Ir arī mazas, ar Latviju salīdzināmas valstis, kurās uzņēmēju ir vairāk un tie ir sekmīgāki, tā kā šāda politiskā atbalsta trūkums tas diez vai būs galvenais mūsu ekonomikas vājuma iemesls.

(Reply to this) (Thread)

iemesls varbūt arī nē, bet perspektīve darīt kko "big" gan visai miglaina un ne tikai pašu talantu vai gribasspēku dēļ..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā to ņem. Kurai valstij Somija uzspieda nokiju pirkšanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. cik nu no somu ļaudīm ļauts noprast, tad ekonomika tur, viņprāt, nedaudz pārāk daudz uz Nokia balstās, kas "neesot veselīgi".
2. Patreiz nokia vairs nav success story, ko minēt, jo pārdošanas u.c. rādītāji krīt.
3. Kādas lobēšanas etc. ir notikušas/notiek telekomunikāciju jomā, man nav ne jausmas.
4. Somijai ir ļooooooti atšķirīga un progesīva izglītības sistēma kā pamata tā augstākajā līmenī jau no 80' beigām, līdz ar ko galvas tur strādā biku citādāk, nekā te jelkad strādās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Beidz, lūdzu. Tu šobrīd mēģini izlocīties ar apgalvojumiem, kuriem nav nekāda sakara ar uzdoto jautājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nr. 3. Man nav zināmi lobēšanas gadījumi Nokia nedz telekomunikāciju jomā vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1 no 4, un ar atzinumu, ka Tu to nezini. Tātad, balstoties uz Somijas un Nokijas piemēru, vai apgalvojums "pavisam īpatnējā gaismā rādās visi tie komentāri, ka Latvijā cilvēki jau varētu attīstīt savus biznesus, ja nebūtu tik lieli mīzēji vai būtu uzņēmīgāki, strādīgāki etc." joprojām ir spēkā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apgalvojums, ka Latvijā cilvēki neuzsāk biznesu tikai tāpēc ka ir mīzēji, ir dīvains neatkarīgi no Grieķijas problēmām. Uzņēmējdarbības vide ir ļoti atkarīga no valsts ekonomiskās politikas – no sociālajām garantijām, no finansējuma pieejamības, no valsts atbalsta utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir nācies dzirdēt gana daudz off-stage komentāru, ka ļaudis var nodarboties ar biznisu jebkādos apstākļos, ja tiešām grib, un tas, ka LV ļaudis vairak gaužas, nevis rīkojas, ir viņu problēma. Man tas šķiet idiotisks apgalvojums, bet, nu, ir dzirdēts..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nodarboties jau var, tikai bez pietiekamas industriālās/sociālās/tehniskās bāzes tas nenovedīs pie vispārējas labklājības. Visuzņēmīgākie cilvēki ir Indijā. Pietiek izkāpt no lidmašīnas un tevi burtiski ielenks ielu tirgotāji, kas centīsies tev kaut ko pārdot. Pat mazi ielu puikas piedāvāsies kļūt par vietējā tempļa gidiem, lai uz vietas nopelnītu 10 rūpijas (apmēram 12 santīmi). Bet tas ir tikai izdzīvošanas līmenis un kādam individuāli tur dzīvē izsisties ir ārkārtīgi grūti, jo:

1) infrastruktūras trūkums
2) caurmēra izglītības līmenis ārkārtīgi zems
3) ārkārtīgi korupcija
4) vājas sociālās institūcijas (tiesas utt.)
5) niecīgais valsts budžets (Indijā lielākā daļa cilvēku vispār nemaksā nodokļus)

Protams, Indija attīstās un šobrīd tur ir ļoti liela izaugsme. Tomēr tā atpaliek no Ķīnas tempiem un tā joprojām ir ārkārtīgi nabadzīga valsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vnk nespēju iedomāties, kādai būtu Latvijā jābūt infrastruktūrai/sociālai/tehniskai bāzei, lai latviešu cilvēks gribētu nodarboties ar savu biznesu, nevis droši tupēt valsts vai pašvaldības amatā :)
Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā! :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpat kā indieši, latvieši ir uzņēmīgāki nekā caurmēra rietumeiropietis. Tikai iespēju sasniegt labākus rezultātus ir krietni mazāk.

