hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-07-05 14:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Ne pirmoreiz nonāku pie secinājuma, ka mana dzīve daudz veiksmīgāk notiek pati no sevis, bez manas līdzdalības. Dzīve ir skaista. Viņa pati kaut ko iedomājas, kaut ko dara. Kā tāds bērns rotaļu laukumā. Es dzeru ūdeni un, izgāzusies krēslā, vēroju, kā viņa dzīvojas. No manis nekas vairāk pagaidām prasīts netiek.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]augsne
2006-07-08 20:32 (saite)
vienmērīga, jo regulāri saraustīta

(Tu kaut kā to visu tā proti uzrakstīt, ka brīžiem patiešām sāk šķist, ka jā - ir labi un skaisti un visādi citādi patīkami novērot dzīvi - tādu kā atsevišķu tēlu, bet mani neatstāj sajūta, ka visa-pieņemšana-kā-ir un samierināšanās (?-nezinu, vai īstais vārds) ar to, ka dzīve tiešām "dzīvo atsevišķu dzīvi", ir tikai butaforija. Katrā ziņā, ja Tev tas tā ir pa īstam un ļoti, ļoti tā, kā Tu raksti, tad es, goda vārds, Tevi apbrīnoju:) Man jau gan ir tāds labs attaisnojums visam, ko jūtu, domāju, nesaprotu vai pārprotu - paaugšos, sapratīšu;) )

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2006-07-09 16:51 (saite)
Tāds attaisnojums ir visiem, vienmēr ir, kur pieaugt :) Protams, savā ziņā butafrorija, bet kā vispār atšķirt butaforiju no pretējā ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hestia
2006-07-09 16:53 (saite)
Un varbūt tā ir vēlamā stadija, ko brīžiem izdodas iemiesot- dzīves uztveršana kā atsevišķa, patstāvīga organisma funkcionēšanu. Vienmēr tā nevar būt, nav un nevar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?