Ziniet, ko es nesaprotu? Kāpēc - gan savējie, gan svešie - ir tik ārkārtīgi kāri uz maza bērna bildēm? Nu lien tajos draugos un lien, un lien, un meklē tās Cilvēciņa bildes.. Nu figu jums bildes! Nebūs! Par spīti!
Es atkal nesaprotu ko citu- dzīvo cilvēks, draugus.lv nievā, bet brīžiem tomēr aiz ziņkārības tur tusējas, bildes neliek, jo uzskata to zem sava goda, bet piedzimst cilvēkam bēbis un tad tikai sākas ;D Bēbis tā, un bēbis šitā ;D Bildes, bildes, bildes...:)
Lepojas ar atvasi? :D Ai, nav ko tiešām ar tām bērnu bildēm mētāties pa pasauli.. Viņas aiziet līdz pavisam svešām acīm, nav tas galīgi vajadzīgs. Bērnam pārāk trausls un ietekmējams biolauks, pārliecinājos.
Sajūsminās par to, ko spējīgi uztaisīt ;) :DDD Vispār jau man nav nekas pretī, ja cilvēks vispār ir atvērts, liek bildes, visa dzīve uz delnas, tad arī tas ir pie lietas... :) Bet, ja nē, tad nesaprotu...
Laikam piederu pie tiem pirmajiem. Un par to gadās arī dabūt pa galvu :D :D Pārāk liela atklātība arī skādē. Nu beidz, par to uztaisīšanu - tā jau pilnīga taisnība! :))))))
Jā, jā, man arī sensenos laikos draudzene teica, ka man smuki bērni sanākot ;) :DDD Bet par tiem pirmajiem- eh, man liekās, labāk vienu reizi dabūt pa galvu (tikai, lūdzu, tā maigi :D) , nekā visu laiku no tā baidīties :)
Nu bāc... :) Tu tiešām gribi par to diskutēt? :DDD Atslēgas vārds bija atvērtība. Ja Tu raksti, lai visus kacinātu, tad Tu esi noslēgts cilvēks un Tev nav visa dzīve kā uz delnas :DDD
Paga, Tu visu otrādāk sagriezi, es jau nedomāju, ka, ja cilvēks ieliek pāris bildes, tad viņš ir atvērts, runa gāja par to, ka, ja viņš ir atvērts cilvēks, tad es saprotu arī, ka bērnu bildes liek...:) Tu to "ja, tad" kaut kā pretēji uztvēri :) Un es pat Tevi sākumā nesapratu, domāju, ka uzkasies ;D
Man, piemēram, ir nācies saņemt pārmetumus- bet Tu taču teici tā- ar domu, ka nu es saku kaut ko pretēju, tātad meloju. Bet es taču drīkstu mainīt domas... Un tas sanāk samērā bieži- nāk cita pieredze, jauna informācija, un es arī mainos...
Jā, uz šo brīdi... Ka tajā brīdī, kad es kaut ko saku, es tiešām to arī domāju... Ja runa iet par attiecībām, es jau pēc stundas varu domāt kaut ko citu :D
vo jau sen zinu, ka sava beerna bildes nelikshu, ja nu vienniigi kaadaa kopbildee gadiisies, kaut gan par to veel arii shaubos vai vajag mums vieni pazinjas arii, sevi kraameee katru nedeleju iekshaa, bet beernu ne reizi 5 gadu laikaaa
Tas katram pèc savàm izjùtàm un uzskatiem. Pirmajà gadà vèl saprotu,bet vèlàk-ko tur slèpt? Tad jau pa lielveikaliem vazàties ir bèrnam daudz kaitìgàk.
