Ne pirmoreiz nonāku pie secinājuma, ka mana dzīve daudz veiksmīgāk notiek pati no sevis, bez manas līdzdalības. Dzīve ir skaista. Viņa pati kaut ko iedomājas, kaut ko dara. Kā tāds bērns rotaļu laukumā. Es dzeru ūdeni un, izgāzusies krēslā, vēroju, kā viņa dzīvojas. No manis nekas vairāk pagaidām prasīts netiek.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />