Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2009-03-12 23:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:babylon, personality

Red light
Katru reizi, šķērsojot ielu uz sarkanās gaismas, attopos ielas vidū, jo redzu, ka pretējā pusē stāv, gaida zaļo gaismu un skatās uz mani mazi bērni. Pēkšņi atceros bērnību, vienreiz ieraudzīju, ka divi cilvēki šķērso ielu uz sarkanās, nolēmu doties līdzi. Labi, ka toreiz bija tikai žiguļi, zapīši un moskviči, jo mūsdienās kāds ieskrējies leksuss ar ašo šoferi, kas allaž bremzē bremzēt, noteikti būtu izsmērējis piecgadīgā bērna mazu smadzeni 100m garumā. Bet nē, arī rīt es šķērsošu ielu uz sarkanās gaismas, un vēl kāds maziņš knariņš iegūs labu piemēru, kas var izrādīties arī letāls.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sii
2009-03-12 23:53 (saite)
es gan tagad vairs tikai pie zaļā. nu, labi, kādai mazai, mazai ieliņai, ļaužu nav un auto ij tuvumā nav redzams, un vispār satiksme teju vai nekāda, tur, jā, tur retu reizi arī pie sarkanā. bet tikai tad, ja tiešām ļoti vajag. a citādi - kur gan man steigties.

(Atbildēt uz šo)


[info]nord
2009-03-12 23:55 (saite)
ja tevi nobrauks, šķērsojot ielu uz sarkanās, tu skaitīsies pašnāvnieks ( par šo es vienmēr aidomājos, kad pati nesos. )

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?