Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2011-09-11 17:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Known subject
Atcerējos pasakas par prinčiem un princesēm. Man ir stereotips, ka nekad gatavs princis un gatava princese nesaiet kopā. Parasti, princeses šauj bultu, kas trāpa kaut kur purvā pie krupja, kas, ja princese tādu spēj iemīlēt un nobučot, pārvēršas par princi. Prinčiem savukārt ir pelnrušķītes, kura vienreiz tiek uzfrišināta, kaut kur parādās, tad pirms pulksteņa, kad pārīši parasti sāk izklīst pa savām istabām, pazūd no ballītes, atstājot vien kristāla kurpīti, atkal atgriežas savā vecajā stiliņā. Un, ja princis nav lohs, tad viņš to princesi atrod un spēj pazīt arī ne-princeses tēlā.

Dzīve laikam viss ir kā nākas. Prinči saiet ar princesēm, bet pelnrušķītes ar krupjiem.

Tālāk var gadīties, ka pēc medusmēneša princis pārvēršas par krupi vai cūku, bet princese par odzi vai kuci. Pelnrušķīte un krupis savukārt, saliekot kopā viens otra labsirdību un dotības, pārvēršas par princesi un princi vai karalieni un karali, ja tas notika ne tik ātri.

===

Man jāatzīst sevi par krupi. Esmu pretīgs, necils, totālākā purvā, un mana dzīve paiet mēģinot pierunāt visādas garāmbraucošas princeses paņemt mani sev. Bezjēdzīgi. Jāizdomā kaut kas, lai bargā pamāte aizsūtītu pelnrušķīti uz purvu.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?