Nu, labi, pierunājāt.. Tātad ko labu gribat dzirdēt un kāpēc gatavojos ar konkrēto cilvēku laulāties?
Kādu dienu aizmirsa piezvanīt, kas stipri pamainīja manus dienas plānus. Kā atvainošanās - burvīgu raibu ziediņu pušķis..
Vakar pēc darba kā jau pirmdienā pārguruši, bet mani aizved uz jūru. Un es peldējos! Pa 3ām vasarām pirmoreiz! Ūdens bija fantastisks, silts kā piens.. Kādu stundu pa viļņiem izlēkājos.. Bet viņš viens krastā, jo nedrīkst līst ūdenī dēļ vēl dzīstošās brūces.. Tūlīt apritēs precīzi gads kopš tās briesmīgā vakara, kad nokļuva reanimācijā..
Aizvest mani ar draudzeni uz tusiņu un pēc tam atbraukt iereibušajām jaunietēm pakaļ, lai aizvestu mājās..
Iedot naudiņas DM first entrance biļetēm..
Uztaisīt brokastis..
Saudzēt, mīlēt, cienīt..
Un visa tā mistiskā it kā nejaušā satikšanās un it kā nejaušās sakritības.. Un tik tuvas sajūtas jau no paša sākuma..
Nu bet - kas neķīvējas, tas nemīlējas! :) Un man jau arī galu galā nav nekāds eņģeļa raksturiņš.. ;)
Par uzvārdu domāju un domāju.. Iespējams, manā galvā iesēdusies spīts? Bet kādēļ tāda pati nāk no otras puses?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet vai tas noziimee, ka ar visiem labiem cilveekiem mees varam davilkt liidz sirmam vecumam?
Aaa ... un vispaar, jautaajums prieksh kam nepiecieshams davilkt liidz sirmam vecumam? ;-)
Nodoms jau nav slikts, tomeer shkjiet, ka katram cilveekam ir muusu muuzhaa sava loma, un ja taa sevi izsmelj peec nedeeljas, meenesha vai trim gadiem, tad kaapeec mociities un turpinaat??? ;-)