Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2009-03-12 23:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Red light
Katru reizi, šķērsojot ielu uz sarkanās gaismas, attopos ielas vidū, jo redzu, ka pretējā pusē stāv, gaida zaļo gaismu un skatās uz mani mazi bērni. Pēkšņi atceros bērnību, vienreiz ieraudzīju, ka divi cilvēki šķērso ielu uz sarkanās, nolēmu doties līdzi. Labi, ka toreiz bija tikai žiguļi, zapīši un moskviči, jo mūsdienās kāds ieskrējies leksuss ar ašo šoferi, kas allaž bremzē bremzēt, noteikti būtu izsmērējis piecgadīgā bērna mazu smadzeni 100m garumā. Bet nē, arī rīt es šķērsošu ielu uz sarkanās gaismas, un vēl kāds maziņš knariņš iegūs labu piemēru, kas var izrādīties arī letāls.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?