kad lielais pakliedza par to, ka jāiet ārā no vannas un sīkās 40 minūtes no vietas uz maiņām raudāja (jo es pie krūts mainīju mierīgāko bērnu pret to, kurš tomēr aizkliedzies jau sarkans). ja PP būtu nācis vakar, es te visu būtu raudām piešņurkājusi, jo trešā diena pēc kārtas vienai bija ļoti grūta.
no rīta mašīnā kāpjot man likās, ka dienas hailaits ir stereotipiskā jaunās māmiņas taisīšanās ārā no mājas pēdējai ar kafiju termokrūzē un neķemmētiem matiem (labi, ka mašīnā ir spoguļi.lol)

12/1/16 02:31 pm - [info]chimera

vienu reizi man mikriņā piepisās ar iepazīšanos tips parastais (viegli iereibis, botās un pārliecināts par savu šarmu; ļauni parasti viņi nav, traucējoši gan). tak pats beigās nebija priecīgs un atsēdās krietni nostāk, jo izrādījās, ka a) esmu ļoti runīgā un sociālā noskaņojumā, b) man ir ārkārtīgi skaļa balss, c) es neaizvērdamās stāstīju, kā es šodien biju rīgas mošejā un ko es tur labu redzēju.

atcerējos šo atgadījumu, jo pēdējos pāris mēnešus esmu tādā stāvoklī nepārtraukti.

12/1/16 01:43 pm - [info]krii

Viss ir tieši tik žēlīgi kā bērniņu koris aukstā un nemājīgā skolas aktu zālē:
https://www.youtube.com/watch?v=NRX7792Ydoc

12/1/16 10:38 am - [info]mufs

melīgais melnais asfalts
slapjie smalkvilnas svārciņi

šonakt sapnī gribējām pārcelties uz amuriku, ziemas sezonā, bet manās rokās bija nonākusi pasaules karte no nākotes, skatoties uz Eirāziju, bija tikai Krievija un tur,kur Eiropa,tur bija tuksnesis (jeb nogrimis jūrā, nevarēja no tās kartes saprast da galam)
Tags: ,

12/1/16 02:02 am - [info]art_sua

darba vakars-nakts sākās, laužoties cauri salavecīšu drūzmai, kuri pulcējās tv3 atlasei. bija arī sievietes (:
piezadzies decembris un es ceru, ka arī šonakt ''Krievijas hīti'' radio būs klausāmas pasakas latviešu valodā, 
kas pagājušo nakti gan satrauca, gan sasmīdināja mani un kolēģus, jo nebijām īsti droši, ka tam tā ir jābūt.
šomēness arī līguma pagarinājums beidzas un laikam jau pietrūks mazliet šīs vietas. 
bērnībā aizmirstā ziņkārība par televīzijas aizkulisēm nu būs apmierināta un paliks vien profesionāls kretīnisms ar jaukām atmiņām.

12/1/16 07:10 am - [info]methodrone

man patiik vienkaarshi tupeet lidostaas un chakareet bobi, vislabaak ja tas ir jebkaadaa twilight time ap 4iem, 5iem. it almost feels like i can finally be thoroughly myself - aimless, nowhere to go, nothing to do, no one to go see about, no one particularly sees me, all by myself, no one cares, i don't care, eating snacks, reading some, killing time, just staring at thangs, dozing off, coffee, nothing to look forward to, limbo shmimbo

11/30/16 11:13 pm - [info]spisok_korablei

Jokoju. Protams, jokoju. Vai tad mani vispār iespējams uztvert citādi.

Nezinu, bet man šķiet, ka to, ka kādu mīli, vajag teikt pēc iespējas biežāk. Visa šī trauslā, it kā mugursomā līdzi nēsātā viegli sabirztošā kaltēto jūraszirdziņu dzīve. Visi šie paziņojumi pie augstajām sienām, kas pland caurvējā kā aizkari uz citurieni. Pazudis bez vēsts. Izsludināts meklēšanā par vairākkārtējām izvarošanām. Un tamlīdzīgi. Visas šīs neskaitāmās kanalizācijas lūkas. Kas aiz tām un kurp tās visas ved. Zinu vienu. Kaut kur, kur auksti un tumši. Kur ir nekā. Vispār jau dzīvē ir maz gaišā un sildošā, man šķiet.

Visu laiku salst. Aukstas rokas. Visas jakas gribas ar kabatām. Pat guļu zeķēs. Nē, par sevi bail nav jau labu laiku. Kopš sapratu, ka cinismu vairs neiemācīšos un par nejūtīgu kuci, kam par visu hihi-haha, jau vairs nekļūšu. Nezinu, kāpēc tāda atklāsme. Tagad gan daudzi taa dzīvo. Tālu nav jāmeklē. Bet no otras puses - tā taču ir viņu izvēle.

Vakar atrakstīja A. Es daudz ko vairs viņā nesaprotu, bet tas ir cits stāsts citam vakaram. Vienkārši uzrakstīju to, kas tobrīd bija pa rokai. Ka man tā patīk mani mati tagad. Godīgi, es tiešām nevaru sevi iedomāties ar zēngalviņu. Vai pavisam bez matiem. Man patīk mana pusgaro matu sajūta.

Kas vēl? Bieži sev jautāju, kur Tu esi tagad. Kur Tu varētu būt šajā brīdī. Tāds kā iztēles treniņš. Reizēm kaut kas ienāk prātā, bet citreiz atduros pati pret savu klusumu. Un tad apsaucu sevi. Kuš. Lūk, tepat vien jau esi. Sirdī. Man uz tās rokas, kuru reiz biji saņēmis savā, tagad ir tetovējums. Plaukstas locītavas iekšpusē. Maza sirsniņa. Neviens to nekad nepamana, nejautā, kas aiz tās slēpjas. Vai nav savādi? Pat dienās, kad valkāju apģērbu ar pusgarām piedurknēm. Nezinu, varbūt notur par dzimumzīmi. Bet tā jau arī ir patiešām ļoti niecīga sirsniņa, ko viegli noturēt par kaut ko citu.

11/30/16 08:10 pm - [info]mufs

māte ar vīru spēlē šahu
es spēlēju mēnesnīcas sonāti
fonā krāc suns un skan dažādi vārdi par zirgu
tagad rauj pirkstus krampī, mazrociņiem jāspēlē klimpiņpolka
Tags:

11/30/16 07:20 pm - [info]krii

Kāpēc pasaule ir tik auksta?
Powered by Sviesta Ciba