Grieķijas sociālistiskās/populistiskās valdības viņu "treknajos" gados, kad Grieķija tik veiksmīgi šmaucās ar valsts parāda un budžeta apjomiem, saskrūvēja sociālos benefitus līdz neiedomājamam līmenim, līdz apjomam, kuru Grieķija pati nopelnīt nespēja, vismaz ne uz pašu iekasēto nodokļu rēķina. Tādas sociālās paketes uzturēšana viņiem noteikti nav pa spēkam, tāpēc samazināšana ir tikai loģiska. Bet populistiski, protams, militāro izdevumu samazināšana skan lieliski, kaut arī militārie izdevumi varbūt nav nemaz tik lieli.
Iesaku kādreiz ieskatīties Latvijas budžetā, piemēram http://ciparunieze.wordpress.com/2010/04/09/latvian-budget-2010-infographic/
Tur nav šis gads, bet dramatiski citādāki jau tie budžeti nav. Redzams, ka Aizsardzības ministrijas budžets nudien nav no lielākajiem, un pat ja pilnīgi to likvidēsim, sociālo budžetu būtiski ar to nepapildināsim. Diez vai Grieķijas gadījums būs būtiski atšķirīgs, lai gan Grieķijas aizsardzības budžets noteikti ir lielāks gan absolūtos skaitļos, gan arī relatīvos, bet tam ir sava vēsturiska un ģeopolitiska loģika.
Bet nu tam, ka katra valsts lobē savas intereses, tam protams piekrītu :)

(Reply to this) (Thread)

Argenīna, Ekvadora un vēl virkne valstu ir ar līdzīgu scenāŗiu un tiem pašiem starptautiskajiem "palīgiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vaina visiem viena - izdevumi lielāki par ienākumiem, tad arī ārstēšana varētu būt līdzīga - samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus. Atšķirība varbūt ir vienīgi tur, kas kuram vairāk jāsamazina, kuram milzīgais un izšķērdīgais valsts aparāts, kuram sociālie izdevumi, kuram militārie izdevumi. Bet militārie izdevumi vieni paši par sevi vēl valsti krīzē nedzen. Piemērs ir Izraēla, kurai militārie izdevumi ir lieli, bet visu pasaules enonomisko krīzi Izraēlas ekonomika pārdzīvoja pat ļoti veiksmīgi, ar augšupeju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atšķirība droši vien ir tajā, ka Izraēla pati plāno savus izdevumus militārajā vai citā jomā, bet Grieķijai šo plānošanu cenšas uzspiest Vācija un Francija.

It kā jau loģiski: ja Grieķijas valdība ir bijusi tik nemākulīga, ka ir iekļuvusi šādā krīzē, tad tagad tai būsu jāklausa aizdevēji, kuru teorētiski labāk zina, kas tagad ir jādara. Bet man ir divi iebildumi: 1) Vai tiešām eksperti no malas ir spējīgi labāk izprast situāciju valstī? 2) Kā atšķirt labvēlīgos ārzemju padomdevējus no tiem, kas tikai cenšas gūt peļņu no cita nelaimēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. eksperti "no malas" Grieķijas gadījumā esot Goldman Sachs, kas ir īpaši kōmiski :D

(Reply to this) (Parent)

Bet vai vietējie, tas ir - Grieķijas eksperti, varētu paši veikt nepieciešamo samazinājumu? Šaubos, ka viņiem Grieķijā pēc tam būtu dzīve. Vienīgā iespēja ir ļaunais ārējais spēks, uz kuru novelt visu vainu. Līdzīgi kā Latvijā un droši vien visās citās valstīs, kurām nepieciešama ārējā palīdzība dēļ tā, ka ar pašu aizņemšanos situācija vairs nav labojama.
No vienas puses, ārējie eksperti tiešām nevar zināt visas nianses valstī, bet no otras puses - vai visas nianses ir saglabājamas? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kā tu to vari zināt, kā grieķi pieņem politiskus lēmumus un kādas sekas tam būs? Mēs pat nezinām, kā beigsies Zatlera epopeja (lai gan tas ir gandrīz droši, ka Saeima tiks atlaista).