Ar uzņēmību vien, bez atbalsta, izglītības, infrastruktūras, kārtīgas biznesa vides nekur tālu netiksi. Es pirms vairākiem gadiem atvēru savu SIA. Rezultāts biju 0. Tas mani nesarūgtināja. Bet fakts, ka visus manus rakstītos mārketinga materiālus, kurus es izvietoju sava uzņēmuma tīmekļa vietnē, bez atsaucēm pārkopēja konkurējošie uzņēmumi, sāpināja, jo es tur nekā nevarēju padarīt. Manus aizrādījumus viņi ignorēja, arī vērsties tiesā par tik nelielām summām nebija reāli. Nebija man arī nekādas pieredzes vai atbalsta.

Tagad esmu daungreidojies kā pašnodarbinātais. Pat Cibā ir diezgan daudz pašnodarbināto, bet es strādāju pamatā tikai ar ārzemju klientiem, jo Latvijā vairums klientu pat normālu biznesa vēstuli nemāk uzrakstīt (sākot ar Dear .., un beidzot ar Sincerely Yours), nerunājot par punktualitāti maksājumos utt. Ar ārzemniekiem (ASV, Lielbritānija, Vācija) vienkārši ir vieglāk. Protams, viņi to dara savās interesēs, bet ja tu proti vienoties, aizstāvot savas intereses un panākot izdevīgus darījumus, tad nav problēmu. Domāju, ka arī lielākā biznesā viss ir ļoti līdzīgi.

(Reply to this) (Parent)

Balstoties tikai un vienīgi uz Nokia, protams, apgalvot es to nevaru (izņemot, ja pieņem zināšanai nr.4 un Alefs komentāru). Bet šis arguments ir daļēji valīds, jo attiecas tikai uz vienu keisu. Piemēram, paņem vērā, ka lobēšana masīvi mēdz notikt transporta jomā (šeit LV būs apsūdzības), ierakstā minētajos "aizdevēju nosacījumos" militārā tehnika ir tikai viena joma, līdz ar kuru var minēt arī ceļu būvi, veikalu ķēdes u.c. (nav ne jausmas, cik tas uz LV attiecas) un tad vēl pieskaitot EU regulas pārtikas ražošanā/eksportā (vecais labais cukurs) u.c., apstākļi sanāk visnotaļ specifiski, lai tā vienkārši brīvi lidinātu domu, iztēlojot nākotnes latvijas mega-nokiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1kārt, karuna, nevis alefs.
2kārt, brīvā apziņas plūsma un domu lidināšana ir foršas lietas, taču diemžēl nav pielietojamas visos gadījumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. sorry
2. Tieši tāpat arī redukcionisms nav nekāda panaceja.

Jebkurā gadījumā - ne tā mana druva, lai ar autoritatīvu slēdzienu varētu uzstāties, nedz vēlme tāda - impresijas 6dienas rīta avīzes vietā,

(Reply to this) (Parent)

Nokia ir labs piemērs pareizai plānveida ekonomikai. Nokia ir konglomerāts, kas izauga Somijas ekonomiskā protekcionisma un valsts atbalsta apstākļos. Somijā agrāk ārzemju kapitāla ieplūšana bija ļoti ierobežota.

Ja tu domā Nokia tieši kā pasaulslavenais mobilo telefonu ražotājs, tad šī nodaļa pirmos 15 gadus strādāja ar zaudējumiem. Brīvā tirgus apstākļos tas jau sen būtu nobankrotējis, jo šādas šķērsubsīdijas tiktu uzskatītas par nelikumībām un tirgu kropļojošām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam arī nav sakara ar jautājumu par to, vai Somija kā valsts kādai citai valstij kaut ko uzspieda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir piemērs tam, ka Somija veiksmīgi atvairīja citu valstu spiedienu.

(Reply to this) (Parent)

Grieķijas sociālistiskās/populistiskās valdības viņu "treknajos" gados, kad Grieķija tik veiksmīgi šmaucās ar valsts parāda un budžeta apjomiem, saskrūvēja sociālos benefitus līdz neiedomājamam līmenim, līdz apjomam, kuru Grieķija pati nopelnīt nespēja, vismaz ne uz pašu iekasēto nodokļu rēķina. Tādas sociālās paketes uzturēšana viņiem noteikti nav pa spēkam, tāpēc samazināšana ir tikai loģiska. Bet populistiski, protams, militāro izdevumu samazināšana skan lieliski, kaut arī militārie izdevumi varbūt nav nemaz tik lieli.
Iesaku kādreiz ieskatīties Latvijas budžetā, piemēram http://ciparunieze.wordpress.com/2010/04/09/latvian-budget-2010-infographic/
Tur nav šis gads, bet dramatiski citādāki jau tie budžeti nav. Redzams, ka Aizsardzības ministrijas budžets nudien nav no lielākajiem, un pat ja pilnīgi to likvidēsim, sociālo budžetu būtiski ar to nepapildināsim. Diez vai Grieķijas gadījums būs būtiski atšķirīgs, lai gan Grieķijas aizsardzības budžets noteikti ir lielāks gan absolūtos skaitļos, gan arī relatīvos, bet tam ir sava vēsturiska un ģeopolitiska loģika.
Bet nu tam, ka katra valsts lobē savas intereses, tam protams piekrītu :)

(Reply to this) (Thread)

Argenīna, Ekvadora un vēl virkne valstu ir ar līdzīgu scenāŗiu un tiem pašiem starptautiskajiem "palīgiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vaina visiem viena - izdevumi lielāki par ienākumiem, tad arī ārstēšana varētu būt līdzīga - samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus. Atšķirība varbūt ir vienīgi tur, kas kuram vairāk jāsamazina, kuram milzīgais un izšķērdīgais valsts aparāts, kuram sociālie izdevumi, kuram militārie izdevumi. Bet militārie izdevumi vieni paši par sevi vēl valsti krīzē nedzen. Piemērs ir Izraēla, kurai militārie izdevumi ir lieli, bet visu pasaules enonomisko krīzi Izraēlas ekonomika pārdzīvoja pat ļoti veiksmīgi, ar augšupeju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atšķirība droši vien ir tajā, ka Izraēla pati plāno savus izdevumus militārajā vai citā jomā, bet Grieķijai šo plānošanu cenšas uzspiest Vācija un Francija.

It kā jau loģiski: ja Grieķijas valdība ir bijusi tik nemākulīga, ka ir iekļuvusi šādā krīzē, tad tagad tai būsu jāklausa aizdevēji, kuru teorētiski labāk zina, kas tagad ir jādara. Bet man ir divi iebildumi: 1) Vai tiešām eksperti no malas ir spējīgi labāk izprast situāciju valstī? 2) Kā atšķirt labvēlīgos ārzemju padomdevējus no tiem, kas tikai cenšas gūt peļņu no cita nelaimēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. eksperti "no malas" Grieķijas gadījumā esot Goldman Sachs, kas ir īpaši kōmiski :D

(Reply to this) (Parent)

Bet vai vietējie, tas ir - Grieķijas eksperti, varētu paši veikt nepieciešamo samazinājumu? Šaubos, ka viņiem Grieķijā pēc tam būtu dzīve. Vienīgā iespēja ir ļaunais ārējais spēks, uz kuru novelt visu vainu. Līdzīgi kā Latvijā un droši vien visās citās valstīs, kurām nepieciešama ārējā palīdzība dēļ tā, ka ar pašu aizņemšanos situācija vairs nav labojama.
No vienas puses, ārējie eksperti tiešām nevar zināt visas nianses valstī, bet no otras puses - vai visas nianses ir saglabājamas? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kā tu to vari zināt, kā grieķi pieņem politiskus lēmumus un kādas sekas tam būs? Mēs pat nezinām, kā beigsies Zatlera epopeja (lai gan tas ir gandrīz droši, ka Saeima tiks atlaista).

