Nu, labi, pierunājāt.. Tātad ko labu gribat dzirdēt un kāpēc gatavojos ar konkrēto cilvēku laulāties?
Kādu dienu aizmirsa piezvanīt, kas stipri pamainīja manus dienas plānus. Kā atvainošanās - burvīgu raibu ziediņu pušķis..
Vakar pēc darba kā jau pirmdienā pārguruši, bet mani aizved uz jūru. Un es peldējos! Pa 3ām vasarām pirmoreiz! Ūdens bija fantastisks, silts kā piens.. Kādu stundu pa viļņiem izlēkājos.. Bet viņš viens krastā, jo nedrīkst līst ūdenī dēļ vēl dzīstošās brūces.. Tūlīt apritēs precīzi gads kopš tās briesmīgā vakara, kad nokļuva reanimācijā..
Aizvest mani ar draudzeni uz tusiņu un pēc tam atbraukt iereibušajām jaunietēm pakaļ, lai aizvestu mājās..
Iedot naudiņas DM first entrance biļetēm..
Uztaisīt brokastis..
Saudzēt, mīlēt, cienīt..
Un visa tā mistiskā it kā nejaušā satikšanās un it kā nejaušās sakritības.. Un tik tuvas sajūtas jau no paša sākuma..
Nu bet - kas neķīvējas, tas nemīlējas! :) Un man jau arī galu galā nav nekāds eņģeļa raksturiņš.. ;)
Par uzvārdu domāju un domāju.. Iespējams, manā galvā iesēdusies spīts? Bet kādēļ tāda pati nāk no otras puses?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
No otras puses, miilestiiba nepaziist prasiibas. Taa pienjem otru taadu, kaads vinjsh ir. Vai tad ne?
Gribaas, kaut kaa ieteikt tev nesteigties un sagaidiit to briidi, kad pret kaadu izjutiisi tieshaam miilestiibu, nevis "augstas prasiibas".
Tu paarmet, ka vinji ir iedomiigi kljuvushi, bet vai iedomiiga neesi tu pati?
(Kas gan taadaa gadiijumaa buutu ok, un tad jau nu gan juus esat saderiigs paaris, par kuru var teikt - "taads taadu atrod" ...)