Mana viedokļa trešais viedoklis
Morālei jau arī nav jābūt labai un ne visas ciešanas ir ļaunums un arī otrādi.
Vispār jau nav vērts īsti pretnosacīt un likt vienā asī ciešanas un morāli. Morāle jau ir tikai noteikti sociālās uzvedības kritēriji, kas definē normu, bet norma ir sabiedrības būtības pamatā. Savukārt ciešanas ir individuāls pārdzīvojums. Teiksim, pedofīls, kuru nosoda morāle (un arī likums), cieš, ja viņu plebeji sākumā nomētā ar kakām un tad likums ieliek obezjaņikā.
Un arī sakrāli apdolbītajam Pujātam ir savi iemesli, pamati un vieta visā šajā Spēlītē un šāds abloms viņam diez vai izdosies.
Un ir ļauni nolūki, kuru ļaunumu tomēr nosaka tā pati morāle. Teiksim, kristīgās civilizācijas galvenais morālais imperatīvs ir, ka nogalināšana ir ļaunums. Šāds aizliegums nogalināt un cieņa pret dzīvību ir rietumu morāles pamatā. Tāpēc jebkurš nolūks kādu likvidēt ir ļauns nolūks. Pat tad, ja tam ir cits morāls attaisnojums. Nereti pat šis morālais attaisnojums, līdz ar asinīm kļūst amorāls. Teiksim, pirmsotrākara Eiropā žīdu apspiešana, antisemītiskas izdarības un pat valsts politika nebija nekas nosodāms. Pietika nacistiem cik tur tos miljonus iztvaicēt gāzē, lai antisemītisms kļūtu amorāls.