kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 20th, 2012|10:14 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
es apbrīnoju tos cilvēkus, kas kaut kādā brīdī bērnībā ir skaidri sapratuši, ka, lūk, grib nodarboties tieši ar šo (kādu) vienu lietu. Vismaz tā stāsta populārzinātniskos raidījumos un es ceru, ka tā nav tikai žanra specifikas noteikta naratīva būvešanas forma. Nu, visi tie, kaimiņš ierādīja, kā spēlēt šahu un kopš tā laika viņš visu savu brīvo laiku pavadīja, domās nogrimis un spēlējot (runa par n'kārtējo starptautisko lielmeistaru šahā), vai arī, mamma slepšus ar vienu biļeti ieveda savus 5 bērnus operā, kur viņi skatījās "Riekstkodi" un mazais X uzreiz saprata, ka, lūk, viņš grib dejot baletu un neko citu.
Fantastiski. Es zinu, ka bērnībā gribēju būt jebkas, ko redzeju televizorā, nu, tur daiļslidotāja, sarīkojuma deju čempione, operdziedātāja u.tml. Gribēšana tika realizēta kkādā vienas vai pāris dienu ilgos pašmācības "treniņos", līdz apziņā par nākamo iekāres objektu kļuva kāda cita aktivitāte un iepriekšējā nosēdās kkur apziņas tālākajā stūrī, paliekot kā 'gribama', bet nepraktizēta.
Tāpat arī tagad, es zinu, ar ko gribu nodarboties, bet, kā var izvēlēties, vai turēt galeriju, vai šiverēties pa kādu sociāli atbildīgu nvo, koverēt visas karstākās aktualitātes kādam medijam vai braukāt pa pasauli kūrējot, vai tusēties pa vienu muzeju visu mūžu, vai arī kā akadēmiķim sēdēt arhīvā. papildus vēl prātā virmu viss tas, ka vajadzētu apgūt friziera amatu, masāžu, juveliera amatu, nolikt braukšanas tiesības, atsvaidzināt tās daudzās svešvalodas, ko pusratā esmu apguvusi pa šiem gadiem, arī dziedāt korī u.t.t., u.t.jp. Tas viss taču ir interesanti un noderīgi!!! Beigās sanāk gluži kā tajā anekdotē par pērtiķi, kurš Lielajā Zvēru šķirošanā palika viens pats uz vietas, jo, redz, gan smuks, gan gudrs, viņam ko, uz pusēm plēsties?!
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]virginia_rabbit
Date:February 20th, 2012 - 10:45 am
(Link)
"a man accomplished in some art is a technician, not a samuarai" - Hagakure. :D
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 20th, 2012 - 10:59 am
(Link)
Photobucket
[User Picture]
From:[info]vilibaldis
Date:February 20th, 2012 - 10:51 am
(Link)
va ne, tā es arī līdz šai baltai diena nezinu ko gribu :D
nē nu labi, kaut kādā brīdī pat ļoti zināju, tad pamēģināju un sapratu ka no iekšas ir stipri citādāk nekā no iepakojuma puses...
bet vispār pasaule ir tik pārpilna interesantu lietu, ka viegli samaldīties
bet var jau būt, ka tais lielmeistaru gadījumos kaut kas ar "karmu", tā teikt nolikts viņam tur bez biļetes tramvajā braukt un īpašo faņķiku pacelt
From:[info]kolibrs
Date:February 20th, 2012 - 10:53 am
(Link)
Esmu no tiem, par kuriem to stāsta. Diemžēl vai par laimi tas ir ieprogrammēts no dzimšanas. Ir bijuši mēģinājumi staipīties uz vienu vai otru pusi, bet nekā. Virziens, ceļš, mērķis - tas viss bija skaidrs no 5, 6 gadiem.
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 20th, 2012 - 11:01 am
(Link)
ja nav noslēpums, kas ir tas ceļš?
From:[info]kolibrs
Date:February 20th, 2012 - 09:24 pm
(Link)
Visnotaļ radošs ceļš. Mūzas un greizsirdīgas dievietes mani pavada.
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:February 20th, 2012 - 11:08 am
(Link)
Ha, domā ir labāk, ja ir tā, ka bija no 5 gadiem viss ļoti skaidrs, bet pie 30+ tas vairs nav īsti aktuāli?
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 20th, 2012 - 11:13 am
(Link)
Tev tā ir? :D
man šķiet, ka neaktuāli paliek vai nu agrāk (pusaudži) vai arī turpina saglabāties arī pēc 30+ :)
[User Picture]
From:[info]pepija
Date:February 20th, 2012 - 11:25 am
(Link)
un ko, ja pie 40- ir pilnīgi skaidrs, ka konkrētā joma manī sevi ir izsmēlusi?
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 20th, 2012 - 11:29 am
(Link)
iet priekšlaicīgā pensijā un pieversties hobijiem.
[User Picture]
From:[info]pepija
Date:February 20th, 2012 - 12:01 pm
(Link)
ļoti labprāt, bet ēst gribās un bērns vēl kādu laiku jāfinansē :)
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:February 20th, 2012 - 11:55 am
(Link)
Nu, skatoties ko nozīmē "saglabāties". Profesionāli jāseko līdzi jomai, bet advancēties tālāk vairs nav īpaši interesanti, jo redzi visu spēles laukumu.

Jāapgūst kaut kas pilnīgi cits, kur atkal būs kur apmierināt ziņkāri.
[User Picture]
From:[info]black_data
Date:February 20th, 2012 - 11:30 am
(Link)
Nezinu ko stāsta populārzinātniski raidījumi, bet bija viens padomju akadēmiķis, kas astoņdesmito vidū vai pie beigām stāstīja par pilnīgi pretēju parādību. Viņa gan ir retāka, un cilvēks koncentrējās uz īpaši izteiksmīgiem piemēriem, ko jau var diagnosticēt jau bērnībā. Gads, divi - tas ir maksimums, pēc kura cilvēks gatavs sev nospraust citus everestus.
[User Picture]
From:[info]rasbainieks
Date:February 20th, 2012 - 01:32 pm
(Link)
vēl ir tas moments, ka arī pieaugušam cilvēkam jābūt savai vienai bļembai, parasti profesijas vārdā nosauktai. lūk, šis ir bibliotekārs, šis ir arhitekts, bet šis - sētnieks. man kā eksemplāram, kuram nekad nav bijis tā, ka nodarbošanās ir tikai viena, turklāt nevar arī pa izglītības līniju izlīdzēties, jo specialitātes nosaukums ļoti garš un ne pārāk saistīts ar praktisko dzīvi, ar šo momentu vienmēr tādas interesantas attiecības bijušas.