Grūtniecības laikā cālī toč nav ko darīt.. Bet pēcāk, kad ir bebis, var dažu labu padomu rast!

Ai, ko nu runā.. Zini, zini.. Ar pirmo bērnu neko nezini, tikai teoriju. Un, kad viņš nonāk tavās rokās, tad ir viss - sākot ar pārlaimi un beidzot ar bailēm un neziņu. Ar nākamo noteikti vieglāk, jo tas ceļš jau iziets.

Un otrs - nav ko tos vīriešus žēlot. Protams, viņam arī ir šoks un visas tās pārmaiņas mājās nāk ar lielākām grūtībām, bet pamazām arī viņam jāpierod pie visa - pie pamperiem, negulēšanām, problēmu risināšanas, nevar sieviete visu uz saviem pleciem uzgrūzt. Un tieši tās, kas ņemas par deviņiem mēmajiem un vīram neko neliek, paliks zaudētājas, jo vīrs pierod pie vieglas dzīves, domā, ka sieviete, ja jau dara, lai dara, un nemaz necenšas vairs palīdzēt.

pilnīgi piekrītu par dusmu izgāšanu - uz otru to darīt nedrīkst, nekad un nekādos apstākļos. Ļoti jāsavaldās. Bet tāpēc ir vajadzīga vismaz viena diena nedēļā divās, ko veltīt sev. Neapskaužu tās sievietes, kuras vienas audzina bērnu, tas vispār ir drausmīgi. Un ir taču tūkstošiem vīriešu, kuri tāpat pirkstiņu nepakustina, lai palīdzētu! Cik nav dzirdēts un pašai redzēts - vīrietis, kuram sieviete stāvoklī vai tikko dzemdējusi, tusē pa klubiem, dzerstās un ar vecenēm iepazīstas! Man vēmiens no tādiem nāk, bet tādu ir daudz, tiešām daudz!

[Nē, par vīreni tur viss ir skaidrs. Man viņa nepatīk un nevienam citam ar to nav nekāda sakara. Āmen.] :D