Haltūra
Nav lielāka murga par nokļūšanu mājā, kur katrs gaismas slēdzis slēdzas uz dažādām pusēm - vienā istabā uz leju, citā - uz augšu. Laikam var būt gan. Ja tā māja būtu mana.

Tad atliek tikai viens - lauzt visu ārā un pārtaisīt. To skaitā arī ūdenskrānus, kur no zilā krāna tek karsts ūdens, bet no sarkanā - auksts. Kāds profesionāls elektriķis teica, ka pa visu viņa karjeru viņam ir bijuši vien 20 objekti, kur viņš ievilkta elektrību no nulles, un simtiem objektuktu, kur viņš pārtaisīja citu "profesionāļu" darbu.

Kāpēc cilvēki tik bieži iekrīt uz haltūrščikiem? Alkatības dēļ. Vēl ir dzīvs stereotips, ka tie taisīs lētāk. Praksē iznāk gan, ka viņi gan paprasa vairāk par darbu, gan arī par materiālu prasa vairāk, turklāt pa to naudu nopērk vislētāko, bet atlikumu piesavinās. Vēl jau tas, ka viņi nemāk, nu nemāk strādāt ar samazinātiem atkritumiem. Arī sakopt aiz sevis nemāk. Ja palūdz, tad pēc tam viss no kaut kāda pārsteiguma kakta tāpat pašam jāvelk prom. Beigu beigās viss sataisītais pēc diviem gadiem ir jāpārtaisa. Sliktākajā gadījumā atklājas arī aiz nolaidības izdarītie papildus bojājumi.

Profesionāļus atrast tagad ir viegli, ja viņi nevīžo izlikt internetā portfolio ar foto un adresēm.

Bet ja runa iet par privātmāju, tad jebkurā gadījumā ir izdevīgāk darīt visu pašam. Bez rekonstrukcijas labuma tad ir arī pašizaugsmes labums. Un ja kaut kas noiet greizi, tad pašam visu jau pārzinot, var ātri salabot, netraucējot lielus cilvēkus ar mazām muļķībām.