Some twenty or more years ago light switches were located on a shoulder level of a grownup man. Today they locate it on a groin level, so that kids could reach it.

Some would say, it's just a nonsense of old times. However I remember my grandma not letting me sleep on sofa that was placed in front of outlet in the wall. She said, it's bad for health. Back then, when there were no pc's and mobile phones, just bw tv sets, AM radios, irons, fridges and washing mashines. That was it.

They did not let kids reach the switches intentionally. I actually remember receiving a small electric shocks from those switches as soon, as I could reach them on my tiptoes. Child's body is somehow a much better conductor.

Today some of that philosophy still remains in a few child clinics. They say to switch off mobile phones inside the building. They however sometimes add, that this is not to damage medical equipment or disturb it's function, knowing that nobody will believe magnetic field can be a risk for a living creature.

Atcerējos pasakas par prinčiem un princesēm. Man ir stereotips, ka nekad gatavs princis un gatava princese nesaiet kopā. Parasti, princeses šauj bultu, kas trāpa kaut kur purvā pie krupja, kas, ja princese tādu spēj iemīlēt un nobučot, pārvēršas par princi. Prinčiem savukārt ir pelnrušķītes, kura vienreiz tiek uzfrišināta, kaut kur parādās, tad pirms pulksteņa, kad pārīši parasti sāk izklīst pa savām istabām, pazūd no ballītes, atstājot vien kristāla kurpīti, atkal atgriežas savā vecajā stiliņā. Un, ja princis nav lohs, tad viņš to princesi atrod un spēj pazīt arī ne-princeses tēlā.

Dzīve laikam viss ir kā nākas. Prinči saiet ar princesēm, bet pelnrušķītes ar krupjiem.

Tālāk var gadīties, ka pēc medusmēneša princis pārvēršas par krupi vai cūku, bet princese par odzi vai kuci. Pelnrušķīte un krupis savukārt, saliekot kopā viens otra labsirdību un dotības, pārvēršas par princesi un princi vai karalieni un karali, ja tas notika ne tik ātri.

===

Man jāatzīst sevi par krupi. Esmu pretīgs, necils, totālākā purvā, un mana dzīve paiet mēģinot pierunāt visādas garāmbraucošas princeses paņemt mani sev. Bezjēdzīgi. Jāizdomā kaut kas, lai bargā pamāte aizsūtītu pelnrušķīti uz purvu.

I often go to the countryside to pick up some home made food as it has no chemicals therefore is better for health. When I get home I take it out to eat it. Then I think about my family. I'd rather give everything to them rather than staying healthy myself and watching them die of cancer, blood vessel or heart or other deseases. But they never appreciate food like that and never think about difference in food and consequences of consuming one or another product.

Sometimes I find stuff brought by me and left for them rotten, since nobody even touched it. This is when I feel, like I've lost a fight to some evil forces or so. Then I think of God and nature - a great father and mother in heaven. I imagine myself in their place and that I have a child like me - devoted and faithful. I take care about this child and give him the best that I have - best food and clean water. And what would I do if this child would give all that to somebody else who ignores me? This is the point, when I understand, that it's ok that I eat all by myself.

A few months before I quit my job I had words with my colleague. My hair was a mess more than ever and women just can't take it. She expressed all her negative thoughts about me. I really liked that person, so it was shocking to hear all that from her. I asked her to stop saying all that, it's just a few months for us left to see each other, let me be. She wouldn't stop. Finally I got enraged and "spilled the contents of my boiling cattle" towards her, too.

Despite the fact, that she understood nothing about me, she was right anyway. I am not a real man and I really should learn to be one. But not from some short haired dandy dressed moneymakermotherfuckercocksuckers. That's exactly what I did before and that made me a worm, what I was back then.

On the morning next day I saw a dream:
I am in a foresty town near some lake. Looked very much like Baltezers about a decade ago. It was summer. I see some beaver walking around. And I see some dog. I take some food to give it to the dog. When I came closer I see this dog attacking beaver. It appeared to be half a wolf. I couldn't react and this dog attacked me to my neck.

I came to work next day and I heard my colleague talking to others about a dream, that she saw. And she saw herself flying. She said, she never had such a bright dream of flying before.

I'm glad, she didn't take it so hard. Well, I took it hard and I still am thinking about it. The last moments. I always wanted to leave a city as a happy person, but some people, the closest, would never let it happen...

Turpinot šo rakstu,

Cilvēkiem nemaz nav vajadzīgi enģeļi. Daļai visas problēmas var atrisināt nauda. Bet tiem, kam ir arī dziļākas problēmas, tie uzskata, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Tu sēdi kādam uz labā pleca, bet tev spļauj virsū.

