cibas diegabikši lodā atkal
Sniegpārsliņiem šķiet, ka NATO, kas ir basically ASV pet project, post cold-war režīmā ir kaut kādā veidā vajadzīgāks ASV, nekā infantilajai Eiropai. Kā būtu, ja Eiropas valstis beidzot pašas sāktu rūpēties par bread & butter lietām kā drošība un ekonomiskā pašpietiekamība, tā vietā, lai šķiestu resursus uz debilotopiskiem sociālajiem projektiem un un humanitārlielvalstīgumu, kas šo drošību mazina?
Es teiksim, nesaskatu nekādu foršumu būt atkarīgam no tā, ka Kapteinis Amerika ir mūsu vienīgais glābiņš pret vatēm vai atjaunotās žečpospolitas agresiju.
Tāpat es varu empatizēt averga joe amerikānim, kas nevar saprast nah viņām japiš kaut kur uz otru pasaules galu karot citu valstu interesēs bez skaidras labuma ASV ārpus ģeopolitskām spēlēm. Militāras alianses nekad nav bijušas labdarības projekti un kāpēc lai tās būtu?
Ak aizmirsu, šībrīža galvenā problēma militārajā sfērā ir nepietiekama inkluzivitāte pret bābām un vīriešim, kas grib būt bābas. Tikmēr robežas stāv vaļīgas kā ielenes un miliči nevar savaldīt kaukādus mačešu niggerus, jo svarīgāk medīt naidrunu interneta čivinātavās. Muh security concerns lel.