Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
 
29th-Jan-2007 08:09 pm
Ziniet, ko es nesaprotu?
Kāpēc - gan savējie, gan svešie - ir tik ārkārtīgi kāri uz maza bērna bildēm? Nu lien tajos draugos un lien, un lien, un meklē tās Cilvēciņa bildes.. Nu figu jums bildes! Nebūs! Par spīti!
Comments 
29th-Jan-2007 08:40 pm
Nedaudz iejaukšos ne pa tēmu - man tīri subjektīvi cilvēka atklātība ir viņam liels pluss. Milzīgs. Tādam cilvēkam var vieglāk uzticēties un ticēt.
29th-Jan-2007 08:42 pm
Ar piebildi, ka pat pats sev tā īsti ticēt nevar...:)
29th-Jan-2007 08:43 pm
Nu.. Es sevi ļoti labi pazīstu. Visus tumšos labirintus. Tā ka ticēt varu. Uzticēties - kā kuro reizi :D
29th-Jan-2007 08:47 pm
Man, piemēram, ir nācies saņemt pārmetumus- bet Tu taču teici tā- ar domu, ka nu es saku kaut ko pretēju, tātad meloju. Bet es taču drīkstu mainīt domas... Un tas sanāk samērā bieži- nāk cita pieredze, jauna informācija, un es arī mainos...
29th-Jan-2007 08:53 pm
Tur jau tā lieta - ticēt var. Uz šo brīdi. Bet uzticēties, tā, ka ilgāk.. Nu tur var būt visādas vilšanās :D
29th-Jan-2007 08:55 pm
Jā, uz šo brīdi... Ka tajā brīdī, kad es kaut ko saku, es tiešām to arī domāju... Ja runa iet par attiecībām, es jau pēc stundas varu domāt kaut ko citu :D
29th-Jan-2007 09:21 pm
Gadās.. :D
Bet nu tas taču ir forši - impulsivitāte! :))
This page was loaded Dec 30th 2025, 4:23 am GMT.