Katrs mēs pats varam tikt galā ar sevi, ja vien zinām, kādas elementāras lietas ir jāizdara vai jāpārtrauc darīt tagad un tūlīt. Tik daudz jau enģeļu un praviešu ir bijis un tik daudz grāmatas par to ir sarakstītas, ka nu jau ir par daudz un ir grūti visu galvā salikt.

Vēl mani izbrīna tas, cik ļoti cilvēki iemieso Dievu baznīcā. Sāc ar kādu runāt par Dievu, bet atpakaļ atmet: "Es jau sen/nekad neesmu bijis baznīcā" un cenšas nomainīt tematu vai pazust kaut kur.

Bet daudziem reliģija tiešām nozīmē nonākšanu pretrunā ar sevi/savu pagātni. Ne katrs spēj tikt tam pāri. Labāk turpināt dzīvot tanī ilūzijā, kurā esam, ka Dieva nav, bet reliģiskās dogmas ir tikai tautas kontroles rīks.

Redzēju sapni, kur braucu autobusā vēlu vakarā kādā man nezināmā vietā un laikā. Šķiet jau, ka Latvija vien ir - tie paši meži, pauguri. Tikai viss citāds tāds, dīvains. Nav grants ceļu - tikai asfalts. Cilvēki dedzina atkritumus turpat pie savām ēkām - laikam lielā talka. Kopā ar mani autobusā sēž nēģeri. Autobuss turklāt kā Amerikā pagājušajā gadsimtā ir sadalīts - neģeriem aizmugure, baltajiem priekša. Pat krēsli ir savādāk dizainēti. Nēģeru krēsli ir no gluda materiāla, lai būtu viegli nomazgāt. Autobusa priekšpuse ir tukša - esmu vienīgais balts, bet sēžu aizmugurē kopā ar nēģeriem.

Nepatīk, kad cilvēki liek iespringt, liekot pēkšņus uzstādījumus pēdējā brīdī. Visi domā kā esmu kaut kāds burvis un gaida no manis neiespējamo. Tas, ka izskatos pēc mafiozi vai kaut kāda tur ģēnija, vēl nenozīmē, es tas esmu, ka man ir daudz naudas un ka es varu atrisināt jebkuru problēmu. Vismaz ne tur, kur pagadās. Informācijas ātrajā apgūšanā es noteikti neesmu ģēnijs. It īpaši, ja man pašam šī informācija totāli nesaista. Ja man divu nedēļu laikā ir jāapgūst vairākas iepriekš nedzirdētas dziesmas, kuras nevar spēlēt vienkāršiem akordiem. Tad, I'm sorry. You've mistaken. Superman probably lives next door.

There is no next door? Allright, I'll do it. I can do it in fact. It just that I don't like to be stressed...

Un vēl... kāda kuram daļa, kādi man ir īpašumi? Vēl jo vairāk, cik liels īpašuma nodoklis man jāmaksā? It's my f-king business, my problem. Citi izliek gada laikā tūkstošiem uz alkoholu, transportu un cigaretēm, bet tas, ka man par mežu jāmaksā viens simts, izraisa gadsimta sašutumu... It's f-king nothing! Protams, ka viņi grib, lai cilvēki kratās no mežiem vaļā! Bet es savu neatdošu. Lai viņi savāc visu manu naudu kopā ar visu maku un visu banku, kurā guļ vēl nauda. Nauda nav ēdama, naudu nevar elpot, no naudas nevar padzerties, ar naudu nevar mīlēties. Apģērbties vēl var, tikai, ja tā ir skaidrā nauda, un vajag gana daudz līmes vai līmlentas.

Cik labi, ka nolēmu doties prom. Uzreiz notika cilvēku, kas man pievērsa uzmanību, atslāņošanās. Daļa pārstāja par mani interesēties, sāka izvairīties. Un ir daļa, kas uzreiz sāka meklēt iespējas atbraukt pie manis ciemos. Tas ļoti iepriecina, bet vajag safotografēt manas jaunās mājas, lai cilvēki saprot, par ko ir runa. Tad droši vien notiks otrā atslāņošanās, jo vēl neesmu nekam pielicis roku, izņemot sniegiem uz jumtiem.

Varbūt nosaukt lietas īstajos vārdos? Es meklēju sev mātīti? ...

