nothing but the sky

sapņotāji

7/30/16 10:13 am - [info]chimera

lielākais pizģec, ko manas acis ir skatījušas šovasar, ir festivāla kubana biļešu sistēma (man patīk tas abonements, kas paredz arī pašam savu privāto pļažu, kā arī tas, ka ieeja telšu pilsētiņā maksā atsevišķu biļeti):

https://shop.piletilevi.ee/public/?concert=190295&design=bilesuserviss&lang=lat¢er=126#view=ticketsselect

(te ķecerīgi jāsaka, ka programma man interesē gandrīz vai vairāk no visiem lv festivāliem, jo garbage un m. grib redzēt nofx, turklāt publika noteikti nepārklāsies ne ar vienu citu festivālu; kas par antropoloģiju!)

7/29/16 11:36 pm - [info]saldumi

(..) This was not good enough for Jem. “No sir, they oughta do away with juries. He wasn’t guilty in the first place and they said he was.”
“If you had been on that jury, son, and eleven other boys like you, Tom would be a free man,” said Atticus. “So far nothing in your life has interfered with your reasoning process. Those are twelve reasonable men in everyday life, Tom’s jury, but you saw something come between them and reason. You saw the same thing that night in front of the jail. When that crew went away, they didn’t go as reasonable men, they went because we were there. There’s something in our world that makes men lose their heads—they couldn’t be fair if they tried. In our courts, when it’s a white man’s word against a black man’s, the white man always wins. They’re ugly, but those are the facts of life.”
“Doesn’t make it right,” said Jem stolidly. He beat his fist softly on his knee. “You just can’t convict a man on evidence like that—you can’t.”
“You couldn’t, but they could and did. The older you grow the more of it you’ll see. The one place where a man ought to get a square deal is in a courtroom, be he any color of the rainbow, but people have a way of carrying their resentments right into a jury box. As you grow older, you’ll see white men cheat black men every day of your life, but let me tell you something and don’t you forget it— whenever a white man does that to a black man, no matter who he is, how rich he is, or how fine a family he comes from, that white man is trash.”
Atticus was speaking so quietly his last word crashed on our ears. I looked up, and his face was vehement. “There’s nothing more sickening to me than a lowgrade white man who’ll take advantage of a Negro’s ignorance. Don’t fool yourselves—it’s all adding up and one of these days we’re going to pay the bill for it.

Harper Lee "To Kill a Mockingbird")
Tags:

7/29/16 08:20 pm - [info]krii

Mīļā pasaulīt, cik es būtu skaista, ja katru rītu varētu ne vien uzkrāsoties, bet arī nofotošopēties!

