gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2006-05-01 17:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Obligātā fonotēka, Vol. 3
Beggars Opera

1971 - Waters Of Change



Ja būtu jāsastāda visnetaisnīgāk ignorēto, aizmirstībā palikušo grupu/ierakstu topu, tad šis būtu līderu desmitniekā.
Tā ir skotu blice, kas nomināli skaitās pie progresōvā roka, taču tās mūzikai ir maz kopīga ar King Crimson, Genesis u.c. progresīviķu metriem un to dažbrīd pārspīlētajiem, pompozi episkajiem skaņdarbiem. BO mūzika ir mans zelta vidusceļs attiecībā uz mūzikas formas sarežģītību un skaistu melodsikumu.
Noskaņas velk uz medieval fantasy pusi, lai gan it kā netiek izmantoti nekādi vidsulaiku banketiem raksturīgie instrumenti. Tekstos gan var saklausīt tēmas par festivāliem, bruņiniekiem, zemniekiem un tādā garā, taču instrumentārijā dominē ērģeles.
Nekautrējaties sadabūt arī Act One un Pathfinder albūmus, kas arī puslīdz smeķīgi.

Comus

1971 - First Utterance


Viens no dīvainākajiem un tāpēc arī mazpazīstamākajiem ierakstiem pat laikā, kad tas tika izdots. Nešpetns acid-folks ar tieksmi uz progresivitāti un pilnīgi trakotu vokālista sniegumu. Pat grūtu izdomāt, ko vēl piebilst. Klausieties, bitchez!

Arthur Brown

1968 - Crazy World of Arthur Brown



Šim piemērojami līdzīgi epiteti kā iepriekšējai bandai. Tiesa Artūrs Brauns ar saviem domubiedriem (dažādos laikos dažādiem), atšķirībā no Comus ir viens no roka veterāniem, kas turpina koncertēt un ierakstīt vēl šobaltdien, un kuram var piedēvēt to, ko sauc par plašu atpazīstamību šaurās aprindās. Avangards, experimentālais roks vai kā nu kuram tīk saukt dažnedažādus frīkus, kam nepatīk turēties vispārpieņemtās muzikālās piedienības rāmjos, bet realizēt mūzikā savus baismīgākos murgus.
Crazy World of Arthur Brown gan uzskatāms par pašu ''tradicionālāko'' AB veikumu. Tajā pat ir dziesma, kas savulaik diezgan ilgi noturējās bija britu čartu galvgalī  - Fire - ja nemaldos kādreiz pat ticis laists pa kādu no mūsu dievzemītes raidstacijām. Manā pazemīgajā IMHO šis ir arī pats talantīgāk uzrakstītais un inovatīvākais AB elbums, īpaši jau priekš sava laika, kad dīvainības un eksperimenti vēl tikai sāka ienākt rokā. Kārtējo reizi jāpiemin izcilie un neparastie vokālie dotumi, kas piemīt Brauna kungam.

Captain Beefheart and His Magic Band

1967 - Safe as Milk



Kaut kā šodien uznācis uz tiem savādniekiem. Kapteinis Buļļasirds, līdzīgi Brauna kungam ir pārsvarā pazīstams specifiskai publikai, kuru iespējams varētu raksturot kā pseidointelektuālu, taču šis ierakst, līdzīgi kā gadījumā ar Brauna kungu ir viņa pirmais (neskaitot bootlegus) un arī šeit raksturīga radoša savdabība kombinācijā ar nebūt ne peļamu sacerēšanas talantu.

Tea & Symphony

1969 - An Asylum For The Musically Insane



Turpinot šo tematiku, piedāvāju konkurētspējīgus īpatņus no Birmingemas, kas, kā jau noprotat, nav raksturojami vārdiem. Taču mūzika tiešām ir ''top quality'' un viena no interesantākjām 60o beigu grupām-viendienīšiem, kuri pastāvēja labi ja gadu, taču atstājuši pēdas rokmūzikas vēsturē ne vien ar savu īpatnējo skanējumu, bet arī ar dīvainiem teatrāliem priekšnesumiem, kurus tie sniedza koncertu laikā. Līdzīgi kā tas pats Brauna kungs, kurš pat minētā hita, Fire, videoklipiņā lēkā pa skatuvi ar degošu matu ērkuli.

