pirmkaart es jau iemineejos, ka tavs visugudrais, es visu zinu, tu veel neko, kad tev buus tad redzeesim .. .bla bla bla, ir bik smiekliigs arguments

protams es nenoliedzu, ka tas viss ir par ko tu runaa, bet attieksmei ir noziime, milziiga

un buutu stulbi tikai par sevi vien domaat
arii viiram gruuti, ja kas

un veel - -protams ka esmu lasiijusi visus tos staastus caalii
bet tajos briizhos man shkjiet, jeezinj, njemas pinkshkj nekraasojas, beerns besii viirs besii un peec paaris meeneshiem saakas naakamaas zheelabas par to, ka viiram telefonaa n sms no citas
bljaa nu!

tak kad ej uz to visu, zini, cik gruuti buus, nu sagatavojies, sanjmies, saproti ka taa buus, bet neljauj sev palaisties, sakopo visus speekus to pirmo gadu, tam visas ir izgaajushas cauri, bet tagad redz moderni puksteet un vaideet
riebjas

vaideet vari aizbraukt pie mammas, ne jau viiram, kursh taapat noguris un ne izgaazt uz beernu, ja nevar citaadi, tad jaaiet izlaadeet uz baseinu, sporta klubu, vai skaistumkopshanas salonu, kas nu kuram, lai viss atkal liktos liidzsvaraa, nevis jaaseezh un jaanjaud

protams, nevaru apzveeret, ka pashai nebuus melnie tajaa laikaa, bet nu
visam ir savas robezhas sorrr

un veel man liekas, ka tu savu melnumu izliec dusmaam un textos par pirmmaati, taadee veidaa tu izlaid gaisu, ljoti labi!~


un es nerunaju par shad tad dusmaam uz viiru, pasauli, beernu uttt
tas viss ir saprotams
nevis kaa tur caalii vinjas njemas, laikam vnk nodarbojas ar bezgaliigu sevis zheeloshanu

vot palasiijos kaadas paaris reizes un sapratu, ka es tur savaa Tajaa laikaa neliidiishu, jo taa tikai var naakt dumas domas galvaa un iedziivoties depresijaa

ainu
lai katrs dziivo kaa vinjam patiik

Grūtniecības laikā cālī toč nav ko darīt.. Bet pēcāk, kad ir bebis, var dažu labu padomu rast!

Ai, ko nu runā.. Zini, zini.. Ar pirmo bērnu neko nezini, tikai teoriju. Un, kad viņš nonāk tavās rokās, tad ir viss - sākot ar pārlaimi un beidzot ar bailēm un neziņu. Ar nākamo noteikti vieglāk, jo tas ceļš jau iziets.

Un otrs - nav ko tos vīriešus žēlot. Protams, viņam arī ir šoks un visas tās pārmaiņas mājās nāk ar lielākām grūtībām, bet pamazām arī viņam jāpierod pie visa - pie pamperiem, negulēšanām, problēmu risināšanas, nevar sieviete visu uz saviem pleciem uzgrūzt. Un tieši tās, kas ņemas par deviņiem mēmajiem un vīram neko neliek, paliks zaudētājas, jo vīrs pierod pie vieglas dzīves, domā, ka sieviete, ja jau dara, lai dara, un nemaz necenšas vairs palīdzēt.

pilnīgi piekrītu par dusmu izgāšanu - uz otru to darīt nedrīkst, nekad un nekādos apstākļos. Ļoti jāsavaldās. Bet tāpēc ir vajadzīga vismaz viena diena nedēļā divās, ko veltīt sev. Neapskaužu tās sievietes, kuras vienas audzina bērnu, tas vispār ir drausmīgi. Un ir taču tūkstošiem vīriešu, kuri tāpat pirkstiņu nepakustina, lai palīdzētu! Cik nav dzirdēts un pašai redzēts - vīrietis, kuram sieviete stāvoklī vai tikko dzemdējusi, tusē pa klubiem, dzerstās un ar vecenēm iepazīstas! Man vēmiens no tādiem nāk, bet tādu ir daudz, tiešām daudz!

[Nē, par vīreni tur viss ir skaidrs. Man viņa nepatīk un nevienam citam ar to nav nekāda sakara. Āmen.] :D