gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-03-18 20:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tu neesi vecis vai bāba, jo mēs esam totāli non-binary bioloģiski, bet pamēģini pateikt, ka seksuāla orientācija ir defolta. Ka tas ir bioloģisks fakts. Tas būs "biotruth". Jā, tas ir jēdziens.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]axsys
2018-03-22 13:11 (saite)
Tbh kaitē/nekaitē ir apmēram vienīgais, kas reālajā pasaulē iemieso labu/sliktu (ibo empiričeski). Pārējais tieši ir arbitrāras cilvēku izdomātas dogmas, vai nu politiski vai reliģiski mistiski motivētas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-22 16:46 (saite)
Kaitē vai nekaitē pašas par sevi ir subjektīvi jēdzieni. Katram kaitē vai nekaitē kas cits un, ja ņemam kultūru/civilizāciju kopumā, tad šādi subjektīvi kaitējumi "ai, man kāds iesita" vispār ir nereleventi. Jūs tikai apstiprināt, ko saka Luiss. Nemaz nerunājot, ka pati kaitējuma ideja izriet "no nedari otram..", kas nedarbojas izolētā burbulī no pārējām normām. Iesaku tomēr uzmanīgāk papētīt tos dūdlus, vai vēl labāk palasīt konkrētās publikācijas. Viņas meiko teju nekļūdīgu sensu, pat, ja atmet jūsu butthurta avotu, Radītāju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-03-22 17:35 (saite)
Nu, civilizācijai kaitē citas (vai principā jau tās pašas, vnk citā mērogā) lietas kā atsevišķiem cilvjiem. Un nē, kaitējuma ideja neizriet ne no kādiem "nedari citiem" baušļiem. Kaitējuma ideja izriet no novērojumiem par to kas traucē eksistēt cilvēkiem vai viņu grupām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-22 22:32 (saite)
"Nu, civilizācijai kaitē citas (vai principā jau tās pašas, vnk citā mērogā) lietas kā atsevišķiem cilvjiem."

Not rīlī. Tā ir primitīva domāšana, kas neredz mežu aiz kokiem ergo subjektīvisms, kas savukārt pa taisno saistīts ar nominālismu. Galvenie principi ir primāri, cilvēku priek un ciešanas ir tikai 'accidents'. Dažreiz kaitēt vai traucēt kādu cilvēku vai grupu eksistencēm ir tālredzīgi laba lieta (ar to nav obligāti jādomā genocīdi vai citā veida masveida zvērības). Kā tajā Aristoteļa domā, ka tolerance un apātija ir mirstošas kultūras pazīme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-03-22 22:52 (saite)
1) dajebkādi *galvenie principi* ir priekš cilvēkiem

2) /Dažreiz kaitēt vai traucēt kādu cilvēku vai grupu eksistencēm ir tālredzīgi laba lieta / Nu bet protams, kurš tad strīdas, tikai jāuzdod sev jautājums vai cilvēku grupa X - viņas idejas tieššāam kaitē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]axsys
2018-03-22 23:41 (saite)
Nominālisms apgalvo tikai to ka nepastāv platonisko ideālu bulšits, tas nekad neapgalvo ka nepastāv fakti.

Un utilitārisms nenozīmē ka cilvēki ir vienmēr neaizskarami un netraucējami, tikai to ka izdomātu "galveno principu" vietā ir jāskatās uz konkrētiku -- kas reāli palīdz vai traucē eksistēt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 00:07 (saite)
Bullšits? Moar liek trūšits. Utilitārisms, piemēram, ir pilnīgi okej ar nacismu ģermānijā, jo vairākumam vāciešu tajā laikā palīdzēja attiecīgā politika. Trū šit. Vai tā tāpēc tā bija valīda morālā sistēma? Jā. Saskaņā ar utitārismu.
Un Ctulu, vienkārši nekomentē, es zinu tavu apnicīgo bs par šo tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-03-23 02:42 (saite)
Trū šit indīd, Platons pamanījās piedirst filozofiju kā reti kurš.
Aber ar nacismu ir vienkārši. Ja tiešām būtu evidence ka vairākumam cilvēku tas palīdzētu un nāktu par labu tad jā, tā būtu valīda un vēlama sistēma. Tādas evidences gan nekur nav, toties ir ujma ar pretēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 08:12 (saite)
Pārprati. Trū šit as in filozofija kā patiesības izziņa, nevis mentāla masturbācija vai savu amorālo mērķu racionalizēšana.

Utilitārismā ir utility. Tā arī ir visa "evidence", kas nepieciešama. Utility nosaka attiecīgās morāles sistēmas radītāji, tātad ja nacisti pasaka, ka mērķis x = labi, tātad mērķis x = labi. Cilvēks pats nosaka savu vērtību, atceries? Utilitārisms savukārt īsteno šī mērķa veiksmīgu realizāciju. Viss. Tu neesi pirmais, kas nav sapratis filozofiju, kurai pats seko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-03-23 18:41 (saite)
"Cilvēks pats nosaka savu vērtību, atceries?"

Par dažām lietām jā, par citām nē jo šīs citas izriet no "biopatiesībām" (lol) jeb faktiem par to kas objektīvi cilvēkiem nāk vai nenāk par labu. Šīs cilvēkiem kopīgi labās vai sliktās lietas tad imho arī ir vienīgais reālistiskais (ibo empīriskais) ētikas pamats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 20:00 (saite)
Says who?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-03-23 21:45 (saite)
Par faktiem vai par ētiku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-23 21:59 (saite)
"cilvēkiem kopīgi labās vai sliktās lietas"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?