gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-03-10 21:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Btw, tas, ka kādreiz tev kaut ko uzdiršu vai citādi rupji izsakos nenozīmē, kas es tevi ienīstu vai gribu būt riebīgs principa pēc. Tas tā. for the record. Arvisiem cibas jūzeriem, kuriem bieži sanācis ķildoties, ķildošanās bieži vien sākās tieši tāpēc, ka bija interesanti kontaktēties ar cilvēku. Cilvēks ar radikāli citādu viedokli, bet ļoti daudz domu bagāžu aiz sava viedokļa, līdz ar to daudz ko runāt. Piem. mums ar Hederu vai Krii nesaskan viedokļi par vīriešu/sieviešu vēsturisko attiecību būtību, bet varam arī normāli un interesanti par to parunāties. Izņēmumi ir tikai tādi kā diegabiksis, kas ir ģibila un cilvēki, kas ir beisiklī tautieši knābji un kindzuļi, peim. pinjons un ctulhu. Pirmais ienāk tikai, lai uzdirstu vai pajokotu (dažreiz asprātīgi, par to viņu nedaudz mīlu), otrais ir willfuly pieņēmis ciema idiota lomu, kas lien internetos, lai dirstu jerundu. Visi pārējie puslīdz aktīvie cibiņi, neraugoties uz viedokļu atšķirībām, man ir interesanti un asumi savstarpējā komunikācijā no manas puses nav personīgas nepatikas izpausme, bet riebums pret izteiktajām idejām. Kaut kā tā.
Un vispār, lamāties ir forši un to vajag. Tas ir šīberis, kuru šad tad jāpaver, jo uzspēlēta etiķete ar laiku sapiš mozgas. Ja gribās pateit BĻAG, tad jāsaka BĻAĢ un viss bļaģ.

edit: vēl Honeybee. Cilvēks ar ķipa akadēmisku izglītību, bet bez spējas vai gribas piedalīties diskursā zem patriarhālās loģikas žņauguiem


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]h_h
2018-03-11 02:23 (saite)
Tomēr interesanti - ko tieši iespējams iegūt no rupjības? Saprotu, ka rupjībai var būt vaļsirdības vērtība, bet jautājums arī, cik tieši liela ir šī vērtība un ko no tās iegūst saruna. Rupjības tomēr galvenokārt piešķir sarunai noteiktu emocionālu nokrāsu, nevis pauž kādu apgalvojumu, kuru nevarētu izteikt citādi. Ja vismaz viens no sarunas mērķiem ir vaļsirdīgi paust emocijas, ok, varbūt bez rupjībām nevar iztikt, bet šajā gadījumā arī ir saprotams, ja sarunu biedri grib no šīm izpausmēm norobežoties. Bet, ja mērķis galvenokārt ir nonākt pie vissaprātīgākās/pamatotākās pozīcijas par kādu jautājumu, es tomēr neredzu rupjības vērtību. Iebilst ir iespējams pat visai asi, nekļūstot rupjam. Man kādreiz ir licies, ka cilvēkiem saruna mēdz šķist nejauka vai agresīva tāpēc vien, ka īpaši nemīkstini savu pozīciju un un netēlo pārliecības trūkumu ("es jau īsti nezinu" un "var jau būt, ka viss ir pilnīgi citādāk"). Tādos gadījumos saprotu vēlmi atmest atrunas un taisnošanās un runāt tieši, bet tā jau nav rupjība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-03-11 10:36 (saite)
"Iebilst ir iespējams pat visai asi, nekļūstot rupjam."

Bet tā jau arī mūsdienās skaitās rupjības izpausme. Vajag vislaik atkārtot imho un agree to disagree tipa reveransus. Ja vismaz nesimulē relatīvismu, tad skaties daunis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?