Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-14 01:43:00

classy

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2018-05-14 18:02 (saite)
	Nemelo. Cilvēks = smadzenes. Persona ir smadzeņu struktūra. Aizej iemācies elementāras lietas, lai turpmāk nesanāk sameloties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-14 20:43 (saite)
	Tā kā tev smadzenes ir vāji funkcionējošas, tad laikam būtu fair game saraustīt gabalos tavu sūda elpojošo korpsu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-14 21:42 (saite)
	Hihi, Gnidrologs mēģina novērtēt kā citiem funkcionē smadzenes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-14 22:32 (saite)
	Jā, hihi, tāpat kā tu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis2 2018-05-14 21:49 (saite)
	Nē, persona nav smadzeņu stuktūra un nē, cilvēks pavisam noteikti nav = smadzenes. Cik vienkāršojoši. Tas būtu tāpat kā auto = stūre. Vai, vēl labāk - auto = vadītājs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-14 21:54 (saite)
	/Nē, persona nav smadzeņu stuktūra / Nē ir. Krišjānis iepazīstas ar zinātnes pamatiem attiecīgajās nozarēs un beidz blamēt LU augstāko izglītību. Tātad persona ir smadzenes/ to struktūra, pārējais ir perifērija, nu kā datoram korpuss, barošanas bloks, ventilators (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-14 22:34 (saite)
	"persona ir smadzenes" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	axsys 2018-05-14 23:20 (saite)
	Nu, vismaz visu pārējo var nomainīt un persona paliks tā pati. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2018-05-14 23:29 (saite)
	Ir tādi, kuriem arī smadzenes var nomainīt un nebūs atšķirība no tupā lopa, kas bija pirms tam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

krishjaanis2
2018-05-15 07:34 (saite)

Nu jā, ja reiz jāpiesauc LU izglītība, tad cilvēks = smadzenes ir kaut kas daudz trakāks un zombijveidīgāks par Dekarta spoku mašīnā, tādas tēzes priekšā tiešām nobāl 2500 gadi rietumu filozofijas.
Tu vari atkārtot cik gribi, plus, izmantot anahronistiskas, laikmeta vajadzību un aktualitāšu noteiktas analoģijas (cilvēku jeb personu) izgudrotu tehnoloģisku ierīci, tas nemaina to, ka nevienā no visām kaut cik racionālajām ētikas un antropoloģiskajām doktrīnām cilvēcības kodols jeb persona nevar tikt "lokalizēts" kādā noteiktā cilvēka ķermeņa daļā vai atsevišķā orgānā. Ja tur ārā tiešām ir cilvēki, kuri tā dmā un sevi vienlaikus sauc par zinātniekiem, man viņu žēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-15 09:11 (saite)
	Nu kur tad vēl ir domāšanas substrāts? Aknās? Urīnpūslī? Nē, tām šūnām nav dendrītu,sinapšu un aksonu kā neironiem - rezultātā tās neveido signalizācijas tīklu. Tik daudz tomēr saprast vajadzētu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 09:21 (saite)

Nu pag, apzināšanās jau arī nav tikai ar galvu, nervi, signalizācija iet pa visu ķermeni, ne tikai atrodas galvā, lai gan varētu teikt, ka visi ceļi ved uz smadzenēm, tomēr Roma bez tiem ceļiem nekas dižs arī nebūtu.
Bet te bija runa par domāšanu, un par to, ka tā ir tikai viena no spējām vai fukcijām, nevis centrālā un cilkēku definējošā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-15 09:31 (saite)
	1) Ir zināms, ka perifērā nervu sistēma domāšanu nenosaka un būtiski neietekmē, piemēram ja cilvēks zaudē roku, kāju ar visu inervāciju vai teiksim truamē mugurkaulu, tas psihiski joprojām ir tas pats cilvēks. 2) Vēl funkcijas līdzvērtīgas domāšanai? Uzskaiti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 10:00 (saite)

1) Nu, ietekmē gan, ja cilvēkam nocērt roku, viņš savu roku vairs nejūt un ar domu palīdzību to nevar kustināt, tātad viņa domāšanā un sajūtas ir kāds iztrūkums. Protams, ka tas ir tas pats cilvēks. Tāpat, ja viņam nocērt galvu, tas ir tas pats cilvēks, kaut gan miris.
2) Justspēja, ēstspēja, vairotiesspēja, dzīvotspēja, apzināties-spēja (nejaukt ar domāšanu), mīlētspēja utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-05-15 10:04 (saite)
	just - tā ir domāšanas apakšfunkcija, datu pirmapstrāde, smadzenēm pieslēgtie sensori. ēst ir enerģijas un būvmateriāla saņemšana, arī domāšanas nodrošināšanas funkcija. vairoties ir opcionāli, var izdomāt un vairoties. Apzināties un mīlēt ir domāšanas veidi jeb režīmi, tā ir domāšana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 12:58 (saite)

Hmm, kādreiz tomēr mācīja un stāstīja, ka ēst ir nepieciešams, lai izdzīvotu, nevis lai "domātu", bet tas tā.
Protams, ir arī tas stāsts par studentu, kas ārstu eksāmenos iemācījās visu par kaut kādu dziedzeri, un tad atbildot uz katru biļetu visu aizvadīja līdz šim dziedzerim. Bet kam ōn. Ir ļoti daudz apziņas un jušanas modu, kuri nemaz nav saistīti ar apzinātu domāšanu. Man šķiet, mēs operējam ar divām dažādām domāšanas izpratnēm. Drīksti, protams, nenākt klajā ar savu domāšanas definīciju, jo skaidrs, ka tas atkal būs kaut kas patvaļīgi instrumentāli funkcionāls un redukcionistisks. Uz podu pasēdēt arī var aiziet, lai labāk domājas. Brīnišķīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: