Protams, katrai valstij ir sava specifika, bet tas, ka tauta ir neapmierināta, ja tai ņem nost sociālos labumus, visādus pabalstus, samazina šos pabalstus un pensijas, vai palielina pensijas vecumu, visi ir neapmierināti. Iedot kaut ko ir viegli, bet atņemt - ļoti grūti, ir lielāki vai mazāki protesti. Un Grieķijā, cik lasīts, šajā ziņā bija izvērsušies ar vērienu. Un arī valsts sektorā nodarbinātajiem bija ļooooti laba dzīve, ar labām algām, garantijām, 13. un 14. algām un visādiem citādiem labumiem.
Grūti iedomāties, ka grieķi paši no sevis, nacionālās vienotības vārdā, atsakās no nepelnītajiem labumiem un mierīgi sevi ierobežo :)
Pagaidām viņiem ir diezgan vardarbīgi protesti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikpat grūti būtu iedomāties, ka zviedri vai somi atteiktos no savām sociālajām garantijām, kas droši vien ir pat lielākas nekā Grieķijā. Un zviedri to nekad arī nav darījuši un tāpat veiksmīgi tikuši pāri visām krīzām. Kā redzams, ne vienmēr problēma ir šīs sociālās garantijas, bet tas, ka to vārdā var nākties atteikties no kaut kā cita, piemēram, ir vajadzīgi lielāki nodokļi utt. Variantu ir daudz un es tomēr nebūtu tik kategorisks attiecībā uz Grieķijas vienīgo variantu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagaidīsim un paskatīsimies, kā zviedriem un somiem ies. Demogrāfija tomēr ir diezgan barga lieta un ja dzimstība krīt un uz katru strādājošo ir arvien vairāk apgādājamo, kādā brīdī var izrādīties, ka kaut ko atļauties vairs nevar.
Vispār, valsts garantētās pensijas un citus sociālos labumus vajadzētu kaut kā iemānīt virknei austrumu valstu, tas ar laiku nestu rietumiem atelpu ;)

(Reply to this) (Parent)