Riktīgi sīksta pele pagadījās. Ne tikai pamanījās apēst lietas slazdā to netrigerējot vairākas reizes reizes (slazds gan ir ļoti slikts), bet pat pēc mana masterplāna (modifcējot ēsmas ergonomiku) izdošanās, nokļuvusi zem kaputa štengri turpināja cīkstēties par savu dzīvību. Būtu gan jau aizrāpojusi uz savu seifhausu, ja nebūtu dzirdējis klikšķi no augšistabas. Divas reizes centos tā maigi uzmīt ar kāju, lai nesaķēzītu grīdu, bet nebija laba doma. Ass knipis pa galvu gan uzreiz izrubīja. Mazliet pašķīda asintiņa pa grīdu kā filmās, bet neko, mazs pleķītis. Ir no dažiem labiem slazda trāpījumiem kārtīgs mesevo bijis.
Nē nu žēl jau. Kjūt dzīvnieki, bet ko var darīt ja grauž manu barību?