Nē, pareizi ir runāt par lietām, ko pati neesi piedzīvojusi, un vēl tādā apgalvojošā tonī :P Smieklīgi.
Dzemdības ir kas tāds, ko ne ar ko nevar salīdzināt. Ne ar ko dzīvē. Tas ir ne tikai fizioloģisks process, bet arī ļoti emocionāls. Līdz ar bērna ienākšanu izmainās pilnīgi viss. Pilnīgi viss! Visa dzīve. Attiecības ar vīru, jo lielāks pienākums un atbildība. Izmainās ķermenis. Izmainās dzīves ritms. Izmainās domāšana, jo daudzus dzīves procesus ieraugi pilnīgi citā gaismā kā iepriekš! Pavisam citādāk, piem., raugos tagad uz vientuļajām mammām. Vispār uz jebkuru sievieti, kas ir mamma. Apbrīnoju daudzbērnu ģimenes. Un uzskatu par stulbām tās sievietes, kas paliek stāvoklī, lai noturētu vīrieti.
Līdz ar bērnu pasaule jāsāk celt no jauna, sākot ar sevi - kamēr pierod pie tā vārda "mamma".
Man vienkārši besī, ka cilvēks runā par kādu lietu, ko pats nav uz savas ādas izjutis, ar tādu pārliecību. Tie ir tikai un tikai stereotipi un citu pieredze.

tu runaa taa it kaa es nezinaatu neko no taa ko tu tiko piemineeji, it kaa taa man buutu jauna amerika, sorrr, muusdienas cilvekei ir izgliitoti un liidz ar beena piedzimshanas nenokriit no meenessss
nav man vairs astonjpadsmit gadu, kad varbuut taa arii liktos, buutu peekshnjsh shoks no visa

Jā, jā, šitik gudri pirms gada es arī runāju un domāju.. :D
Tomēr atļaušos palikt pie sava uzskata - lai cik cilvēks nebūtu nobriedis un pieredzējis, pirmajām bērnam tā uz visiem 100% gatavs būt nevar.

tas jau arii fakts, ka uz visiem 100% nevar

es tik saku, ka tomeer zinaashanas un galvenais izpratne ir, ka nav taa, kaa balta lapa tajaa visaa, bet arii jau
visaadi gadiijumi