Hedera helix L. ([info]hedera) rakstīja,
@ 2023-02-03 13:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
n_komentārs par alkoholisma problēmu Latvijā
(Kontekstam: šī ir atbilde uz komentāru, ka jebkurš, kurš mēdz iedzert, ir alkoholiķis.)

Pēc definīcijas alkoholisms ir atkarības slimība - atkarība no alkohola, grūtības/nespēja atteikties no alkohola. Alkoholisms netiek definēts pēc tā, cik daudz un bieži cilvēks dzer, bet gan pēc tā, cik daudz mentālo resursu (gribasspēka, paškontroles) cilvēkam nepieciešams iztērēt, lai nedzertu. Tieši tādēļ cilvēki, kuri gadu desmitiem nav dzēruši nevienu lāsi alkohola, joprojām sevi sauc par alkoholiķiem, jo apzinās, ka iedzerot vienu glāzi, nespēs vairs apstāties, zaudēs paškontroli. Taču cilvēks, kuram nedzert alkoholu nerada grūtības un neprasa īpašu piepūli, nav alkoholiķis.

Protams, ka regulārs un apjomīgs alkohola patēriņš ir viens no galvenajiem riskiem, kas izraisa alkohola atkarību - alkoholismu. Bet tad tieši par to arī ir vērts runāt: ka ir bīstami katru nedēļas nogali pavadīt konstantā žvingulī, jo ļoti iespējams, ka drīzvien tā vairs nebūs izvēle, bet atkarība. Ir ļoti svarīgi runāt par šo psiholoģisko aspektu, jo tas ir simptoms, kuru no sākuma var pamanīt tikai pats alkoholiķis - ka doma par iedzeršanu, ilgošanās pēc iedzeršanas kļūst par ikdienišķu, uzmācīgu pavadoni. Ir cilvēki, kas saka - labāk mājās neturēt alkoholu, jo tad katru vakaru sagribas iedzert. Vai arī - cilvēks savos pierastajos iedzeršanas laikos paliek nemierīgs, zaudē koncentrēšanās spējas, jo galvā jaucas domas par iedzeršanu. Vai arī - saskaroties ar ikdienas grūtībām, mērenu stresu, uzreiz nāk prātā doma par iedzeršanu. Tās ir funkcionējošā alkoholiķa pazīmes, ko apkārtējie cilvēki ilgi var nepamanīt. Tādēļ ir svarīgi par to runāt, lai cilvēkam nav jānodzīvojas līdz sabeigtai dzīvei, pirms apzinās, ka alkohols viņam ir problēma. Bet bļaušana, ka apkārt vieni vienīgi alkoholiķi, ka jebkurš, kurš mēdz iedzert, ir alkoholiķis, šo psiholoģiskā simptoma esamību vispār noraida. Manuprāt, tas ir kontraproduktīvi cīņā pret alkoholisma problēmu Latvijā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]az
2023-02-03 14:55 (saite)
1) sociāla dzeršana ir populārākais iemesls, kādēļ jaunieši vispār sāk dzert (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0272735805000759)
savukārt, jo agrākā vecumā sāk dzert, jo lielākas ir izredzes kļūt par alkoholiķi
(Logistic regression analyses revealed that the younger respondents were when they started drinking, the greater the likelihood that, between the 2 surveys, they experienced alcohol dependence/abuse, drank 5 drinks per occasion at least weekly drove under the influence of alcohol, and placed themselves in situation after drinking where they could be hurt. https://publications.aap.org/pediatrics/article-abstract/123/6/1477/71586/Age-of-Drinking-Onset-Alcohol-Use-Disorders)

2) alkoholiķi nav tikai tie, kas ir funkcionēt nespējīgi.
klīniski/pētnieciski izdalīti dažādi apakštipi alkohola lietošanas uzvedībai, ko var apvienot nosacītos Apollonian-Dionysian tipos:
(Apollonian subtypes include alcoholics who are characterized by later onset, a slower disease course, fewer complications, less psychological impairment, and a better prognosis. In contrast, Dionysian subtypes of alcoholics are characterized by early onset, more severe symptomatology, greater psychological vulnerability, and more personality disturbance.)
Babor, T. F. (1996). The classification of alcoholics: Typology theories from the 19th century to the present. Alcohol Health and Research World, 20(1), 6.
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6876530/


3) varbūt no psiholoģiskā viedokļa atlkoholam var atrast kādu pozitīvu aspektu, bet no neirobioloģijas aspekta neesmu redzējusi nevienu +

Spear, L. P. (2018). Effects of adolescent alcohol consumption on the brain and behaviour. Nature Reviews Neuroscience, 19(4), 197-214.
https://www.nature.com/articles/nrn.2018.10

Immonen, S., Launes, J., Järvinen, I., Virta, M., Vanninen, R., Schiavone, N., ... & Hokkanen, L. (2020). Moderate alcohol use is associated with decreased brain volume in early middle age in both sexes. Scientific Reports, 10(1), 1-8.
https://link.springer.com/content/pdf/10.1038/s41598-020-70910-5.pdf

Topiwala, A., Allan, C. L., Valkanova, V., Zsoldos, E., Filippini, N., Sexton, C., ... & Ebmeier, K. P. (2017). Moderate alcohol consumption as risk factor for adverse brain outcomes and cognitive decline: longitudinal cohort study. bmj, 357.
https://www.bmj.com/content/357/bmj.j2353.full

Oscar-Berman, M., & Marinković, K. (2007). Alcohol: effects on neurobehavioral functions and the brain. Neuropsychology review, 17, 239-257.
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4040959/

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?