|
[Jun. 25th, 2011|01:38 am] |
|
|
|
Comments: |
ir nācies dzirdēt gana daudz off-stage komentāru, ka ļaudis var nodarboties ar biznisu jebkādos apstākļos, ja tiešām grib, un tas, ka LV ļaudis vairak gaužas, nevis rīkojas, ir viņu problēma. Man tas šķiet idiotisks apgalvojums, bet, nu, ir dzirdēts..
From: | karuna |
Date: | June 25th, 2011 - 11:39 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nodarboties jau var, tikai bez pietiekamas industriālās/sociālās/tehniskās bāzes tas nenovedīs pie vispārējas labklājības. Visuzņēmīgākie cilvēki ir Indijā. Pietiek izkāpt no lidmašīnas un tevi burtiski ielenks ielu tirgotāji, kas centīsies tev kaut ko pārdot. Pat mazi ielu puikas piedāvāsies kļūt par vietējā tempļa gidiem, lai uz vietas nopelnītu 10 rūpijas (apmēram 12 santīmi). Bet tas ir tikai izdzīvošanas līmenis un kādam individuāli tur dzīvē izsisties ir ārkārtīgi grūti, jo:
1) infrastruktūras trūkums 2) caurmēra izglītības līmenis ārkārtīgi zems 3) ārkārtīgi korupcija 4) vājas sociālās institūcijas (tiesas utt.) 5) niecīgais valsts budžets (Indijā lielākā daļa cilvēku vispār nemaksā nodokļus)
Protams, Indija attīstās un šobrīd tur ir ļoti liela izaugsme. Tomēr tā atpaliek no Ķīnas tempiem un tā joprojām ir ārkārtīgi nabadzīga valsts.
Vnk nespēju iedomāties, kādai būtu Latvijā jābūt infrastruktūrai/sociālai/tehniskai bāzei, lai latviešu cilvēks gribētu nodarboties ar savu biznesu, nevis droši tupēt valsts vai pašvaldības amatā :) Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā! :))
From: | karuna |
Date: | June 25th, 2011 - 02:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tāpat kā indieši, latvieši ir uzņēmīgāki nekā caurmēra rietumeiropietis. Tikai iespēju sasniegt labākus rezultātus ir krietni mazāk.
Ar uzņēmību vien, bez atbalsta, izglītības, infrastruktūras, kārtīgas biznesa vides nekur tālu netiksi. Es pirms vairākiem gadiem atvēru savu SIA. Rezultāts biju 0. Tas mani nesarūgtināja. Bet fakts, ka visus manus rakstītos mārketinga materiālus, kurus es izvietoju sava uzņēmuma tīmekļa vietnē, bez atsaucēm pārkopēja konkurējošie uzņēmumi, sāpināja, jo es tur nekā nevarēju padarīt. Manus aizrādījumus viņi ignorēja, arī vērsties tiesā par tik nelielām summām nebija reāli. Nebija man arī nekādas pieredzes vai atbalsta.
Tagad esmu daungreidojies kā pašnodarbinātais. Pat Cibā ir diezgan daudz pašnodarbināto, bet es strādāju pamatā tikai ar ārzemju klientiem, jo Latvijā vairums klientu pat normālu biznesa vēstuli nemāk uzrakstīt (sākot ar Dear .., un beidzot ar Sincerely Yours), nerunājot par punktualitāti maksājumos utt. Ar ārzemniekiem (ASV, Lielbritānija, Vācija) vienkārši ir vieglāk. Protams, viņi to dara savās interesēs, bet ja tu proti vienoties, aizstāvot savas intereses un panākot izdevīgus darījumus, tad nav problēmu. Domāju, ka arī lielākā biznesā viss ir ļoti līdzīgi. | |