Vienīgā iespēja, ha! Iespējamie varianti ir dažādi, tikai neviens nezina, kādas būs sekas katram no tiem. Toties katrs apgalvo, ka viņa izvēle ir vienīgā iespēja :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, katrai valstij ir sava specifika, bet tas, ka tauta ir neapmierināta, ja tai ņem nost sociālos labumus, visādus pabalstus, samazina šos pabalstus un pensijas, vai palielina pensijas vecumu, visi ir neapmierināti. Iedot kaut ko ir viegli, bet atņemt - ļoti grūti, ir lielāki vai mazāki protesti. Un Grieķijā, cik lasīts, šajā ziņā bija izvērsušies ar vērienu. Un arī valsts sektorā nodarbinātajiem bija ļooooti laba dzīve, ar labām algām, garantijām, 13. un 14. algām un visādiem citādiem labumiem.
Grūti iedomāties, ka grieķi paši no sevis, nacionālās vienotības vārdā, atsakās no nepelnītajiem labumiem un mierīgi sevi ierobežo :)
Pagaidām viņiem ir diezgan vardarbīgi protesti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikpat grūti būtu iedomāties, ka zviedri vai somi atteiktos no savām sociālajām garantijām, kas droši vien ir pat lielākas nekā Grieķijā. Un zviedri to nekad arī nav darījuši un tāpat veiksmīgi tikuši pāri visām krīzām. Kā redzams, ne vienmēr problēma ir šīs sociālās garantijas, bet tas, ka to vārdā var nākties atteikties no kaut kā cita, piemēram, ir vajadzīgi lielāki nodokļi utt. Variantu ir daudz un es tomēr nebūtu tik kategorisks attiecībā uz Grieķijas vienīgo variantu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagaidīsim un paskatīsimies, kā zviedriem un somiem ies. Demogrāfija tomēr ir diezgan barga lieta un ja dzimstība krīt un uz katru strādājošo ir arvien vairāk apgādājamo, kādā brīdī var izrādīties, ka kaut ko atļauties vairs nevar.
Vispār, valsts garantētās pensijas un citus sociālos labumus vajadzētu kaut kā iemānīt virknei austrumu valstu, tas ar laiku nestu rietumiem atelpu ;)

(Reply to this) (Parent)

Veiksmīgai izaugsmei vispirms ir vajadzīga sakarīga ekonomiskā politika pašā valstī. Ja ar to ir problēmas, tad situāciju neglābs iejaukšanās no malas – SVF aizdevumi, ES noteikumi, starptautisko ekspertu padomi utt. Štrunts par Grieķiju, bet tā ir arī Latvijas problēma. Mēs cerējām, ka ar iestāšanos ES mūsu tiks maģiskā veidā sakārtota. Protams, nekas tāds nenotika, jo ārzemju investoriem interesē īslaicīga peļņa nevis ilgtermiņa Latvijas labklājība. Savukārt ES noteikumi nemaz neparedz Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Tas ir jādara mums pašiem.

Šeit arī nepalīdzēs filozofija "katrs pats savas laimes kalējs". Ir vajadzīga patriotiska valsts politika, kas palīdz visiem valsts iedzīvotājiem tikt pie labklājības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka investoriem interesē īslaicīgā peļņa, ir vairāk kā saprotams. Pasaulē milzums naudas ir visādos pensiju fondos, no kurienes arī liela daļa investīciju nāk, bet tur naudas pārvaldītājam interesē katru gadu uzrādīt labus investīciju atdeves rādījumus, citādi naudas saimnieki viņa darbību nesapratīs. Un arī visādās akciju sabiedrībās lielākā daļa akciju turētāju grib dividendes katru gadu...

(Reply to this) (Parent)