Runājot par tām sētām. Intensīvais urbānisms kā fizikālais tā mentālais, vismaz no tā kaismīgo apoloģētu puses, ļoti līdzīgs boļševiku aktīvajiem centieniem likvidēt zemes-cilvēka autonomiju kā strukturāli tā psiholoģiski. Vajag kolhozus, kuros visus sadzīt un lai tur ganās. Ēd salmus, ražo raķetes un daudz dzer. Politbirojs priecīgs. Cubicle stila ofisu kompleksi, svītšopi, konveijeri utml. jaukumi nāk komplektā ar industriālismu/megaurbānismu. Tur pat līdzās nukleārās ģimenes kā institūta izskaušana, no kā savukārt hipertrofēts individuālisms/narcisms un vientulība, lai gan apkārt tik daudz cilvēku, tik daudz cilvēku. Un pilni veikali ar banāniem.