Mileniāļi ir sērga. Sūdīgākā paaudze. Nav brīnums, jo mūs audzināja paaudze, kas bija pamatā pēckara bērni. Tur dominēja domas par mieru un saticību un pilnīgi tika nomēztas malā idejas par konkrētību, objektivitāti un patiesību, jo tas viss vairo 'neiuecietību' vai ne. Pat neiecietība pret meliem un vardarbību mūsdienās ir slikti, jo mēs taču esam soooo toooolerant. Varbūt tās tādas jebkura liela kara mieles. Nu nē, ne jebkura, WW2 laikam tomēr ir izņēmums, īpaši ņemot vērā, ka imunitāti zaudējušajam organismam pēc tam uzbruka marksisma griba un vēl ar vien raustās tās drudža paliekās.
Cerams, ka tie sīči, kas aug tagad nebūs pilnīgi degradēti savu vecāku ietekmē un spēs saskatīt lieta kādas tās ir, nevis kādas to vecāki-eloji vēlētos ieredzēt viņu acīs. Neesmu optimists, bet ir ticība.