gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2008-06-16 11:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja ļaunums tiek vērtēts ar kvantitatīvu mērauklu balansa uzturēšanai starp to un labo, tad to nosaka atbilstoši ciešanām, ko tas sagādājis, nevis nolūkiem, kuru dēļ tas ticis darīts. Sausi un matemātiski. Bez visādiem tur ''bet es uzskatu, ka geji ir netikli'' tāpēc man ir morālas tiesības tiem likt ciest. Un es līdz ar to nebūšu uzskatāms par par ļaunu, jo kaut kādā beigtu žīdu uzrakstītā lubenē tā rakstīts.

Nolūks nemēdz būt ļauns, tikai sekas.

Morāles nav, tikai ciešanas.

Pujātam būs pamatīgs abloms.

ROFL


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Mana viedokļa trešais viedoklis
[info]artizar
2008-06-16 16:18 (saite)
Morālei jau arī nav jābūt labai un ne visas ciešanas ir ļaunums un arī otrādi.
Vispār jau nav vērts īsti pretnosacīt un likt vienā asī ciešanas un morāli. Morāle jau ir tikai noteikti sociālās uzvedības kritēriji, kas definē normu, bet norma ir sabiedrības būtības pamatā. Savukārt ciešanas ir individuāls pārdzīvojums. Teiksim, pedofīls, kuru nosoda morāle (un arī likums), cieš, ja viņu plebeji sākumā nomētā ar kakām un tad likums ieliek obezjaņikā.
Un arī sakrāli apdolbītajam Pujātam ir savi iemesli, pamati un vieta visā šajā Spēlītē un šāds abloms viņam diez vai izdosies.
Un ir ļauni nolūki, kuru ļaunumu tomēr nosaka tā pati morāle. Teiksim, kristīgās civilizācijas galvenais morālais imperatīvs ir, ka nogalināšana ir ļaunums. Šāds aizliegums nogalināt un cieņa pret dzīvību ir rietumu morāles pamatā. Tāpēc jebkurš nolūks kādu likvidēt ir ļauns nolūks. Pat tad, ja tam ir cits morāls attaisnojums. Nereti pat šis morālais attaisnojums, līdz ar asinīm kļūst amorāls. Teiksim, pirmsotrākara Eiropā žīdu apspiešana, antisemītiskas izdarības un pat valsts politika nebija nekas nosodāms. Pietika nacistiem cik tur tos miljonus iztvaicēt gāzē, lai antisemītisms kļūtu amorāls.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?