vēl ir tas moments, ka arī pieaugušam cilvēkam jābūt savai vienai bļembai, parasti profesijas vārdā nosauktai. lūk, šis ir bibliotekārs, šis ir arhitekts, bet šis - sētnieks. man kā eksemplāram, kuram nekad nav bijis tā, ka nodarbošanās ir tikai viena, turklāt nevar arī pa izglītības līniju izlīdzēties, jo specialitātes nosaukums ļoti garš un ne pārāk saistīts ar praktisko dzīvi, ar šo momentu vienmēr tādas interesantas attiecības bijušas.