Nu, labi, pierunājāt.. Tātad ko labu gribat dzirdēt un kāpēc gatavojos ar konkrēto cilvēku laulāties?
Kādu dienu aizmirsa piezvanīt, kas stipri pamainīja manus dienas plānus. Kā atvainošanās - burvīgu raibu ziediņu pušķis..
Vakar pēc darba kā jau pirmdienā pārguruši, bet mani aizved uz jūru. Un es peldējos! Pa 3ām vasarām pirmoreiz! Ūdens bija fantastisks, silts kā piens.. Kādu stundu pa viļņiem izlēkājos.. Bet viņš viens krastā, jo nedrīkst līst ūdenī dēļ vēl dzīstošās brūces.. Tūlīt apritēs precīzi gads kopš tās briesmīgā vakara, kad nokļuva reanimācijā..
Aizvest mani ar draudzeni uz tusiņu un pēc tam atbraukt iereibušajām jaunietēm pakaļ, lai aizvestu mājās..
Iedot naudiņas DM first entrance biļetēm..
Uztaisīt brokastis..
Saudzēt, mīlēt, cienīt..
Un visa tā mistiskā it kā nejaušā satikšanās un it kā nejaušās sakritības.. Un tik tuvas sajūtas jau no paša sākuma..
Nu bet - kas neķīvējas, tas nemīlējas! :) Un man jau arī galu galā nav nekāds eņģeļa raksturiņš.. ;)
Par uzvārdu domāju un domāju.. Iespējams, manā galvā iesēdusies spīts? Bet kādēļ tāda pati nāk no otras puses?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
it kā atšķirīgi,tajā pašā laikā tik daudz kopīga.. gan miera, gan trakulību.. dažādība.. spēja pielāgoties un variēt - tas visu padara duadz krāsaināku un interesantāku. un nav rutīnas un neapnīk..
Tu biški visu tagad saskati pārāk dažādu un atšķirīgu. Tik traki ar mums nav :)
Zini, kā ir sajust mīlestību tik dziļi un tik dzīvi, ka asaras līst? :)))
Neko darīt, vienmēr būs lietas,kas it kā ideālo padarīs ne tik baltu un tīru. Kā tas šajā gadījumā ir ar viņa radiem. Neko darīt..
Un to gan es varu apgalvot, ka man nu noteikti vairs nebūs vajadzīgi nekādi citi cilvēki, pietiekami daudz tādu jau ir bijis :) Gribas mieru un māju sajūtu..