Lielveikalā tāpat var uzlikt ļaunu aci un - pat vēl ļaunāk - uzšķaudīt vai uzklepot un bērns būs slims, cik tur daudz mazam vajag. Nevajag jau pārspīlēt ar tām bilžu nerādīšanām, jebkuras galējības ir vnk smieklīgas.
es te nerunaaju par vnk ljaunu aci tas ir daudz nopietnaak par ko runaaju gan jau buusi dzirdeejusi, kad sashaava uznjeemeeju ar beerninjiem un sieva, kad bija arii veel klaat taadaa stilaa vnk bizness ir taada vide nu kameer straadaa algotu darbu kaadaa kantoriiti uz tevi tas viss neattiecas un tu vari satraukties vieniigi par ljaunaam aciim, bet kad lieta kljuust nopietnaaka ....
ainu labi, protams, var izsekot arii, bet nu, labaak taalak no taa visa nafig pa internetu vazaat bildes ...
nez, man kriit uz nerva, ka visi liek albumos "taa mees daraam to un to" ar ntajaam vienveidiigaam bildeeeem protams pieljauju doma, ka kad pashai buus tad citaadi raudziishos uz taam bildeem bet shobriid man vairaak gribeetos redzeet pashu laimiigo vecaaku bildes nu kaut kaa taa nesaudziigi, bet
savukart man nekas nav pret ik pa laikam apstiit vaarda tieshajaa noziimee paaris bildes, tiiri taa, lai redzeetu kaa beerns aug un taaa
nu te nu atkal ir taa -- kaa pac sevi pataisa, vai par paargurusho vai par laimiigi mana draudzeniite kurai augusta saakumaa dzima vienmeer laimiiga un smaidiiga, tieshi aizvakar ar vinju runaajos, prasiiju vai tad tieshaam vinja nepiekuust, vai vinjai nav bezmiegs vai depresija vai shkrobe no zila gaisa, vai netikshana ar bernu, maaju, viiru galaa
un tad vinja tieshi taa arii pateica, ka viss atkariigs no taa kaa tu to uztver vinja teica, ka visu no beerninja puses uztverot un beerninjsh vinju gjimenee bija ljoti ljoti gaidiits, ilgi plaanots bet protams, ka es taa prasot, tad varot pateikt ka jaa, vinjai ir shis vinjai tas, vinjai veel magjistra darbs pa naktiim rakstaas utt, bet
nu ja -- vienmeer runaatiiga, vienmeer smaidiiga vienmeer laimiiga, ij tad kad pa tel. piezvana, reti kad dzird nogurushu balstinju otraa galaaa
Varu tikai pateikt,ka sis atkal nav viennozìmìgs jautàjums. Kaut gaidìts,mìlèts,kà kuram bèrnam ar tàm gulèsanàm un slimosanàm,cik kurs mierìgs. Daudz kas atkarìgs arì no vecàku rakstura,vecuma,paradumiem, kà kurai sievietei norit dzemdìbas,ntie faktori!
nu taapec jau es saku, ka kaa kuram tas visss par to gaidiishanu es biju domaajusi taa, ka tas viss naak ar prieku un taas bljkaushanas un neguleeshanas shkjiet vien taads siikums saliidzinaajumaa ar to, kas ir
Hahaha, redzēsim, redzēsim, kā būs pašai :D Sīkums..
Nezinu, kāpēc Tev tik ļoti patīk stereotipi. Bet katram cilvēkam, katrai sievietei tas viss ir atšķirīgi, nav kā laimīgās amerikāņu filmās, kur māte augšā jau 7os, uzkrāsojusies, friša, visai famīlijai brokastis uzgatavojusi un visus 5 bērnus aptekalējusi. Absurds. Ir tikai normāli, ja pirmos mēnešos ir grūtāk, ir nogurums, ir kāda asara. Un tas nenozīmē, ka sieviete nejūtas iekšēji laimīga. Un ir normāli, ja uznāk bailes, šaubas, ir tikai normāli, ja gribas raudāt arī aiz prieka. Ir normāli, ja kādu dienu apnīk sēdēt 4ās sienās un gribas prom, ārā, izvēdināt galvu. Sieviete ir tikai cilvēks, ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Turklāt mēs katra esam atšķirīga. Nevari uzlikt vienu stereotipu visām ģimenēm un visām sievietēm. Palasi kaut vai calis.lv dzemdību stāstus un forumu - kam pirmos mēnešus ir depresijas, kam viss vienalga, kas ir cacīga mamma, kas jūtas slikta mamma, cilvēki ir visdažādākie. No malas viss izskatās citādi, gribi tici, gribi ne. No malas ļoti viegli ir vērtēt un izvērtēt. Liekas - kas tur liels, bērns neguļ, pabļauj. Kad pati uz savas ādas izbaudīsi, ko nozīmē pēc dzemdībām n-tos mēnešus normāli neizgulēties, tad parunāsim. Vismaz man miegs ir vitāli svarīgs. Svarīgāks par ēšanu [šodien, piemēram, brokastis paēdu pus3os, jo ātrāk vnk nav laika!]. Tici vai ne, uz bērnu var uznākt arī dusmas. Viņš var krist uz nerviem. Tā ka nav tikai puķītes rozītes un smaidiņi smiekliņi, bet visas emocijas kā pienākas. Un tas ir tikai normāli.
pirmkaart es jau iemineejos, ka tavs visugudrais, es visu zinu, tu veel neko, kad tev buus tad redzeesim .. .bla bla bla, ir bik smiekliigs arguments
protams es nenoliedzu, ka tas viss ir par ko tu runaa, bet attieksmei ir noziime, milziiga
un buutu stulbi tikai par sevi vien domaat arii viiram gruuti, ja kas
un veel - -protams ka esmu lasiijusi visus tos staastus caalii bet tajos briizhos man shkjiet, jeezinj, njemas pinkshkj nekraasojas, beerns besii viirs besii un peec paaris meeneshiem saakas naakamaas zheelabas par to, ka viiram telefonaa n sms no citas bljaa nu!
tak kad ej uz to visu, zini, cik gruuti buus, nu sagatavojies, sanjmies, saproti ka taa buus, bet neljauj sev palaisties, sakopo visus speekus to pirmo gadu, tam visas ir izgaajushas cauri, bet tagad redz moderni puksteet un vaideet riebjas
vaideet vari aizbraukt pie mammas, ne jau viiram, kursh taapat noguris un ne izgaazt uz beernu, ja nevar citaadi, tad jaaiet izlaadeet uz baseinu, sporta klubu, vai skaistumkopshanas salonu, kas nu kuram, lai viss atkal liktos liidzsvaraa, nevis jaaseezh un jaanjaud
protams, nevaru apzveeret, ka pashai nebuus melnie tajaa laikaa, bet nu visam ir savas robezhas sorrr
un veel man liekas, ka tu savu melnumu izliec dusmaam un textos par pirmmaati, taadee veidaa tu izlaid gaisu, ljoti labi!~
un es nerunaju par shad tad dusmaam uz viiru, pasauli, beernu uttt tas viss ir saprotams nevis kaa tur caalii vinjas njemas, laikam vnk nodarbojas ar bezgaliigu sevis zheeloshanu
vot palasiijos kaadas paaris reizes un sapratu, ka es tur savaa Tajaa laikaa neliidiishu, jo taa tikai var naakt dumas domas galvaa un iedziivoties depresijaa
Grūtniecības laikā cālī toč nav ko darīt.. Bet pēcāk, kad ir bebis, var dažu labu padomu rast!
Ai, ko nu runā.. Zini, zini.. Ar pirmo bērnu neko nezini, tikai teoriju. Un, kad viņš nonāk tavās rokās, tad ir viss - sākot ar pārlaimi un beidzot ar bailēm un neziņu. Ar nākamo noteikti vieglāk, jo tas ceļš jau iziets.
Un otrs - nav ko tos vīriešus žēlot. Protams, viņam arī ir šoks un visas tās pārmaiņas mājās nāk ar lielākām grūtībām, bet pamazām arī viņam jāpierod pie visa - pie pamperiem, negulēšanām, problēmu risināšanas, nevar sieviete visu uz saviem pleciem uzgrūzt. Un tieši tās, kas ņemas par deviņiem mēmajiem un vīram neko neliek, paliks zaudētājas, jo vīrs pierod pie vieglas dzīves, domā, ka sieviete, ja jau dara, lai dara, un nemaz necenšas vairs palīdzēt.
pilnīgi piekrītu par dusmu izgāšanu - uz otru to darīt nedrīkst, nekad un nekādos apstākļos. Ļoti jāsavaldās. Bet tāpēc ir vajadzīga vismaz viena diena nedēļā divās, ko veltīt sev. Neapskaužu tās sievietes, kuras vienas audzina bērnu, tas vispār ir drausmīgi. Un ir taču tūkstošiem vīriešu, kuri tāpat pirkstiņu nepakustina, lai palīdzētu! Cik nav dzirdēts un pašai redzēts - vīrietis, kuram sieviete stāvoklī vai tikko dzemdējusi, tusē pa klubiem, dzerstās un ar vecenēm iepazīstas! Man vēmiens no tādiem nāk, bet tādu ir daudz, tiešām daudz!
[Nē, par vīreni tur viss ir skaidrs. Man viņa nepatīk un nevienam citam ar to nav nekāda sakara. Āmen.] :D
Isàk sakot,kad pati visu sho piedzìvosi,redzèsi,ka nu nav viss tà,kà citi saka vai raksta. Viss ir daudz niansètàk,atskirìgàk un loti individuàli. Nu ja,lai cik grùti,smaids jàsaglabà un sevi nedrìkst aizmirst mìlèt :))
Nē, pareizi ir runāt par lietām, ko pati neesi piedzīvojusi, un vēl tādā apgalvojošā tonī :P Smieklīgi. Dzemdības ir kas tāds, ko ne ar ko nevar salīdzināt. Ne ar ko dzīvē. Tas ir ne tikai fizioloģisks process, bet arī ļoti emocionāls. Līdz ar bērna ienākšanu izmainās pilnīgi viss. Pilnīgi viss! Visa dzīve. Attiecības ar vīru, jo lielāks pienākums un atbildība. Izmainās ķermenis. Izmainās dzīves ritms. Izmainās domāšana, jo daudzus dzīves procesus ieraugi pilnīgi citā gaismā kā iepriekš! Pavisam citādāk, piem., raugos tagad uz vientuļajām mammām. Vispār uz jebkuru sievieti, kas ir mamma. Apbrīnoju daudzbērnu ģimenes. Un uzskatu par stulbām tās sievietes, kas paliek stāvoklī, lai noturētu vīrieti. Līdz ar bērnu pasaule jāsāk celt no jauna, sākot ar sevi - kamēr pierod pie tā vārda "mamma". Man vienkārši besī, ka cilvēks runā par kādu lietu, ko pats nav uz savas ādas izjutis, ar tādu pārliecību. Tie ir tikai un tikai stereotipi un citu pieredze.
tu runaa taa it kaa es nezinaatu neko no taa ko tu tiko piemineeji, it kaa taa man buutu jauna amerika, sorrr, muusdienas cilvekei ir izgliitoti un liidz ar beena piedzimshanas nenokriit no meenessss nav man vairs astonjpadsmit gadu, kad varbuut taa arii liktos, buutu peekshnjsh shoks no visa
Jā, jā, šitik gudri pirms gada es arī runāju un domāju.. :D Tomēr atļaušos palikt pie sava uzskata - lai cik cilvēks nebūtu nobriedis un pieredzējis, pirmajām bērnam tā uz visiem 100% gatavs būt nevar.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kreiza