Vienīgā iespēja, ha! Iespējamie varianti ir dažādi, tikai neviens nezina, kādas būs sekas katram no tiem. Toties katrs apgalvo, ka viņa izvēle ir vienīgā iespēja :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, katrai valstij ir sava specifika, bet tas, ka tauta ir neapmierināta, ja tai ņem nost sociālos labumus, visādus pabalstus, samazina šos pabalstus un pensijas, vai palielina pensijas vecumu, visi ir neapmierināti. Iedot kaut ko ir viegli, bet atņemt - ļoti grūti, ir lielāki vai mazāki protesti. Un Grieķijā, cik lasīts, šajā ziņā bija izvērsušies ar vērienu. Un arī valsts sektorā nodarbinātajiem bija ļooooti laba dzīve, ar labām algām, garantijām, 13. un 14. algām un visādiem citādiem labumiem.
Grūti iedomāties, ka grieķi paši no sevis, nacionālās vienotības vārdā, atsakās no nepelnītajiem labumiem un mierīgi sevi ierobežo :)
Pagaidām viņiem ir diezgan vardarbīgi protesti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikpat grūti būtu iedomāties, ka zviedri vai somi atteiktos no savām sociālajām garantijām, kas droši vien ir pat lielākas nekā Grieķijā. Un zviedri to nekad arī nav darījuši un tāpat veiksmīgi tikuši pāri visām krīzām. Kā redzams, ne vienmēr problēma ir šīs sociālās garantijas, bet tas, ka to vārdā var nākties atteikties no kaut kā cita, piemēram, ir vajadzīgi lielāki nodokļi utt. Variantu ir daudz un es tomēr nebūtu tik kategorisks attiecībā uz Grieķijas vienīgo variantu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagaidīsim un paskatīsimies, kā zviedriem un somiem ies. Demogrāfija tomēr ir diezgan barga lieta un ja dzimstība krīt un uz katru strādājošo ir arvien vairāk apgādājamo, kādā brīdī var izrādīties, ka kaut ko atļauties vairs nevar.
Vispār, valsts garantētās pensijas un citus sociālos labumus vajadzētu kaut kā iemānīt virknei austrumu valstu, tas ar laiku nestu rietumiem atelpu ;)

(Reply to this) (Parent)

Veiksmīgai izaugsmei vispirms ir vajadzīga sakarīga ekonomiskā politika pašā valstī. Ja ar to ir problēmas, tad situāciju neglābs iejaukšanās no malas – SVF aizdevumi, ES noteikumi, starptautisko ekspertu padomi utt. Štrunts par Grieķiju, bet tā ir arī Latvijas problēma. Mēs cerējām, ka ar iestāšanos ES mūsu tiks maģiskā veidā sakārtota. Protams, nekas tāds nenotika, jo ārzemju investoriem interesē īslaicīga peļņa nevis ilgtermiņa Latvijas labklājība. Savukārt ES noteikumi nemaz neparedz Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Tas ir jādara mums pašiem.

Šeit arī nepalīdzēs filozofija "katrs pats savas laimes kalējs". Ir vajadzīga patriotiska valsts politika, kas palīdz visiem valsts iedzīvotājiem tikt pie labklājības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka investoriem interesē īslaicīgā peļņa, ir vairāk kā saprotams. Pasaulē milzums naudas ir visādos pensiju fondos, no kurienes arī liela daļa investīciju nāk, bet tur naudas pārvaldītājam interesē katru gadu uzrādīt labus investīciju atdeves rādījumus, citādi naudas saimnieki viņa darbību nesapratīs. Un arī visādās akciju sabiedrībās lielākā daļa akciju turētāju grib dividendes katru gadu...

(Reply to this) (Parent)

Labs klips - dabiski, ka tas notiks: militaara kompleks un valuutu razotaaji ir tuvi kompanjoni.

(Reply to this) (Thread)

izskatās, ka ieroči ir tas "fuel" ekonomikai, kas kādreiz bija vergturība vai ogles.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

broken window fallacy :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'they' break the window, create the loan to fix it, fix it, demand interest, break another window utt.

(Reply to this) (Parent)