anekdote
Mans tuvākais kaimiņš pāri sētai, ar kuru visvairāk kontaktējos, jo viņš pats visu laiku gribēja draudzēties, bija novecojošs ukrainis (pirms trim gadiem nomira), lāga onkulis, ķīmiķis/farmaceits pēc izglītības, lielāko daļu dzīves nodzīvojis Padomju Krievijā un Padomju Latvijā pēc tam šeit. Viņš bija tik obrusevšijs hohols, ka aktīvi atbalstīja Putinu visās akcijās pret Ukrainu. Protams, apšaubīja Latvijas okupāciju un bija diezgan labās domās par Sovoku. Ukrainis. Runāja tikai krieviski, tik retu reizi iemācīja kādu ukraiņu vārdu vai frāzi. Teļukā visu laiku bija RTR vaikastur, kur visādi solovjovi čivina. Citādāk jau foršs onka, bija grūti uz viņu dusmoties, jo bija ļoti lādzīgs un mēs savstarpēji daudz viens otram izpalīdzējām. Daudziem cilvēkiem propaganda paliek smadzenēs uz visu mūžu, lai cik izglītoti un jauki cilvēciņi.