Steamhammer



1972 - Speech

Šeit nu tiešām nezinu vai daudziem patiks šis psihodeliski progresīvais ieraksts, taču manā grāmatiņā, līdzās jau minētajam Beggars Opera - Water Of Changes, ir viens no jaukākajiem 70o gadu sākuma progresīvā roka ierakstiem, kas vienlaikus spēj apmierināt gan manu tieksmi pēc kompozīcijām, kas sarežģītākas par ''tēma-piedziedājums-tēma, piedziedājums, fināls'' formulu, un tajā pašā laikā šķiet ļoti izdevies no muzikālā un atmosfēriskā viedokļa. Taču kā jau teicu, var izrādīties ''na ļubiķeļa''.

Renaissance



1969 - First Album
1970 - Illusion
1975 - Scheherazade And Other Stories

Jau nedaudz tradicionālāks ''stuffs'', taču vēl arvien progresīvi. Šī kolektīva mūzika ir tāds kā folk-roka un progressive apvienojums. Kīts Relfs (ex Yardbirds) nosaka pamattoni ar savu taustiņinstrumentālismu (savādi, ka neatceros elektriskās ērģeles skanam iekš Yardbirds ierasktiem nemaz), savukārt folķīgā Ennija Heslama piedod romantisko fantasy fīlingu.
Rimska Korsakova nemirstīgās Šeherezādes simfoniskā tēlojuma variācija manā skatījumā ir interesāntākā lieta no šiem trim darbiem, jo nebūt necenšas viens pret vienu aranžēt klasiko skaņdarbu, bet pārveido to savu muzikālo interešu garā. Kopumā Reneissance varētu sagādāt ļoti patīkamu pārsteigumu kā sarežģītu mūzikas formu cienītājiem, tā lirisku, taču radošu folkbalāžu mīķliem.




(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nulle
2006-05-12 22:44 (saite)
Ja par „Renesansi” — Kīts Relfs spēlē ģitāru, 1975.gadā man liekas, viņš vairs nav sastāvā, Enija Heslema no minētajiem albumiem piedalās tikai „Šeherezadē”, pirmajos divos dzied Relfa māsa Džeina.
Man ir viņu pirmais albums (CD), „Ilūzija” (kuru dzirdēju pirmo un pievērsu uzmanību) tikai kaut kādā lentā/kasetē. Vēl CD ir „Ashes Are Burning” (1973) un 1978.gada albums. Šeherezādi gribas dzirdēt, bet pa lēto nesanāk dabūt.

Viņiem ir tāda nopietna romantiska stīga, tas šķiet spēcīgi, man.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2006-05-16 16:43 (saite)
Uh.. pladies par labojumiem. Es nebiju tā cītīgi pētījis grupas biogrāfiju un biju pilnīgā pārliecībā, ka Heslema dzied visos albūmos. It kā balss tembrs līdzīgs. Tāpat nez kādēļ galvā bija, ka Relfs ir tuastiņnieks.(taustiņnieks iekš Yardbirds w00t) Shame shame.:(

Kas attiecas uz Šeherezādi, tad Latvijā nez vai ko tādu var dabūt ieejot veikalā. Dajoš Eminem. Man pašam ir oriģinālā versija, kas tika pasūtīta no Repertoire Records un maksāja ap 12ls, taču tas bija gadus 10 atpakaļ. Tagad daudzi ārzemju izplatītāji piedāvā krietni lētākus variantus, iekļaujot visus pasta izdevumus.
Nu jebkurā gadījumā, ja nekautrējies čiept lietas no interneta, ienāc tajā Dc hubā, kura adresi minēju pašā pirmajā postā.;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-05-16 20:55 (saite)
Paldies par uzaicinājumu. Pēdējo apmēram 2 gadu laikā no neta esmu novilcis ap 100 albumu CD (ne mp3!) kvalitātē, sākumā kautrējos, bet tālāk arvien mazāk ;) eMule mani sajūsmina.

„Renesanses” pirmais CD man arī ir pirms 10 gadiem pirkts un arī Repertoire records (ar 2 bonus trekiem). Tad tika nopirkts arī „Iron Butterfly” „Heavy” no Repertoire, bet pats pirmais mans CD laikam ir „13th Floor Elevators” „Bull Of The Woods”, kas nav zaudējis manu interesi arī mūsdienās. Nu, es te lielos ;)

Jāskatās, drusku jau esmu piesātinājies varbūt ar roku, informācijas tik daudz, es lēnām kaut ko te. Bet arī man šķiet būtiski 60/70-tie gadi. Grupas tā uz sitiena — GRAND FUNK RAILROAD, ALLMAN BROTHERS BAND, QUICKSILVER MESSENGER SERVICE, Bītli, DEEP PURPLE arī drusku (piekrītu uz 90% ko par viņiem rakstīji), tas pats IRON BUTTERFLY...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nulle
2006-10-06 22:41 (saite)
Nu vot, Sheherezade paraadiijaas eMulee, tagad skan :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?