gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-12-06 18:24:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Civilizāciju/kultūru ausma un noriets ļoti līdzīgs cilvēka mikrokosmiskajiem etapiem. Sākumā iepazīšanās ar pasauli, naivitāte, tad sākas vitalitāte, vēlme ietekmēt būt centrā, vēlāk pusmūža viedums, sapratne kā pasaule strādā, bet kaut kādā brīdī sāk atteikt iekšējie orgāni un smadzenes līdz ar to. Šajā pēdējā stadijā ir pašreizējā Rietumu kultūra. Vecs vecūksnis, kas neatceras savu vārdu un involuntāri atstāj ekskrementus aiz sevis to neapzinoties un neliekoties ne zinis, jo viss aizmirsies.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2019-12-07 01:16 (saite)
:D
Man vispirms gribētos saprast kā tu starp vēsturniekiem, jo īpaši šādiem esejistiem, šķiro kurš ir "pseido" un kurš "legit". Man ir aizdomas, ka neesi pat iepazinies ar šādu literatūru, bet atgremo vien to kas skolā mācīts (kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgs, lai jebko saprastu par mūsu kolektīvo pagātni).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2019-12-07 02:24 (saite)
Falsificējamība ir kritērijs. Visas teorijas par vēstures likumiem, kuriem nenovēršami pakļauta Rietumu nākotne, metamas miskastē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-12-07 03:03 (saite)
Bet šīs 'teorijas' jau arī netiek pasniegtas kā "hard science". Es tos uztveru kā filosofisku diskursu. Sociālais komentārs. Manuprāt līdzības ar citu civilizāciju pamiršanas posmiem un pašreizējo situāciju ir uncanny. Un galu galā arī demographic = destiny. Pat tīri statistiski skatoties, ja izmirst kādas kultūras hārdvērs, tad līdz ar to, pa lielam arī softvērs. Ja viena cilts iekaro citu līdz tās izmiršanas stadijai, tad nekāda kulturāla kontinuitāte nepaliek, tikai artefakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ze
2019-12-07 17:35 (saite)
falsificējamību kā teoriju var falsificēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-12-07 20:06 (saite)
protams, ka Špenglera darbs, tāpat kā citi humanitāro zinātņu lasījumi/vērtējumi/interpretācijas nav “falsificējams”, jo visas humanitārās zinātnes (un ne tikai, arī dabaszinātnes) liek sev pamatā kādu noteiktu ticību vai ticīguma pakāpi. Vairums filozofijas ir metama ārā kā “nefalsificējama” un Špenglers tieši piedāvā filozofisku (sort of postnīčeānisku) civilizāciju vēstures lasījuma un vērtējuma shēmu. piemēram, Marksam šķiet, ka viņš ir atradis tādu metapozīciju, no kuras aprakstīt valstu, vēstures un ekonomikas sasaisti, Špengleram šķiet, ka viņš ir ieguvis vēl augstāku meta pozīciju kā Markss, un tas ir legit, kāpēc ne. Špenglera darbs vispār ir performatīvs, ne tik daudz deskriptīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-12-08 01:44 (saite)
/ jo visas humanitārās zinātnes (un ne tikai, arī dabaszinātnes) liek sev pamatā kādu noteiktu ticību vai ticīguma pakāpi. /

Nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-12-08 01:52 (saite)
Ideālā pasaulē jā - nē. Pašreizējajā jā 100%.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-12-08 02:19 (saite)
Nu mums ir tā ka ja kaut kur atduras pret to ka tas un tas ir kāda ticības pieņēmums, tad sakam - ā šite lietas nav zināmas var provēt noskaidrot kā ir, priekš tam daram to un šito...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-12-08 03:05 (saite)
Nezinu kas tie "mums", bet Rietumu akadēmija tam nepiekrīt. Politika nevis zinātniskā metodē lielā mērā nosaka pētījumu rezultātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-12-08 12:54 (saite)
Nu tad tā nav nekāda akadēmija tāpat kā astroloģija nav zinātne par kosmiskajiem ķermeņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?