Eh. Tanī brīdī, kad reducēju šo lietu līdz tik zemam līmenim, sāk šķist, ka es vispār neko nemeklēju, ka man viss riebjas, un, ja starp cilvēku un pērtiķi ir tik liela anatomiska atšķirība, tad kāpēc sugas īpatņu savstarpējās attiecībās un dzīvesveidā viss ir tik ļoti līdzīgs? Ak nē. Tās lietas, ko dzejnieki apraksta ar simtiem sonetu, orangutans vai šimpanze spēj izteikt ar vienu vienkāršu "āaa" vai "ūūūū", vai var būt arī "īīī". Feromonu izplatīšanu pa gaisu cilvēkam ir aizstājis mersedesa vai jebkuras citas mašīnas izpūtējs. Draudīgus rūcienus arī ir aizstājis mašīnas dzinējs. Princips tas pats - kuram lielāka jauda, tas ir īstais. Bet atšķiras kaut kas cits, kam jēdziens vēl nav izdomāts.

Tikai pērtiķi nevar nozagt viens otram feromonus vai rūcienus. Naudu smukai mašīnai gan var nopelnīt, neko nedarot. Patiesībā ar nekā nedarīšanas tipa darbiem arī var vislabāk nopelnīt - māklerings, mārketings, konsaltings, benkings. Galvenais pieturēties pie principa - ekspluatē dabas resursus un cilvēkresursus bez sirdsapziņas un būsi bagāts gan pats, gan atvases vairākās paaudzēs, ko nodrošinās noguldījumu procenti vien, nerunājot par dividendēm no visādām tur kapitāldaļām, franšīzes līgumiem.

Bet ja kāds uztaisa mašīnu pats, tad tas ir nūģis, kurš neiet ne uz bāriem, ne uz tējāteriem, ne uz kino, nu ir totāli nesabiedrisks, un mašīna bez zīmola ir tikai tādi mehāniskie rati vien, pie tam vēl arī bez dokumentiem.

Interesanti, kā ir bijis starplaikā pēc pērtiķu ēras un pirms mersedesu ēras? Starplaika laikam nemaz nav bijis. Ir bijis ledus laikmets. Nu jā. Cilvēku attiecības noteica tas, kurš kuram palīdz grūtā brīdī. Kaut leduslaikmets tagad atgrieztos...

Es nekad neesmu nevienam palīdzējis grūtā brīdī. Un man... neviens. Dzīve ir kļuvusi pārāk viegla - tā palīdzība vienkārši nav nepieciešama - un vairs nevar pateikt, kurš ir kāds.

Being a nerd usually means, that a person knows something better than others and does not know all other things. Sort of fatal specialization. This in turn means people will envy nerd because of his or her superabilities and despise nerd because of nerds' ignorance in other (boring) fields of life (like hockey events, alcohol brands, celebrity lives, soap opera, top tens, 'what neighbor does' and other actually useless stuff).

Usually nerds spend their whole life looking for other nerds.

The thing is, that somebody becomes a nerd just to look for somebody else like him or her. The necessity to separate oneself from the gray crowd.

This event will occur after all. I wasn't stuck for too long.
This prayer is being fulfilled, too.
I am glad and feel very relieved.

I'm still alone however. I wonder if something will change during these last moments here... I'm thinking of how people will react when I tell them, that I leave, oh yes, and that I return. I leave one place to return to another after all.

Oh God, the world, You created, changes - the signs of death are everywhere - floods, unsettled weather, blank taste of food and water, sicknesses, weaknesses, the spirit of war and lust... However your signs are hidden with medicine, technology and pleasures.

Please, send us a new Prophet with a new message from You, give this prophet a wisdom to explain us what wrong do we do! Tell him to compile a new Bible, so that temporarily useless scriptures would be taken out and new scriptures would be put in. Give a new prophet a power to do good deeds, so we might recognize him, and never let him do wrong, so we never doubt him.

We are too satisfied with our pathetic lives of constant pleasure chase to realize, that we have abandoned You long ago and misunderstand your ancient teachings today.

I must never tell anyone about those laws, because then people will think, that I hold on to my principles only because I've brainwashed myself with a bunch of books written by some "sect of insane wild uncivilized savages". I will never be able to prove, that I've figured it all out by myself years ago.

Anyway, it feels so different, when you find out, there were people thinking the same thing all the time and even wrote books about it.

Labi, ka cilvēki raksta dienasgrāmatas internetā - twitterī, draugos, citur. Bieži vien tajās var atrast atbildes uz jautājumiem, ko būtu neērti uzdot tieši acīs.

First time, since I entered my first job, I am completely out of money and trying to save every single penny. And this is exactly the time, when people request most of me and there are so much things to do, that require money. I am lucky not to have any debts.
( Read more )

- Kur biji?
- Iepirkties
- Kur pirkums?
- Nav
- Kā tā?
- Tā ir, ja meklē to, ko iepriekš esi iedomājies pats, nevis izvēlies no tā, ko tavā vietā ir iedomājies kāds cits.
- Un vai atradi?
- Nē...