Back
Īss un grūts, bet ļoti piepildošs šis velopabrauciens virs arktiskā cirkuļa bija. Personīgos mērķus gan nerealizēju, ar troļļiem un ziemeļblāzmu debesīm nesastapos, toties ziemeļbriežus redzēju gan - tāpat aļņus, stirnas, pat mukt no vilka drusku nācās.

Dzīvoju un nebeidzu dzīvot taigas ainavā, tāpēc šķiet tik jokaini, ka Latvijā kokiem tikai nupat sākušas krāsoties un birt lapas. Šeit nav jādomā kā atdzesēt ledusauksto nupat no kalnu strauta iesmelto ūdeni, lai padzertos, vai jāuztraucas kā pasargāt rokas un kaklu minoties skarbā pretvējā. Šeit var vienkārši t-kreklā aiziet uz 650 metrus attālo Maksimu pēc sojas piena ar vaniļas garšu.

Es atgriezos mazliet par agru. Izskrēju tam visam cauri, bet neapsēdos, lai parunātos.