Nu, labi, pierunājāt.. Tātad ko labu gribat dzirdēt un kāpēc gatavojos ar konkrēto cilvēku laulāties?
Kādu dienu aizmirsa piezvanīt, kas stipri pamainīja manus dienas plānus. Kā atvainošanās - burvīgu raibu ziediņu pušķis..
Vakar pēc darba kā jau pirmdienā pārguruši, bet mani aizved uz jūru. Un es peldējos! Pa 3ām vasarām pirmoreiz! Ūdens bija fantastisks, silts kā piens.. Kādu stundu pa viļņiem izlēkājos.. Bet viņš viens krastā, jo nedrīkst līst ūdenī dēļ vēl dzīstošās brūces.. Tūlīt apritēs precīzi gads kopš tās briesmīgā vakara, kad nokļuva reanimācijā..
Aizvest mani ar draudzeni uz tusiņu un pēc tam atbraukt iereibušajām jaunietēm pakaļ, lai aizvestu mājās..
Iedot naudiņas DM first entrance biļetēm..
Uztaisīt brokastis..
Saudzēt, mīlēt, cienīt..
Un visa tā mistiskā it kā nejaušā satikšanās un it kā nejaušās sakritības.. Un tik tuvas sajūtas jau no paša sākuma..
Nu bet - kas neķīvējas, tas nemīlējas! :) Un man jau arī galu galā nav nekāds eņģeļa raksturiņš.. ;)
Par uzvārdu domāju un domāju.. Iespējams, manā galvā iesēdusies spīts? Bet kādēļ tāda pati nāk no otras puses?
Bet kur ir juusu divu personiibas? Juusu divu es?
Vai tie papildina viens otru, no taa, ka juus esat kopaa, vai nospiezh juus, jo tev jaatsakaas no taa, kas tev tuvs, un jaapienjem, to kas tev svesh un vinjam liekas liidziigi.
Ir dazhaadas miilestiibas un ir taadas kuras labaak saglabaat nesabojaatas - saglabaajot katra cilveeka briiviibu un ieveerojot zinaamu distanci neierobezhojot otru liidz stadijai, kad no otra vairs nav nekaa, no taa, kas vinjsh bija agraak.
Vienkaarshi, ir taa, ka man shkjiet, ka ar to, ko shobriid veidojat tikai bojaajat savas attieciibas.