7/29/16 04:03 pm - [info]methodrone - partypartypartypartyafterparty

pirms paaris dienaam man atkal bija uznaacis ekstremaals pms besis. shkjiet ka ar katru gadu pms besis kljuust aizvien skaudraaka realitaate. es senaak domaaju, ka tas ir glupu un garlaikotu damachku attaisnojums un urbaans miits, bet tad kaut kur ap 25 gadiem, es sapratu, ka maniem garstaavoklju zemajiem punktiem ir ljoti regulaara frekvence, kas sasaucas ar periodu. pms besis ir tad, kad nedeelju pirms menkaam saac justies aizdomiigi pret visu that you thought you had dealt with, viss kas ir benevolent kljuust malevolent. saakumaa vienkaarshi kaut kaadas lietas kaitina, un shkjiet uzrodas kaa shkjeershlji lai konfronteetu tavus sapuvushoss demonus, kas jau simts gadus no pusaudzhu vecuma tev tup dveeselee. tad pilniigi bez briidinaajuma iestaajas totaala pms bomba, tu vienkaarshi kljuusti par tumshu, zveereejoshu raganu, kura nicina sevi un visus citus, tad es parasti apseezhos pustumsaa ar dienasgraamatu gultaa, klausos drausmiigas dzhona mausa dziesmas, un rakstu taadas lietas kaa, ka mana sakropljotaa dveesele pusnaavee asinjaini raustaas suudainaa bezceriibas bedree kameer tu stulbais dievs, kuru starpcitu es ieniistu, vulgaari par to smejies, un tamliidziigi. tad es nolieku dienasgraamatu malaa, veelaizvien pustumsaa apguljos ar seju pret logu un tikmeer klausos kaut kaadu drausmiigu dzhonu mausu liidz aizmiegu, skatoties bezmeerkjiigi, jo man acis ir pilnas ar vaajpratu un izmisumu, tikai es neaizmiegu, tikai pusmiegaa grozos uz vieniem tad uz otriem saaniem, tad es aizmiegu, un tad es vienmeer, katru pms redzu kaut kaadu drausmiigu murgu, kuraa vienmeer ir kaut kas paranormaals un biedeejoshs. shoreiz es redzeeju, ka seezhu vannasistabaa un shkjirstu savu pierakstiito dienasgraamatu, kur bija visindiigaakaas lietas, ko manas muljkjiigaas smadzenes vareeja savirkneet, un uz taam skatoties, lapaa atveeraas kat kaads tumshs portaals, es virs taa tureeju roku, un jutu shausmiigu pretestiibu, es sapratu, ka man tas portaals ir jaaizver, citaadaak es pazudiishu nebuutiibaa uz visiem laikiem. tad es speeji pamostos un istaba apkaart ir draudiiga, biistama, mazliet ljauties sapnja sajuutai, un es tuuliit ieraudziishu deemonu naakam aaraa no stuura, durviim, loga, naakam peec manis, jo es tachu piekritu saatanam. tad es neminstinoties izlecu no gultas, izpleeshu ljaunaas lapas no dienasgraamatas un sapleeshu un apleju ar uudeni, saburzu, iemetu miskastee, luudzu dievam piedoshanu, un piesaucu enjgjeljus, lai sargaa mani no elementaaljiem

naakamajaa riitaa es juutos normaali, tikai tizli, apaatiski un hormonu piechakareeta. bet man viss viens, jo vismaz es vairaak neesmu ragana, un eksorcisms ir beidzies.

naakamaas dienas vakaraa es nejaushi aizeju uz gogol bordello koncertu. eugene hutz bez krekla, nosviidis, izspuurushiem matiem, skaistu degunu, sviitrainaas, sapliisushaas biksees, baalu aadu, trakaam aciim, sarkanviina pudeli rokaa skraida pa skatuvi, shljakstaas ar viinu, immigrant imigrant imigrant punk, cilveeki eiforiski krataas un leekaa un plaudee un sauc, es arii, tagad vinjsh leekaa uz vienas kaajas ap otru virpinot gjitaaru, they always were afraid that i was schizophrenic, tagad vinjsh aplej sevi ar viinu, accelerating protons, un smejaas un smaida, still holding up in all my ways, un es izlemju, ka visu atkilkusho dziivi pastaaveeshu kaa gypsy punk, ja ne aareeji tad noteikti dveeselee.

peec koncerta naktii atnaaku maajaas, pa celjam ofijaa nopeerku roltonu un mineraaluudeni, so pohuj

7/29/16 04:14 pm - [info]neraate

mazgāja man friziere matus un es domāju par nabaga geišām, kam skaistums tiešām prasa upurus, ja reiz jāguļ uz koka 'spilventiņa' kas balsta kaklu lai frizūra nesagulētos

cik labi, ka es neesmu geiša

7/29/16 03:57 pm - [info]kuces_kundze - mācīties paklusēt

Uz mana galda stāv tipogrāfijas uzdāvināts self-help grāmatas CEĻŠ UZ LAIMI ekzemplārs. Pienāk kolēģe - Oo, tu šito lasi?!
Es saku - tas mums stāv uz galda, jo katru dienu sākam, kā Bībelē atverot random lapu, palasot un parēcot. Tiešām šausmīgi stulba un smieklīga, vai ne?
Viņai gan patīkot, ik pa brīdim pārlasa.

nu ko nu vairs. vārds ir kā zvirbulis, vairs jau nenoķersi.

