vienmērīga, jo regulāri saraustīta

(Tu kaut kā to visu tā proti uzrakstīt, ka brīžiem patiešām sāk šķist, ka jā - ir labi un skaisti un visādi citādi patīkami novērot dzīvi - tādu kā atsevišķu tēlu, bet mani neatstāj sajūta, ka visa-pieņemšana-kā-ir un samierināšanās (?-nezinu, vai īstais vārds) ar to, ka dzīve tiešām "dzīvo atsevišķu dzīvi", ir tikai butaforija. Katrā ziņā, ja Tev tas tā ir pa īstam un ļoti, ļoti tā, kā Tu raksti, tad es, goda vārds, Tevi apbrīnoju:) Man jau gan ir tāds labs attaisnojums visam, ko jūtu, domāju, nesaprotu vai pārprotu - paaugšos, sapratīšu;) )