7/29/16 12:14 pm - [info]deloveja_kundze

Arnyyy man zvanīja no rīta un dziedāja dziesmiņu klausulē, lai mani pamodinātu. ļ. mīļi.

un vēl ir tā, ka es nu jau apraudos ne tikai pie "Zaķīšu pirtiņas", bet arī pie "Kabatas".

un šovakar rojal! jūs kāds arī uz rojal?

7/29/16 08:58 am - [info]krii

Tad šodien tas pasaules gals, ja?

7/29/16 01:10 am - [info]etalonfunkcija

"Drīz būs labāk," - to saku sev es vai vīns man?


Pirmo reizi pa šiem gadiem iegāju piemājas vīnotavā. Ar vasarīgi vieglo "Muller-Thurgau" tur pielej 1,5 litru plastmasas pudeli pa 2 eiro, kā izrādās.

7/28/16 10:06 pm - [info]neraate

uz ielas satiku Ati Slakteri, mēs bijām diezgan draugi, es priecīga izstāstīju, ka bijām frizētavā, ka tur forša friziere, viņš kautrīgi atzinās, ka grib tādu frizūru kā Back Street Boys Nikam (atcerieties to briesmīgo griezumu?!) un tad es viņu tur gādīgi aizvedu, iesēdināju krēslā un to pačukstēja frizierei

un šis bija daudz labāks sapnis par to, kurā [info]karmena bija jātulko Briselē (?) notiekošajam Eiropas (?) futbola čempim, bet mēs nokavējām drošības pārbaudi, tādēļ viņa tulkoja mājās no teļļuka austiņās un to pārraidīja caur wifi (?). tad mēs saģērbāmies briesmīgi piedauzīgi (ar uzsvaru uz briesmīgi) un gājām uz klubu padejot, bet ielās bija ļoti daudz cilvēku, pūlī bija daudz manu bijušo kolēģu un tad mani sagrāba kaut kādi čigānu bandīši. tasir tie būtu čigānu bandīši, ja nebūtu divmetrīgi skapji. kuriem briesmīgi vajadzēja Karmenu, jo viņa viņiem naudu parādā. vai pakalpojumus kā viņš tā divdomīgi noteica.

pamodos es no šausmām nosvīdusi un atvieglota, ka bērniņš grib celties lai arī pulkstens pieci. jo ja tā var gulēt tad paldies, atturēšos lol

Tags:

7/28/16 09:06 pm - [info]neraate

un vakar vīrieši bija pie friziera un tas biaj interesanti, lai arī rezultāts pārsteidzoši labs

7/28/16 09:02 pm - [info]neraate

vīkendā bijām ciemos, gulējām teltī un izklaidējāmies. es tiešām nedomāju, ka atpūtīšos. tur bija daudz bērnu, juniors ļoti labprāt pavadīja laiku ar citiem bērniem un spēlējās un viņa komunikācijas mēģinājumi tika uzņemti ar sajūsmu, viņš kārtīgi izciemojās. man visnogurdinošākais bija mājupceļš, kad pirms brauciena briesmīgi satūka kājas un tad, kad nāca miegs, bērniņam bija slikti un pēc tam - garlaicīgi

un rīt es iešu pie friziera atjaunot griezumu un vispār viss būs forši

7/28/16 08:40 pm - [info]sirena

Ja es nebūtu tik slinka un slikta būti daudz labāk.

7/28/16 06:08 pm - [info]saldumi

Ārā līst, man jāiet ārā no mājām, lai paspētu uz diskusiju vakaru, un es saprotu, ka šonakt arī jāiet pārgājienā - man šķita, ka tas ir rītnakt.

7/28/16 01:33 pm - [info]andris_k posting in [info]norakstiits

nu, visa šitā jobanā mīla, ko tu sev galvā tur izdomājis (..) nu, karoče vajag atpisties pie pirmā signāla jau, kad tevi tā īsti negrib, (..) ar visu savu jobanno fantāziju (c) [info]fjokla

7/27/16 10:05 pm - [info]saldumi

Freud, in tracing development through the exposure of crisis, compares the psyche under stress to a crystal that is thrown to the floor and breaks "not into haphazard pieces [but] comes apart along its lines of cleavage into fragments whose boundaries, though they were invisible, were predetermined by the crystal's structure" (1933, p. 59).

(Carol Gilligan "In a Different Voice: Psychological Theory and Women's Development")
Tags:

7/27/16 09:58 pm - [info]saldumi

The only way I know is to try to be as awake as possible, to try to know the range of what you feel, to try to consider all that's involved, to be as aware as you can be of what's going on, as conscious as you can of where you're walking. (Are there principles that guide you?) The principle would have something to do with responsibility, responsibility and caring about yourself and others. But it's not that on the one hand you choose to be responsible and on the other hand you choose to be irresponsible. Both ways you can be responsible. That's why there's not just a principle that once you take hold of you settle. The principle put into practice here is still going to leave you with conflict.

(Carol Gilligan "In a Different Voice: Psychological Theory and Women's Development")
Tags:

7/27/16 07:52 pm - [info]deloveja_kundze

šodiena bija tik šokējoša, ka no pārdzīvojumiem paņēmu avansu un beidzot nopirku biļetes uz Ņujorku novembrī. starp citu, būšu tieši uz vēlēšanu laiku, ko plānoju pavadīt vai nu Vašingtonā pie Arjas, vai no Jeilā pie Marijas.

starptautisku skolu pluss: draugi, kas pēc tam dzīvo trakās vietās.

7/27/16 03:48 pm - [info]krii

Man patīk kalsni un muskuļoti ķermeņi, reizēm ar skaudību (kurai dīvainā kārtā pat nepiejaucas seksuāla iekāre) vēroju uz ielas vai parkos skrienošos vīriešus, viņu stiegrainos apakšstilbus, viegli iezīmētos bicepsus, to dizainisko vienkāršību, kas ļauj attīstīt daudz lielāku ātrumu nekā es jebkad varēšu, pacelt lielākus smagumus nekā es jebkad varēšu. Protams, auglīgāk būtu nevis apcerēt, bet pašai paņemt hanteles, vai uzvilkt krosenes un sajust kaut mazu daļiņu tās brīnišķās sajūtas, kad muskuļu šķiedras nospriegojas, kad plaušās ieplūst skābekļa papilddeva, galu galā - kad tu piepeši apjaut, ka vari izdarīt daudz vairāk nekā pirms pusgada, vai mazliet vairāk nekā pirms mēneša. Pasaulē ir maz kā pievilcīgāka par spēku, ātrumu un veiklību, un es ar nelielu nīgrumu domāju par sava ķermeņa ierobežotību šajā ziņā (jā, protams, esmu pārāk maz darījusi arī esošo iespēju izkopšanai, mea culpa, mea culpa).
Un īsti pat nesaprotu, kādus "trauksmainus, iracionālus spēkus manī" uzrunā šī intīmās higiēnas piederumu reklāma, taču skatos to atkal un atkal, lai gūtu mazliet sirdsmiera un  iedvesmas.

7/27/16 02:43 pm - [info]krii

Ričmonda lielākā kaislība ir un paliek mocīši - gan stāvoši(tie ir jāapčurā), gan braucoši (tie ir jānoķer). Vispār jebkurš objekts, kas ātri pārvietojas, ir jānoķer, jo objekts, kurš slepus vai atklāti nevēlētos tikt noķerts, nevienu neprovocētu ar ātru pārvietošanos. Savukārt objekti, kuri ātri pārvietojas, skaļi dūkdami (t.i., kamenes un mocīši, jo īpaši pēdējie - viņi ir lielāki un dūc skaļāk) pavisam nepārprotami deklarē savas alkas tikt noķertiem.
Īsti nav zināms, ko Ričmonds darītu ar noķertiem mocīšiem. Droši vien pārvilktu mājās, saliktu rindā pie kumodes un katru rītu svinīgi paceltu kāju pie katra no tiem.
(Iespējams, iepriekšējā inkarnācijā viņš bijis mazs, lecīgs baikeris.)
Powered by Sviesta Ciba